Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Stāsts nav par 250 un arī ne 776

Raivis Dzintars, Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs
17.09.2015.
Komentāri (53)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Haoss un demagoģija. Tie ir pirmie vārdi, kas nāk prātā, vērojot patvēruma meklētāju krīzi Eiropā un tās atskaņas Latvijā. Pamatotu iemeslu dēļ jautājums ir emocionāls, un kā gan tādam nebūt, ja runa ir par cilvēku dzīvībām, kā arī par ļoti nopietnu izaicinājumu vienai no divām starptautiskām organizācijām, ar ko Latvija saista savas drošības garantijas!

Un tomēr. Jautājuma emocionālā daba nevar kalpot par attaisnojumu tam, lai pieņemtu lēmumus, skaidri neizvērtējot to prognozējamās sekas. Tieši uz to šobrīd aicina partija “Vienotība”, atsevišķi mediju pārstāvji un neliela daļa sabiedriski aktīvu pilsoņu, kas bez ierunām piekrīt atvērt vārtus jebkuram Junkera izsapņotajam imigrantu skaitam.

Piekrist uzņemt arvien vairāk patvēruma meklētāju nozīmē uzsākt spēli, kas nākotnē var nozīmēt nenosakāma apjoma imigrāciju. Iespējams, ka tas tāpat ir nenovēršams scenārijs, bet tomēr pietiekami nepatīkams, lai Latvijai kā valstij vajadzētu izmēģināt visas iespējas aizstāvēt savas intereses un pretoties.

Tā vietā sabiedrības vairuma viedoklis un politiski mēģinājumi cīnīties par saprātīgiem risinājumiem tiek pavadīti ar ķengām par rasismu, ksenofobiju, necilvēcību, kā arī dažādiem mītiem un ietekmēšanas paņēmieniem. Cik tie ir pamatoti? Daži vārdi par populārākajiem apgalvojumiem, ko izsaka imigrācijas aizstāvji.

Imigrācijas pretinieki neatbalstot solidaritāti, kas ir būtisks princips starptautiskajās attiecībās.

Vispirms jāsaprot, par kādu solidaritāti mēs runājam. Nav runas par solidaritāti ar īstiem bēgļiem. Bēgļi, kuri ir nonākuši Eiropas Savienībā, ir drošībā, un viņiem nav nepieciešama papildu solidaritāte no Latvijas. Solidaritāte ir nepieciešama atsevišķām Eiropas Savienības valstīm, kurām lielais imigrantu skaits var radīt sociālu spriedzi un integrācijas grūtības. Solidaritāte nozīmētu to, ka valstis, kurām šādas problēmas nedraud vai ir būtiski mazākas, iespēju robežās palīdz.

Vai Latvija ir šāda valsts? Latvija pagājušajā gadsimtā ir piedzīvojusi bezprecedenta mēroga imigrāciju (ko apstiprina ANO bēgļu aģentūras dati), kā rezultātā integrācijas slogs Latvijā ir lielāks nekā jebkurā no krīzes skartajām Eiropas valstīm. Mēs varam būt solidāri citos veidos, piemēram, palīdzot stiprināt administratīvās spējas bēgļu uzņemšanas centros krīzes skartajās valstīs, varam sūtīt skolotājus, kas mācītu bēgļiem valodu, mēs varam strādāt ar imigrantiem, palīdzot atsijāt īstus bēgļus no pašlabuma meklētājiem. Bet palīdzēt ar masveidīgu bēgļu uzņemšanu nenozīmētu solidaritāti, bet gan pilnīgu solidaritātes principa izkropļošanu.

Latvija, stājoties Eiropas Savienībā un NATO, neformāli esot solījusi, ka ar integrāciju mūsu valstij problēmas neesot, un tas bijis par pamatu Latvijas uzņemšanai.

Pat, ja šādi solījumi ir izteikti, ir taču pilnīgi skaidrs, ka Krievijas ārpolitika, t.sk. “tautiešu politika” pēdējos gados ir būtiski mainījusies. Tā ir agresīva imperiālisma politika ar mērķi maksimāli bremzēt integrācijas procesu un apgrūtināt nacionālas, saliedētas valsts veidošanu. Solidaritāte no Eiropas Savienības nozīmētu ne tikai šīs problēmas starptautisku atzīšanu (tātad arī Latvijas īpašā stāvokļa atzīšanu bēgļu jautājumā), bet arī mērķtiecīga un efektīva atbalsta sniegšanu Latvijas informatīvās telpas stiprināšanai, vienotas izglītības sistēmas izveidei un citiem vitāli svarīgiem jautājumiem.

Neuzņemt patvēruma meklētājus esot necilvēcīgi un nežēlīgi. (Fonā traģiskie skati Vidusjūrā un emocionāli bēgļu stāsti.)

Kvotu sistēma Eiropas Savienībā nemazinās upuru skaitu. Ja kaut kas var radīt vēl lielāku traģēdiju skaitu jūrā, tad tas ir pašreiz dotais zaļais signāls cilvēku kontrabandistiem. Imigrantu uzņemšana Eiropā ne tikai nerisina problēmu, bet dod iedrošinājumu vēl daudz lielākam skaitam imigrantu (tai skaitā ekonomisko) riskēt un šķērsot jūru labāka nodrošinājuma meklējumos. Tam, ka ekonomiskie apsvērumi ir imigrantu biežākā motivācija, apliecinājumu netrūkst. Cilvēki reālās briesmās nemetīs pārtikas pakas uz dzelzceļa sliedēm un nelauzīsies prom no pietiekoši turīgās Ungārijas uz vēl turīgāko Vāciju.

250 vai 776 imigranti pat kopā ar ģimenēm būtiski neizmainīšot situāciju Latvijā. Neesot vērts šādā jautājumā būt ietiepīgiem.

Nevienā mirklī ne Žans Klods Junkers, ne Angela Merkele nav pat ne mājiena formā likuši noprast, ka šis imigrantu skaits būtu galīgais. Tieši pretēji. Junkera plāni paredz izveidot pastāvīgu obligāto mehānismu. Pat Latvijas premjerministrei Laimdotai Straujumai vēl pirms pāris nedēļām pārliecība par 250 kā gala skaitli bija pietiekoša, lai nepārprotami solītu, ka vairāk Latvija “brīvprātīgi” neuzņems vismaz piecu gadu laikā.

Nav pagājusi vēl dekāde, un skaitlis pieaudzis jau par 200%. Kurš tad būs mirklis, kad Latvija cels trauksmi un teiks: mēs vairāk nevaram? 1000? 5000? 50 000? Jo ilgāk Eiropas valstis mānīgi cerēs, ka šo dažu simtu uzņemšana būs problēmas risinājums, jo dziļāka kļūs problēma un grūtāk būs apstāties. Runa nav par skaitli. Par skaitli būtu runa tad, ja būtu garantijas par nemainīgu imigrantu skaitu konkrētā laika periodā. Līdz tam diskutēt par konkrētiem cipariem ir tas pats, kas pirkt nekustamo īpašumu, pieņemot, ka tā cena dokumentu noformēšanas laikā vai nenosakāmā apmērā var mainīties.

Latvija esot palikusi vienīgā, kas nepiekrīt Junkeram.

Pirmkārt, pat ja tas tā būtu, Latvijai ir pietiekoši daudz iemeslu, lai pirmajai izrādītu īpašu aktivitāti un zināmā mērā tādā veidā arī ietekmētu citu valstu izlēmību. Protams, ka neviens nevēlas būt “vienīgais”, bet būt “otrajam” un “trešajam” jau ir vieglāk. Otrkārt, Latvija nav viena. Pret Junkera plāniem skaidri iebilst Polija, Čehija, Slovākija un citas valstis. Valsts prezidentam un premjerministram intensīvi jākomunicē ar potenciālajiem sabiedrotajiem un jālemj par kopīgu taktiku katrā no tālākajiem notikumu attīstības ceļiem.

Latvijas noraidošā pozīcija radot riskus valsts drošībai.

Kolektīvo drošību veicinošs apstāklis ir tas, ka, sargājot Baltiju, katra NATO dalībvalsts sargā pati sevi. Kolektīvās aizsardzības sistēmas saglabāšana patiesībā ir vienīgais iemesls, kāpēc lielvalstīm ir motivācija rūpēties par katra dalībnieka drošību, nevis Latvijas pozīcijai bēgļu jautājumā. To, ka nav nekādu pazīmju drošības garantiju pārskatīšanai, apstiprināja arī Latvijas pārstāvis NATO Indulis Bērziņš, savukārt “Vienotības” (!) eiroparlamentāriete Inese Vaidere paziņoja, ka Latvijas pozīcijai nav saistības arī ar ES fondu atbalstu un Latvijai jāprasa īpašā stāvokļa atzīšana. Ziņas, ka bēgļu jautājums varētu tikt saistīts ar fondu līdzekļu samazināšanu “nepaklausīgajām” valstīm, noliegušas arī ES oficiālās institūcijas.  Ārlietu ministra un citu argumenti par drošības riskiem ir drīzāk iebiedēšanas taktika, ar ko tiek aizstāts saprātīgu argumentu trūkums.

Protams, jebkuras domstarpības dalībvalstu starpā var radīt grūtības citos jautājumos, bet neatkarīgai valstij tas nevarētu kalpot par attaisnojumu vispār neaizstāvēt savas nacionālās intereses tad, kad tās būtiski atšķiras. Krietni lielākus drošības apdraudējumus radīt var jaunā imigrācija, kas ievērojami pasliktinās iedzīvotāju attieksmi pret rietumiem. No Krievijas hibrīdkara taktikas viedokļa šāds stāvoklis būtu medusmaize.

Imigrantiem Latvija būšot tikai pagaidu mītne, un pie pirmās iespējas viņi dosies uz citām Eiropas valstīm.

Eiropas Komisijas oficiālā informācija par piedāvāto imigrācijas politiku paredz, ka t.s. “sekundārā izceļošana” nav pieļaujama. Ja bēgļa statusa ieguvējs izceļos uz kādu citu Eiropas Savienības valsti, viņš likumīgā kārtā tiks nogādāts atpakaļ Latvijā.

Latvija varēšot izvēlēties kristiešu bēgļus vai bērnus ar ģimenēm.

Arī šis apgalvojums ir ne tikai pretējs premjerministres Laimdotas Straujumas skaidrojumam, bet arī pretējs Junkera apgalvojumiem, ka patvēruma meklētājus nevarēs šķirot pēc reliģiskām pazīmēm. Pat, ja neformāli šādas iespējas būtu, ir bezgala naivi uzskatīt, ka Latvijai kāds atvēlētu izglītotākos un Eiropas kultūrai draudzīgākos imigrantus.

Latvija integrēs patvēruma meklētājus, un viņi draudzīgi iekļausies Latvijas sabiedrībā.

Nenoliedzot, ka ir dažādi cilvēki un dažāda pieredze, Eiropas daudzu gadu piemērs liecina, ka pat bagātās valstīs imigrantu integrācija rada milzīgas problēmas. Ļoti bieži imigranti neievēro vietējās sabiedriskās normas, rīko grautiņus un sadursmes ar varas pārstāvjiem, atsakās strādāt algotu darbu, kā arī izvēlas noziedzības ceļu. To, protams, ne tuvu nevar attiecināt uz visiem, tomēr nenoliedzami runa nav par izņēmumiem, bet par masveidīgām tendencēm. Arī NBS komandieris Raimonds Grauba atzīst, ka bēgļu uzņemšana vairos terorisma riskus, bet “Islāma valsts” pārstāvji pat neslēpj, ka bēgļu plūsmas ir metode, kā Eiropas valstīs iepludināt teroristu aģentus. Latvijas gadījumā papildus Eiropas pieredzei jārēķinās, ka imigrantus sabiedrības destabilizācijas nolūkos var izmantot arī Krievija.

Nobeiguma vietā

Būtu naivi cerēt, ka imigrantu Latvijā nebūs. Saprātīga imigrācijas politika nozīmētu, pirmkārt, izdarīt visu iespējamo, lai imigrācija Latviju skartu iespējami mazākā mērā, un, otrkārt, lai pārdomāti un mērķtiecīgi mazinātu riskus, ko rada jaunā imigrācija.

Piespiedu imigrācija bija tā padomju okupācijas izpausme, kuras sekas Latvijas iedzīvotāji izjūt vēl šodien. Eiropas Savienību daudzi no mums redz kā pretstatu pagātnes ļaunuma impērijai. Latvijai jāizdara viss, lai šis pretstats praktiskās izpausmēs nekļūtu līdzīgs tam murgam, no kura ar lepnumu atbrīvojāmies Trešās Atmodas laikā.

Arī vārdu salikumam par pievienošanos PSRS reiz kabināja liekulīgo “brīvprātīgi”. Kāda starpība, vai piespiedu kvotas nosaucam par “obligātām”, “brīvprātīgām” vai pat par “sajūsmas” kvotām. Par labāko veidu, kā Latvija var palīdzēt bēgļu krīzē, jārunā tad, kad “brīvprātības” jēdziens nebūs jālieto pēdiņās un tiks ņemta vērā Latvijas reālā situācija tāda, kāda tā ir. Aicinu uz saprātīgu un pārdomātu imigrācijas politiku, nevis to tuvredzību, ko šobrīd demonstrē partija “Vienotība” un tie, kas balsojumos šo politiku atbalsta.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Citi žurnālisti un citi ministri

Foto1999. gada februārī sabiedrību satrieca briesmīga četrkārša slepkavība Gulbenē. Tur bērnudārzā diendusas laikā tika nogalinātas trīs meitenītes un viņu audzinātāja. Slepkava šim noziegumam bija gatavojies, lasot literatūru par noziedzniekiem, skatoties videofilmas... Viņš gribēja pārspēt «slaveno» Krievijas maniaku Čikatilo, kura «kontā» bija gandrīz 60 slepkavību. Rīgā nopircis mednieku dunci un gaļas cirvīšus, viņš atgriezās Gulbenē, iegāja bērnudārzā un... Slepkavu, notriepušos ar upuru asinīm, notvēra pēc daždesmit minūtēm, viņš pat necentās bēgt, vien nožēloja, ka nav spējis noslaktēt vairāk bērnu.
Lasīt visu...

12

Mīļā Latvijas sabiedrība, es jums gribu teikt, ka tas viss ir viens liels teātris

FotoMīļā latviešu tauta! Tas, ko jūs šodien dzirdat un redzat, - tas ir viens skaists teātris. Un es jums centīšos pierādīt to, kāpēc tas ir teātris.
Lasīt visu...

21

Koncepcija „Harmoniska Latvija. Taisnīgāka sabiedriskā iekārta”

FotoGatavojot šo projektu, par pamatu ņēmu Vācijas Brēmenes zemes satversmi. Domājot par Stradiņu dzimtas dzimto novadu Sēliju, Brēmenes zemi var ņemt par paraugu.
Lasīt visu...

21

Protestēšanas nosacījumi

Foto2019.gada 31.augustā internetā tika ievietota informācija par socioloģiskās aptaujas rezultātiem. Sociologi noskaidroja tautas velmi protestēt pret politiski sliktiem lēmumiem.
Lasīt visu...

12

Viedoklis un fakti par mūsu labklājību

FotoJautājums: kas notiktu, ja šodien beigtos Eiropas Savienības (ES) fondu nauda? Atbilde: Latvijas ekonomika sabruktu pilnībā, un 2008. gada krīzi mēs atcerētos kā "treknos gadus".
Lasīt visu...

15

Ņemot vērā aizturētā Saeimas deputāta stulbumu, viņam tika sasolīti zelta kalni, kā Juta un Juris viņu izglābs…

FotoKāda pasaka. Pirms aptuveni pusotra gada notika skaļākā Saeimas deputāta aizturēšana valsts vēsturē. Uz Saeimas kāpnēm, ar milzīgām kratīšanām un pasēdēšanu “Septītajās debesīs”. Šīs operatīvās darbības veica tā saucamā Jutas grupa jeb cilvēki, kuri daudzus gadus ir bijuši Jutas un Jura ietekmē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ko VDK darīja pēc 1986.gada?

Šobrīd masu medijos tiek izplatīts viedoklis, ka "neko". It kā ķerstījuši ārzemju spiegus un vietējos liela mēroga zagļus. Politiskās vajāšanas esot...

Foto

Pamiers valdošajā koalīcijā

13.septembrī – piektdienā, kad bija vērojams pilnmēness, Latvijas valdības vadītājs Krišjānis Kariņš informēja iedzīvotājus, ka ir panākta vienošanās par nākamā gada budžetu....

Foto

Latvijas Universitāte degpunktā. Un turpmāk?

Ap Latvijas Universitāti ir sakurti sārti, un liesmas jau skar tās iekšieni, lai gan šī gada pavasarī nelikās, ka var notikt...

Foto

Par atkritumu krīzi

Esmu atkārtojis N reizes un atkārtošu vēlreiz - cilvēki, domājiet kā nodrošināt sevi ar dzīves pamatelementiem. Tie ir mājvieta, ūdens, pārtika, elektrība, degviela......

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 5. Absurda tirānija un iegūšana savā īpašumā

Brīdināšana par absurda tirāniju nav analītiskais beztaktiskums vai konspiroloģiska tēma līdzīgi konspiroloģijā iecienītajai “pasaules valdnieku” tēmai. Brīdināšana...

Foto

Vai par šāda veida balagāna organizēšanu valsts iestādē, kāda ir Valsts robežsardze, kādam nav jāsaņem bargs sods?

Kā izriet no publikācijas par centralizēto parakstu vākšanu robežsardzē...

Foto

Karteļa dēļ tā dalībniekiem - lielajiem būvniekiem - vairs nav tik lielas vajadzības pirkt politiķu “pakalpojumus”

Karteļa pazīmes Latvijas būvniecības tirgū bija redzamas jau sen -...

Foto

Par Timati un viņa putinkrekliņiem „Alfā”: kas ir kas

Ceturtdien tirdzniecības centrā “Alfa” Rīgā, tika atklāts “Black Star Wear” apģērbu veikals.(1) (2) Zīmola īpašnieks un reklāmas...

Foto

Tvaiks

Kad tvaiks, kuru savalda ar labi pieskrūvētu vāku, izkļūst no katla? Tad, kad katla vāka skrūves tiek palaistas vaļīgāk....

Foto

Perversā solidaritāte

Pirms deputātu balsojuma Saeimā “nācijas tēvs/pravietis” teica: “Ir trīs virzieni, par kuriem kopējā labuma vārdā es gribu domāt un pārliecināt savas prezidentūras gados. [..] Šie...

Foto

Mēs Latviju pārvaldām koleģiāli: valsts prezidenta Egila Levita uzruna Saeimas 2019. gada rudens sesijas atklāšanā

Ļoti cienījamās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Dāmas un kungi!...

Foto

Atklāta vēstule par notiekošo „Olainmed” un arī „Olainfarm”

2019. gada augusta mēnesī pret mūsu gribu esam ievilkti nesaskaņās starp "Olainfarm" valdi un "Olainmed" bijušo vadību Darju...

Foto

Godīgums kā cilvēkus vienojoša ideja

Klausoties valstsvīru runas par to, kas cilvēkiem būtu jādara, lai dzīve kļūtu labāka, atmiņā visvairāk iespiedušies negatīva rakstura ieteikumi un spriedumi...

Foto

Jaunā konservatīvā partija cīnās par ietekmi valdībā

Visās valdošajās koalīcijās ir bijusi partija, kas darbojas kā iekšējā opozīcija. Daudzās valdībās šo lomu pildījusi Nacionālā apvienība, regulāri...

Foto

Aicinām iedzīvotājus neslēgt līgumus ar AS „Tīrīga”

Rīgas Apkaimju alianse kategoriski iebilst pret atkritumu apsaimniekošanas monopola izveidi Rīgā Iedzīvotāji aicināti neslēgt līgumus ar AS "Tīrīga"...

Foto

Ikonu nomaiņa - vissāpīgākais process

Cilvēki jau no bērnības ir pieraduši, ka ir autoritātes, kurām jātic un kurām jāklausa – vecāki, skolotāji, jau vēlāk vadītāji un priekšnieki....

Foto

Absurds ap Rimšēviču

Par valstiskās suverenitātes trūkumu un latviešu necienīgo stāvokli savā zemē, kā arī par šī necienīgā stāvokļa izraisītajām nelietībām uzskatāmi liecina absurds ap Ilmāru...

Foto

Bankas, banciņas un droši paredzamais PC: prātojums pēc "Norvik/PNB" aizvēršanās

Neizbēgamajam blīkšķim mūsu banku un banciņu saimniecībā ļoti piemēroti ir LPSR Tautas dzejnieka Ojāra Vācieša vārdi,...

Foto

Eiroparlamentārieša aicināšana uz inaugurāciju, neievērojot viņa rīcību, kas neatbilst LR Satversmē noteiktajam, ir šādas antikonstitucionālas rīcības faktiska atbalstīšana

Valsts prezidents ir valsts amatpersona, bet inaugurācija ar...

Foto

Sākušies Burova laiki Rīgas domē

19.augustā par “Gods kalpot Rīgai” pārstāvi Oļegu Burovu kā Rīgas domes mēru nobalsoja 35 no 60 deputātiem. Tas nozīmē, ka vismaz...