Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Katrs veselības ministrs nāk ar sev vairāk vai mazāk draudzīgu politiķu uzstādījumiem, kurus tad pirmajās darba dienā pamanās paust tautai, atbildot uz nesagatavotu žurnālistu nesagatavotiem jautājumiem. Ar laiku ministrs saprot spēles noteikumus, sāk solīt mazāk, bet prasīt vairāk.

Savukārt visi sevi cienoši profesionāļi pamanās ar ministru pirmajā tikšanās reizē runāt tikai par  naudu, šeit es domāju gan profesionālus politiķus, gan profesionālus finansistus, gan profesionālus ārstus. 

Šoreiz mums par ministru celts ļoti draudzīgs un laipnīgs ārsts Hosams Abu Meri, kura dzīves ritums pēdējos gados izpaudies pārskrējienos no Saeimas nama uz Diagnostikas centru vai pat Jēkabpili, kur viņš sniedza gastroenterologa konsultācijas, diagnosticēja un ārstēja dažādas kuņģa-zarnu trakta slimības, bet galvenokārt veica endoskopisko un kolonoskopisko izmeklēšanu. 

Saeimā Hosams Abu Meri bija draudzīgs un ieredzēts, tādēļ iemantoja labvēlību gan pozīcijas, gan opozīcijas deputātos. Nav  grūti iztēlēties, kā pēc Evikas Siliņas ministru kabineta apstiprināšanas Hosamam pa plecu sita opozicionāri („Tu tam Arvilam atņem vēl kādus simt miljonus!”) vai pozīcijas pārstāvji („sakārto tās slimnīcas un bērnu zobārstniecību!”). 

Ir kāda iezīme, kas raksturo gan pozīcijas, gan opozīcijas deputātus – viņiem rūp zāļu cenas. Nu ne jau visu zāļu cenas, bet pretsāpju līdzekļu cenas; pie kam – gan to pretsāpju līdzekļu cenas, ko var iegādāties ar recepti, gan – bez. Lieta tāda, ka deputātam pirmdien tiešām sāp galva uz Saeimu ejot pēc tikšanās ar vēlētājiem nedēļas nogalē. Un deputāts aptiekā ierasto  zilo ripiņu vietā ir spiests iegādāties rozā kapsulas, kas, izrādās, ir dārgākas un jālieto par vienu vienību vairāk, lai tās galvas sāpes noņemtu. Pie kam deputāts ir aizvainots, ka nav varējis nopirkt savas iemīļotās tabletes benzīntankā vai kafejnīcā, bet viņam nācies vērt aptiekas durvis un vēl stāvēt divu cilvēku rindā. 

Šo rindu autors netic pašārstēšanās projektiem ar zālēm, ko pacienti iegādājas bez ārsta ieteikuma un bez receptēm. Tas, ka daļa Saeimas deputātu ir pārliecināti, ka labāk par ārstu var nozīmēt ibuprofēnu, diklofenaku, omeprazolu vai paracetamolu, liecina tikai un vienkārši par dziļiem robiem izglītības sistēmā, kad valsts varu pārņem slikti izglītoti cilvēki.

Hosams Abu Meri ir uzklausījis savus kolēģus un pat apņēmies samazināt zāļu cenas, tiesa, lāga nepasakot - kā. Nelaime tā, ka arī intervējošo žurnālistu interesēja tieši tas pats jautājums par ibumetīna iepakojumu, kuru arī žurnālistam gribētos iegādāties pirmdienas rītā bez receptes lēti, benzīntankā vai Maksimas kasē. 

Ja uzdevums būtu izārstēt gastrītu, ministrs ar problēmu tiktu ievērojami vieglāk galā. 

Esmu parunājies ar politiķiem un it kā nejauši apvaicājies, kuras pretsāpju tabletes vai kapsulas viņi lieto un kuri medikamenti viņiem ir par dārgu. Milzīgs bija mans pārsteigums, cik daudzi no viņiem „iekrīt uz reklāmām” sociālajos tīklos, notic tam, ka zāles tiešām reklamē profesors Andrejs Ērglis, profesors Anatolijs Danilāns vai pat  šo rindu autors, un par 38 eiro iegādājas brīnumlīdzekli, kurā iemalta Alpu pļavu zāle, daži vilkābeles zari  un nedaudz B vitamīna. Īpatni tas, ka šo iepakojumu godātais deputāts iegādājies internetā no nezināma tirgotāja (iespējams, reģistrēta Apvienotajā karalistē), bet zāļu dārdzībā vaino aptiekas Latvijā. 

Dažām godājamām politiķēm palūdzu parādīt, kādas tabletes viņas nēsā līdzi,  un atklājās visai plašs spektrs no tā, ko reklāmās iesaka „50 tūkstoši neirologu visā pasaulē”, līdz interneta aptiekas „mēneša īpašiem piedāvājumiem – mīnus 60%”. 

Pirmā ziņa kolēģim Hosamam Abu Meri ir – latvieši pārlieku daudz lieto uztura bagātinātājus, kas ir līdzīgi zālēm (iepakojums, tabletes, kapsulas, anotācijai līdzīgs apraksts), taču nudien nav zāles, neko neārstē, parasti nekaitē, bet dažkārt noved pie aknu komas. Tieši par šo uztura bagātinātāju cenām nezināmu  iemeslu dēļ ir vislielākais intelektuālais tirgus, jo tie tiešām Latvijā ir dārgāki nekā kaimiņvalstīs.

Nezinu – kā sakārtot uztura bagātinātāju tirgu, kā interneta sociālajos tīklos aizliegt nelegālas reklāmas (ne šo rindu autors, ne profesors Andrejs  Ērglis nekad nav ne reklamējis kādu medikamentu vai uztura bagātinātāju, ne atļāvis izmantot reklāmai savu seju). Nojaušot to, ka arī Hosams Abu Meri tagad kļūs par interneta reklāmu  seju; zinot, ka arī  ministram netīk nepamatotu medikamentu un uztura bagātinātāju lietošana, ceru, ka viņš šajā jomā meklēs risinājumus. 

Sarežģīta lieta ir zāļu cenu veidošanās. Cenu galvenokārt nosaka ražotājs. 95% no zālēm, kas pērkamas aptiekā, nav ražotas Latvijā, tātad cenu nosaka svešzemju ražotājs, kam lielākoties Latvija ir mazs  un nenozīmīgs tirgus, kura piepildīšana nozīmē papildus  izdevumus (anotāciju tulkojumi, reģistrācija,  birokrātiskas prasības); manuprāt, 80% zāļu cenas veido svešzemju ražotāju iegribas.

Stāsts par lielo Latvijas aptieku skaitu, aptieku un vairumtirgotāju uzcenojumiem lielākoties ir no pirksta izzīsts. Protams, Latvija atrodas Eiropā  ar Eiropas kvalitātes uzstādījumiem, Latvijā aptiekām un vairumtirgotavām ir ļoti augsti standarti sterilitātei, uzskaitei, iekārtojumam, telpu lielumam, diplomēta farmaceita klātbūtnei utt. Bet es tiešām nevēlētos atgriezties pie tā aptieku standarta, kas Latvijā bija trīsdesmit gadus atpakaļ. 

Baltijas tirgū jebkuras preces cenu nosaka arī infrastruktūras izmaksas. Latvijā telpu īre, enerģētika, siltumapgāde, digitālie pakalpojumi maksā dārgāk kā Lietuvā un dažkārt arī kā Igaunijā, un šī dārdzība atstāj iespaidu arī uz medikamentu cenu. 

Zāļu pārvadāšana no Rīgas vairumbāzes uz Zilupes aptieku maksā ievērojami dārgāk nekā agrāk, jo benzīns dārgāks, arī medicīnas transports ar specializētiem zāļu ledusskapjiem kļuvis ievērojami dārgāks. Inflācija Latvijā kopumā tik un tā ir ievērojami augstāka par inflāciju farmācijā, bet inflācija farmācijā galvenokārt attiecas uz bezreceptūras preparātiem un uzturbagātinātājiem.

Ar pilnu atbildības sajūtu varu apgalvot, ka receptūras medikamenti Latvijā vairumā gadījumu ir lētāki nekā Baltijas valstīs un Eiropā. Tas panākts ar vairākiem drastiskiem likumdošanas aktiem, kas paģēr kompenācijas sistēmā iegādāties lētāko analogu, kā arī nosaka zāļu cenu griestus. Tiesa, pacientiem kļuvis sarežģītāk – regulāri nākas mainīt medikamentu pēc nosaukuma (nemainās medikamenta ķīmiskais sastāvs).

Latvijas vājā vieta ir kompensācijas sistēma. Latvijā kompensēti tiek vismaz pusotras reizes mazāk medikamentu nekā Lietuvā un Igaunijā, bet daudzkārt mazāk nekā Rietumeiropā. Tiklīdz valsts kādu medikamentu apņemas kompensēt, tā cena tiek samazināta ievērojami. Nav efektīvākas metodes  zāļu cenu mazināšanā kā zāļu kompensācija, jo patiesībā valsts iepērk zāles vairumā, bet ražotājam tas nozīmē – mazāku tirdzniecības risku.

Tad nu es iejūtos opozīcijas jomā, jo saku Hosamam Abu Meri: izspied no Arvila Ašeradena 50 miljonus  zāļu kompensācijām, bet es Tavus labos darbus cildināšu presē un televīzijā. Es, protams, vēlētos, lai pieaugtu to medikamentu kompensācija, kas ir pārlieku maza (piemēram, 50%), kamdēļ daļa pacientu zāles neiegādājas, neārstējas, ātrāk nomirst. Tas attiecas arī uz zālēm kuņģa-zarnu trakta un plaušu slimību ārstēšanai. 

Gan Latvijā, gan citur Eiropā vienas un tās pašas zāles var nopirkt ar dažādiem nosaukumiem, dažādā iesaiņojumā un par dažādām cenām. Visvienkāršāko medikamentu cenas pilnīgi identiskiem produktiem mēdz atšķirties līdz pat desmit reizēm. Latvijas Zāļu reģistrā ir aptuveni sešdesmit ibuprofēni un četrdesmit omeprazoli, un to cenas  atšķiras vairākkārt. Kopā ar kolēģiem parēķinājām; tad lūdzām mūsu aprēķinus pārskatīt kolēģiem datorspeciālistiem, un sanāca, ka Latvijas iedzīvotāji mēdz pārmaksāt 20 miljonus eiro gadā, pērkot dārgākus analogus. Te  nudien iespējama nopietna ekonomija. 

Un vēl viens aicinājums, kas man jāraksta pēc publiskā tenku tirgus, ka pretsāpju līdzekļi ir pārāk dārgi – mūsu kopējais uzdevums ir samazināt pretsāpju (pretiekaisuma) līdzekļu patēriņu. Tad nu vēršos pie ministra Hosama Abu Meri ar aicinājumu pārdomāt, kā nesteroīdo pretsāpju līdzekļu un paracetamola patēriņu mazināt un atrunāt savus paziņas no nepārdomātas zāļu lietošanas. Pie nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu lietošanas rodas pierašana. Globālā farmācija vēlas, lai katrs cilvēks tabletes ēstu ikdienas, un tās viņam varētu pārdot kā ikdienas uzturu.

Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi un paracetamols ir bīstami un izraisa nieru un aknu slimības, infarktu un insultu, bieži arī nāvi. Visi nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi var izsaukt gremošanas trakta asiņošanu, biežāk asiņo kuņģa vai divpadsmitpirkstu zarnas čūla, un šī komplikācija ir dzīvībai bīstama. Vairāk nekā 50% no visiem čūlas asiņošanas gadījumiem uz zemeslodes ir nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu izraisīti. 

Īpaši liels risks asiņošanai no kuņģa-zarnu trakta, lietojot nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus, ir gados veciem cilvēkiem, cilvēkiem ar kuņģa čūlu anamnēzē, kā arī cilvēkiem, kuri lieto asins atšķaidītājus vai kortikosteroīdus. Itin bieži kuņģa vai divpadsmitpirkstu zarnas asiņošanu izraisa nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu kombinācija ar alkoholu, un šī kombinācija veidojas, cenšoties ar lielām zāļu devām noņemt iepriekšējā vakara dzeršanas radītās galvas sāpes.

Domāju, ka kuņģa asiņošanu pēc pārlieku lielas pretsāpju līdzekļu lietošanas, saviem pacientiem Hosams Abu Meri ir gastroskopā raudzījis gauži bieži.  

Vīriešiem nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi lielākā devā nozīmē impotenci (nestāvēs), sievietēm – grūtniecības problēmas. Mūsdienu medicīnas pamatlicējs, šveiciešu ārsts un alķīmiķis Paracelzs (1493–1541) ir teicis – „zāles no indes atšķiras tikai ar devu”.

Ministram vajadzētu atgādināt katram, kas lieto nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus pret drudzi ilgāk par 3 dienām, bet pret sāpēm – ilgāk par 10 dienām, paģērēt – noteikti jārunā ar savu ģimenes ārstu. Turklāt paracetamols un nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi atrodas gandrīz visu salikto, no padomju laikiem pierasto kombinēto medikamentu sastāvā, kas tiek kontrabandas ceļā vesti no Krievijas, pārdoti „no rokas” Centrāltirgū, pie kam šie medikamenti nereti ir viltojumi ar nezināmām zāļu devām. 

Diemžēl pretiekaisuma vai pretsāpju medikamenti ir būtiskākais un pazīstamākais mūsu gadsimta veselības aprūpes sistēmas standarts. Šie medikamenti ir visizplatītākā metode, ko izmanto, lai ārstētu lielu daļu vispārējo veselības problēmu (vai noņemtu nepatīkamos simptomus – sāpes vai drudzi). Šīs zāles lielā mērā ir bezrecepšu medikamenti, proti, tos ārstēšanai nozīmē ne tikai ārsts, bet arī farmaceits, pats pacients un viņa tuvākie ģimenes locekļi, kaimiņiene un radio reklāma.

Nereti nesteroīdie pretsāpju līdzekļi ir ļoti efektīvi, piemēram, precīza ibuprofēna un paracetamola kombinācija, ārstējot akūtas sāpes, ir efektīvāka par opioīdu pretsāpju zālēm (un arī par kanabinoīdiem, kurus publiskajā telpā lobē marihuānas smēķētāji un daži politiķi). 

Bezrecepšu pretsāpju līdzekļu lietošana nav nevainīga, un tai ir savas ēnas puses. Lielākais un nozīmīgākais risks, ko rada bezrecepšu zāļu izmantošana sāpju mazināšanai, ir nepareiza pašdiagnoze, kas neļauj laikus pamanīt smagas slimības. Liela problēma ir paaugstināts zāļu mijiedarbības risks ar citām zālēm, ko lieto pacients, bet šai mijiedarbībai ir nelabvēlīga ietekme.

Diemžēl ar bezrecepšu pretsāpju līdzekļiem saistās gan šo medikamentu ļaunprātīga lietošana, gan pierašana pie tiem. Dažādu pasaules valstu ārstu pētījumi liecina, ka pacienti, kas lieto bezrecepšu pretsāpju līdzekļus, parasti nav pietiekami labi informēti vai arī ir nepareizi informēti par šo zāļu lietošanu un nelabvēlīgo ietekmi.

Lielākā daļa cilvēku pretsāpju un pretiekaisuma preparātus lieto gadījuma rakstura galvassāpju, muguras sāpju vai citu akūtu un netīkamu simptomu gadījumā. Lielāks risks komplikācijām un blaknēm ir pacientiem, kuri ilgstoši lieto nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus hronisku slimību ārstēšanai. 

Te vietā norādīt, ka, lietojot nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus, sirdslēkmes, infarkta un insulta risks īpaši pieaug pacientiem ar paaugstinātu asinsspiedienu, augstu holesterīna līmeni un diabētu un – uzmanību – īpaši smēķētājiem.

Sirds un asinsvadu problēmu risks pieaug, ja nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus lieto ilgi un nekontrolēti, īpaši pacienti, kam sirdslēkme, sirds operācija vai insults jau ir bijis (šie apgalvojumi neatiecas vai mazāk attiecas uz aspirīnu). 

Lietojot nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus ir lielāks sirds mazspējas risks. Ilgstoša nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu lietošana var radīt sirds ritma izmaiņas, paaugstinātu asinsspiedienu un nieru bojājumus, kā arī atstāj nopietnu ietekmi uz hormonālo sistēmu. Lietojot nesteroīdos pretsāpju līdzekļus grūtniecības laikā, topošās māmiņas nopietni apdraud sava vēl nedzimušā bērna auglību. Bet ar galvassāpēm ir vēl trakāk – regulāra pretsāpju medikamentu lietošana noved pie vēl lielākām galvassāpēm. 

Nesteroīdo pretiekaisuma preparātu lietošana būtu nekavējoši jāpārtrauc pacientiem, kas pamana šādas blaknes: sejas, lūpu vai mēles pietūkums, zvanīšana ausīs, pēkšņi plaši izsitumi, neizskaidrojami zilumi vai deguna asiņošana, asiņaini vai melni izkārnījumi, asiņains vai duļķains urīns, stipras sāpes vēderā, redzes traucējumi, sāpes krūtīs un sirdsdarbības nepamatota paātrināšanās, dzelte, ļoti stipras galvas vai muguras sāpes, neizprotams vājums. 

Nekādā ziņā nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus nedrīkst lietot pacienti ar diabētu, nieru slimībām, aknu slimībām, aktīvu peptisku čūlu, gastroezofageālo refluksu, Krona slimību un čūlaino kolītu, asinsreces problēmām (cilvēkiem, kam ļoti viegli veidojas zilumi), augstu asinsspiedienu, sirds mazspēju, insultu vai sirdslēkmi anamnēzē. Nekādā ziņā nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus nevajadzētu lietot pacientiem, kas vecāki par 65 gadiem bez saskaņošanas ar savu ģimenes ārstu.

Nekādā ziņā nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus nevajadzētu lietot pacientiem, kas vienlakus lieto varfarīnu, klopidogrelu, kortikosteroīdus, fenitoīnu, ciklosporīnus, probenecīdu, litiju, kā arī zāles artrīta, diabēta, augsta asinsspiediena, sirds slimības ārstēšanai bez saskaņošanas ar savu ģimenes ārstu. Grūtnieces, lūdzu nelietojiet nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus!

Un vēl pēdējais mans šodienas pastāsts jaunajam ministram. Zāļu nepamatota lietošana rada lielus izdevumus. 5% no neplānotajiem (akūtiem) slimnīcu uzņemšanas gadījumiem Eiropā ir saistīti ar zāļu lietošanas blakusparādībām, no kurām 40–50% ir potenciāli novēršamas. Pacientu hospitalizācijas sakarā ar nelabvēlīgu zāļu lietošanu rada ievērojamas, dārgas un daļēji novēršamas sabiedrības veselības problēmas. Visbiežākās zāļu blakusparādības, ar ko slimnieki nonāk slimnīcā, ir kuņģa–zarnu trakta asiņošana, glikēmijas problēmas cukura diabēta slimniekiem, patoloģiski lūzumi, nieru mazspēja un sirds mazspēja.

Visbiežāk pacienti nonāk slimnīcā no nepamatotas nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu un citu pretsāpju līdzekļu lietošanas. Galvenās problēmas attiecībā uz nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu nepamatotu lietošanu ir beidzies termiņš zālēm, informācijas neesamība pie zālēm (izmesta anotācija), pilnīgi neatbilstošu zāļu lietošana neatbilstošās devās, polifarmācija – vismaz sešu dažādu medikamentu vienlaicīga lietošana, multimorbiditāte – pacientam ir vismaz četras slimības, nieru darbības traucējumi, kā arī tieša vai psiholoģiska atkarība no zāļu lietošanas.

Ceru, ka pirmo sev veltīto rakstiņu Hosams Abu Meri izlasīs līdz beigām. Bet pat tad, ja viņš nav izlasījis rindu, pēdējai rindkopai viņam uzcītības pietiks. Rakstā paustā vēsts nav populāra – zāles nekļūs lētākas, pat tad, ja visa Veselības ministrija trauksies izpildīt politiķu uzstādījumus; būsim reālisti – zāles gadu no gada kļūs labākas, efektīvākas un dārgākas. Bet drīz ministram ikdienā pāri velsies tik daudz informācijas, ka to visu uztvert un izanalizēt vienam cilvēkam faktiski ir neiespējami. 

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

FotoRīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

FotoAr katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Lasīt visu...

6

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

FotoLaikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Lasīt visu...

18

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Lasīt visu...

6

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

FotoŅemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...

Foto

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? 8 no 10 stabila

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo…  Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi...

Foto

Jūs smiesieties, bet neko ticamāku mēs nespējām sacerēt

Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu...

Foto

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt...

Foto

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju...

Foto

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to,...

Foto

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan...

Foto

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām,...

Foto

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik...

Foto

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri...

Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...