Statistikas pārvalde demonstrē, kā iepirkumā pārmaksāt vismaz piecpadsmitkārtīgi
PIETIEK27.08.2013.
Komentāri (31)
Iesaki rakstu: 
596 ASV dolāru vietā iztērēti 4705 lati no nodokļu maksātāju līdzekļiem, - salīdzinoši niecīgā iepirkumā šā gada pavasarī Centrālā statistikas pārvalde (CSP) uzskatāmi demonstrējusi, cik "efektīvi" iespējams iztērēt valsts līdzekļus, sastādot iepirkuma nosacījumus tā, lai izvēlētos iespējami dārgāku preci, un attiecīgi arī par to vismaz piecpadsmitkārtīgi pārmaksājot.
Kā rāda Iepirkumu uzraudzības biroja datu bāze, šā gada pavasarī Centrālā statistikas pārvalde bija izsludinājusi SSL sertifikātu iepirkumu savām tīmekļa lapām, un šajā iepirkumā uzvarējusi SIA DPA, kuras piedāvātā līgumsumma ar nodokļiem bijusi 4705 lati. Par šo summu statistikas pārvalde tikusi pie Verisign sertifikātiem, kaut gan līdzīgas kvalitātes citu izstrādātāju (piemēram, Comodo) sertifikāti iegādājami pat par 15 reizes mazāku summu.
"Iepirkumā norādītais Verisign ir visdārgākais no visiem pieejamajiem, turklāt par kārtu. Kaut arī ir norādīts "vai ekvivalents", nav skaidrs, ko nozīmētu šāds ekvivalents. Līdzīgi būtu uzrakstīt "automobilis Mercedes S600 vai ekvivalents"," - iepirkuma nolikumā "paslēptos" ierobežojumus Pietiek skaidro kāds datorspeciālists.
Arī prasība pēc "zīmogā iekļautas meklēšanas" viennozīmīgi norādot uz Verisign/Symantec visdārgākā pakalpojumā iekļauto Seal-in-search, jo neviens cits piegādātājs, cik esot zināms datorspeciālistam, nepiedāvā tādu vai līdzīgu pakalpojumu.
"Turklāt, šāda prasība no pārvaldes puses nav pamatojama ar saprātīgiem argumentiem - pēc būtības šī funkcionalitāte nodrošina to, ka Symantec programatūras lietotāji, meklējot Google kādu no norādītajām CSP lapām, redzēs, ka tai ir Verisign SSL sertifikāts.
Pat ja varētu saskatīt tāda pakalpojuma vērtību kādam uzņēmumam, kurš strādā konkurences apstākļos (jo paranoidāli lietotāji varētu izvēlēties iet uz konkurenta saitu, kuram rādītos, ka tas ir "drošāks"), sakarīgi pamatot šādu vajadzību valsts institūcijai, manuprāt, nevar," piebilst datorspeciālists.
Ņemot vērā šos kritiskos vērtējumus, Pietiek uzdeva par iepirkumu atbildīgajam CSP priekšnieka vietniekam Norbertam Tāleram vairākus jautājumus:
"1) Kāpēc iepirkuma parametros noteikts tieši Verisign, kas ir visdārgākais no visiem pieejamiem. Ko nozīmē nolikumā minētais "vai ekvivalents"? Nosauciet kaut vienu ekvivalentu Verisign.
2) ar ko pamatota prasība pēc "zīmogā iekļautas meklēšanas"? Vai varat minēt kādu citu piegādātāju un produktu, izņemot Verisign/Symantec visdārgākā pakalpojumā iekļauto Seal-in-search?
3) miniet būtiskās atšķirības starp Jūsu iepirkto produktu par Ls 4705 un, piemēram, šo preci, kas izmaksātu desmitus reižu lētāk: http://www.namecheap.com/ssl-certificates/comodo/comodo-ev-sgc-ssl-certificate.aspx."
Uz jautājumu par Verisign izvēlēšanos Tālers faktiski neatbildēja, tā vietā apgalvojot, ka "iepirkuma specifikācijā tika norādīts kāda ražotāja nosaukums kā indikācija uz preces tipu" un ka "vienlaikus tiek norādīts, ka iespējami ekvivalenti risinājumi".
Saistībā ar "zīmogā iekļauto meklēšanu" Tālers apgalvoja, ka "dotajā iepirkumā tika iesniegts viens piedāvājums. Gadījumā, ja tiktu piedāvāts alternatīvs ražotājs, šī prasība varētu tikt atzīta par nebūtisku, jo prasība tika formulēta kā teikuma papildinājums, ar to saprotot vēlamo papildus prasību, bet ne kā pamatprasības elementu, kas ir ļaundabīgā koda skeneris un ievainojamību novērtēšanas rīks, ko piedāvā vismaz trīs citi sertifikātu ražotāji".
Savukārt uz jautājumu par to, kāpēc gan statistikas pārvalde izvēlējās nodokļu maksātāju līdzekļus tērēt par "sešsimto mersedesu" un nevis par daudzkārt lētāku līdzvērtīgu produktu, Tālera atbilde bija: "CSP šajā iepirkumā izvēlējās iegādāties pasaulē visatzītāko un ar vislielāko lietotāju skaitu esošo SSL sertifikātu ražotāja pakalpojumus."
"Atbilde uz pēdējo jautājumu pēc būtības ir - "mēs izvēlējāmies visdārgāko, tāpēc ka tas ir vislabāk izreklamēts". Kā zināms, viens no publisko iepirkumu likumdošanas galvenajiem mērķiem ir panākt to, lai tiktu iepirkta pēc saimnieciskiem apsvērumiem visizdevīgākā prece, nevis tāda, kur 90% cenas sastāda piegādātāja uzcenojums tā zīmola atpazīstamības vai citu iemeslu dēļ, kuriem nav sakara ar preces funkcionalitāti iepircējam. Ja būtu savādāk, tad mums visa valsts pārvalde braukātu ar mersedesiem, aizbildinoties ar to, ka tie ir pasaulē visatzītākie automobiļi," par statistikas pārvaldes priekšnieka vietnieka skaidrojumu ironizē Pietiek konsultējušais datorspeciālists.
Viņš arī norāda, ka pretēji Tālera apgalvojumam Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapa rāda - ir tikuši saņemti divi piedāvājumi, nevis viens: "Iespējams, ka otrs piedāvājums bija izdevīgāks, bet to atšuvuši dēļ kādām formalitātēm vēl pirms tehniskā piedāvājuma izvērtēšanas? Otrkārt, mākslīgi piegādātāju klāstu sašaurinošo kritēriju iekļaušana iepirkumā arī ir iemesls tam, ka neviens piedāvājumu ar desmitreiz lētākiem Comodo vai cita piegādātāja sertifikātiem nav iesniedzis."
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
