Steidzoties atbrīvoties no Jūrmalas īpašuma, Martinsons atklājis savu ofšoru interešu pārstāvi un biznesa apmērus
PIETIEK17.02.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Mēnesi pēc aizturēšanas Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča kukuļu lietā steidzoties atbrīvoties no nekustamā īpašuma Jūrmalā, uzņēmējs Māris Martinsons ir nevilšus pavēris priekškaru sava slēptā biznesa patiesajiem apmēriem un arī atklājis personu, kas tajā caur Maltas ārzonas kompāniju pārstāv viņa intereses.
Kā rāda Jūrmalas pilsētas zemesgrāmata, līdz pat 2007. gada septembrim īpašums Jūrmalā, Laivu ielā 3 (1655 kvadrātmetri zemes un divas dzīvojamās ēkas) piederēja bijušajam futbolistam Mārim Verpakovskim.
Taču tad viņš divos darījumos – metode, kas tiek izmantota mākslīgi samazinātas darījuma cenas gadījumā, lai neļautu pašvaldībai izmantot savas pirmpirkuma tiesības – šo īpašumu par kopā 581,5 tūkstošiem latu pārdeva Mārim Martinsonam.
Tas šo īpašumu acīmredzami pirka pats savām vajadzībām, jo nešķīrās no tā nākamos 11 gadus. Tikai 2018. gada 26. martā, nedaudz vairāk nekā mēnesi pēc īslaicīgās aizturēšanas Rimēviča lietas sakarā Martinsons savu Jūrmalas māju pēkšņi par 761 000 eiro (tātad cenu, kas zemāk pat par, domājams, mākslīgi samazināto oficiālo pirkuma cenu) pārdeva nepazīstamai SIA IVN Finance.
Kā rāda Lursoft dati, šī SIA acīmredzami ir vietēja čaulas kompānija, - 2017. gadu tā beigusi vispār bez apgrozījuma, un tās vienīgā īpašniece ir Maltā reģistrēta ārzonas kompānija IVN Investment Limited.
Taču uzņēmuma patieso labuma guvēju saraksts rāda, ka aiz ārzonas kompānijas slēpjas kāda 1976. gadā dzimusi Jekaterina Ņikuļina (Romaņuka) – pēc visa spriežot, persona, kas tiek izmantota kā piesegs Martinsonu ģimenes patiesajām īpašumtiesībām.
Lursoft dati rāda, ka šai kundzei tieši pieder kapitāldaļas tikai vienā uzņēmumā – SIA JB Finance, toties patiesā labuma guvēja viņa ir veselos 24 uzņēmumos, no kuriem daļa jau sen zināmi kā „Martinsona kompānijas”.
Šo uzņēmumu pilns saraksts ir šāds: MN Holding, JN Finance, IVN Invest, Moduls Engineering, Profs nekustamie īpašumi, Dzintaru parks KK, Priežceļi, Gedecom, TIFF, IN Finance, Jaunatnes Hokeja centrs, Sfagnum, Dzintaru parks, Dzintara rezidence, NM 2, NM 3, MN Invest, VOLTS-1, MN Autoparks, Mežmalas 8, Velve, IVN Finance, MRKV un Rīgas enerģija.
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.