2000 latu gadā - kā izrādās, šādu summu, kā pēc ilgākas skaidrošanas pirmdien atklāja Kultūras ministrija, valstij izmaksā savulaik pretrunīgi vērtētā - galvenokārt reklāmista Ērika Stendzenieka aizgūtās idejas dēļ - objekta Runājošie akmeņi uzglabāšana. Pietiek lasītājiem, kas interesējās par šo jautājumu, dodam iespēju iepazīties ar pilnu ministrijas skaidrojumu:
"Saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 15.maija rīkojuma Nr.343 „Par projekta „Māja” nodošanu Kultūras ministrijai” 1.punktu Ekonomikas ministrijai (Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai) tika uzdots nodot bez atlīdzības Kultūras ministrijai projekta „Māja” īstenošanai nepieciešamo tehnisko aprīkojumu.
Atbilstoši minētajam valsts aģentūra „Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra” 2006.gada 26.oktobrī nodeva bez atlīdzības Kultūras ministrijai projekta „Māja” realizācijai nepieciešamo tehnisko aprīkojumu un tehnisko dokumentāciju.
Tāpat Kultūras ministrija pārņēma starp valsts aģentūru „Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra” un SIA „ZOOM!” 2005.gada 5.jūlijā noslēgtā pakalpojuma līgumā Nr.PAK-05/22 noteiktās īpašniekam piekrītošās tiesības.
Minētājā līgumā ir formulētas šādas tiesības un pienākumi projekta „Runājošie akmeņi” pasūtītājam (īpašniekam), attiecīgi, Kultūras ministrijai: „Pasūtītājs iegūst visas autora mantiskās tiesības, atbilstoši Autortiesību likuma 15.pantam.”
Ekspozīcijas „Runājošie akmeņi” (projekts „Māja”) realizācijai nepieciešamais tehniskais un pārējais aprīkojums nodoti glabāšanā SIA „Schenker”, kurš atrodas Katlakalna ielā 11c, Rīgā.
Kultūras ministrija par sniegto pakalpojumu SIA „Schenker” maksā vienu reizi ceturksnī Ls 500, neieskaitot PVN.
2011.gada jūlijā Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments uzrunāja Kultūras ministriju par projekta „Maskavas, Krasta un Turgeņeva ielu kvartāla degradētās teritorijas revitalizācija” ietvaros plānoto ekspozīciju „Runājošie akmeņi”. Kultūras ministrija kompetences ietvaros sniedza visu nepieciešamo informāciju.
2012.gada oktobrī Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments atbildēja, ka iepriekš minēto objektu izvietošana tika izvērtēta, taču lēmums bija to nerealizēt balstoties uz apsvērumiem: augsts potenciālo izmaksu aprēķins (būvkonstrukciju risinājumos, tehnikas atjaunošanā un jauna satura izveidē (t.sk. autoratlīdzības izmaksas)), juridiskie aspekti - autortiesības (tostarp to izmaksas), šādu aktivitāšu izmaksu neattiecināmība atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr.615 „Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.6.1.2. aktivitāti „Rīgas pilsētas ilgtspējīga attīstība”.
Turpmākā „Runājošo akmeņu’’ izmantošana ir atkarīga ne vien no potenciālo ieinteresēto personu vai organizāciju intereses, bet arī no iespējām ieguldīt ievērojamus finanšu līdzekļus. Sarunas par projekta izmantošanas iespējām bijušas ar dažādām institūcijām (Cēsu dome u.c.), no tām pēdējā ir Rīgas dome."