Štokenbergs aicina atgriezties pie sarunām par plašo koalīciju ar ZRP un SC
PIETIEK06.10.2011.
Komentāri (74)
Iesaki rakstu: 
Viens no Vienotības līderiem, tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs aicina premjeru Valdi Dombrovski atgriezties pie sarunām par tā dēvēto plašo koalīciju, ko veidotu Zatlera reformu partija (ZRP), Saskaņas centrs (SC) un Vienotība. Šādu pozīciju politiķis aizstāvēs partijas Sabiedrība citai politikai (SCP) domes sēdē, kas sākās ceturtdienas vakarā pulksten 18. Štokenberga iniciatīva nāk brīdī, kad aizvien reālāka parādās iespēja, ka ZRP var palikt opozīcijā un Vienotībai nāksies veidot koalīciju ar zaļajiem zemniekiem, kas, pēc politiķa domām, būtu "parodija par tiesiskuma koalīciju".
Vairākums no Štokenberga vadītās SCP 11. Saeimā ievēlētajiem deputātiem izteikušies par labu koalīcijai ar ZRP un Nacionālo apvienību. Tādēļ Štokenbergs apzinoties, ka pārliecināt partijas biedrus par pozīcijas maiņu var būt grūti. Jautāts, ko tādā gadījumā darīs, Štokenbergs atteica: "Man nav ko zaudēt - braukšu uz laukiem." Pietiek novēroja, ka stundu pirms gaidāmās SCP domes sēdes Štokenbergam kādā Vecrīgas kafejnīcā bija tikšanās ar bijušo ārlietu ministru Aivi Roni, kurš neoficiāli tiek minēts kā iespējams bezpartejisks premjerministrs.
Štokenberga aicinājums Vienotībai atjaunot sarunas ar ZRP un SC par plašo koalīciju nāk situācijā, kad valdības koalīcijas sarunas ir nonākušas strupceļā. Informācija, kas pienāk no ZRP, liecina, ka eksprezidenta partija drīzāk gatava palikt opozīcijā, nevis pievienoties koalīcijai no Vienotības un Nacionālās apvienības. Tādā gadījumā Vienotībai, kas nepiekrīt iesaistīties koalīcijā ar SC, atliktu veidot mazākuma valdību, kā trešo partneri ZRP vietā piesaistot Aivara Lemberga kontrolēto Zaļo un zemnieku savienību (ZZS). Šāda mazākuma valdība varētu cerēt uz dažu ZRP deputātu atbalstu, sašķeļot jaunizveidotās partijas frakciju Saeimā.
Štokenbergs Pietiek ceturtdien uzsvēra, ka viņam nav pieņemama iespēja, ka Vienotība jaunajā Saeimā atkal izveido koalīciju ar ZZS, kas tādā gadījumā būtu "parodija par tiesiskuma koalīciju". Tādēļ politiķis jau pirms divām dienām aicinājis premjeru Valdi Dombrovski atjaunot sarunas ar ZRP un SC, bet - bez panākumiem.
Tādi SCP politiķi kā Dzintars Ābiķis un Edvards Smiltēns, kas 11. Saeimā ievēlēti no Vienotības saraksta, savu nostāju pamato ar nacionālo stāju. Gados jaunais Smiltēns Pietiek atzina, ka ik dienu saņem vairākus zvanus no ģimenes locekļiem, draugiem un paziņām ar pamudinājumu neiesaistīties koalīcijā ar SC. Aleksejam Loskutovam un Andrejam Judinam būtisks arguments pret iespējamo koalīciju ar SC ir tas, ka šis politiskais spēks 9. un 10. Saeimā tiesiskuma jautājumos balsojis kopā ar ZZS. Aizsardzības ministrs un viens no SCP dibinātājiem Artis Pabriks Pietiek izteicās, ka viņam personiski esot simpātiska ZRP līdera Valda Zatlera doma iesaistīt valdībā SC, tomēr tas nedrīkstot notikt, ja par to jāmaksā ar Vienotības sašķelšanu.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
