STOP! Priekšā jau rēgojas padomju savienības ekonomiskais modelis
Aivars Strakšas24.10.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
STOP! Priekšā jau rēgojas padomju savienības ekonomiskais modelis. Spēsim apstāties vai ne, tas ir atkarīgs no šī brīža koalīcijas. Taču virzāmies tieši šajā virzienā.
Ilustrācijai viena sena anekdote: amerikānis jautā PSRS pilsonim - par ko tad jūs galu galā cīnāties? PSRS pilsonis lepni atbild - mēs cīnāmies par to, lai nebūtu bagāto. Uz ko amerikānis atbild - dīvaini gan, mēs cīnāmies, lai nebūtu nabago.
Jautājums - kurā brīdī pārgājām no cīņas par labklājību uz cīņu pret bagātajiem - ir atsevišķās izpētes vērts, taču man šķiet, ka apmēram ap to laiku, kad ar labklājības veidošanu Latvijas politiskajai elitei pārstāja veikties un sākās vainīgo meklēšana. Tikai loģiski, ka vislabāk šai lomai noderēja turīgāko pilsoņu daļa. Arī daļai tautas patika, un daži politiķi pat saskatīja tur iespējas piedalīties bagātības pārdalē sev par labu.
Tieši tāpēc, manuprāt, radās virkne normatīvo aktu, kas uz aizdomu pamata ļāva konfiscēt aizdomīgo personu uzkrājumus. Aizdomas varēja rasties un varēja nerasties. Kā nu uz to paskatās. Dažas Latvijas bankas pat palaida zem āmura, jo bija sarēķināts, ka varētu caur maksātnespējas procesu smuki piepelnīties.
Viss jau būtu labi, bagāto nevienam īpaši nav žēl, taču Latvijas ekonomika sāka buksēt. Kaimiņi ir tālu priekšā un šajā desmitgadē vairs nav noķerami. Izrādās, ka, ierobežojot bagātajiem iespēju nopelnīt, tie pārstāj algot cilvēkus un nodarboties ar biznesu Latvijā. Arī kontus atver ārpus Latvijas. Dzelzs sienas kā PSRS laikos vairs nav.
Vai, apkarojot bagātos, nabagi kļūs turīgāki? Vienreiz jau dabūjām uz savas ādas izbaudīt apkarošanas rezultātus. Dažiem gribas vēl.
Varbūt laiks sākt saprast, ka tikai Saeimas deputāti un MK pieņem likumus un normatīvos aktus kas veido biznesa vidi Latvijā. Komercbankas un biznesmeņi to nedara. Situācija, kāda izveidojās banku sektorā pie mums un arī kaimiņos, ir politiķu pieņemto lēmumu radīta. Viņiem arī jāuzņemas atbildība.
Kurš tad mums atbild par komercbanku sektora uzraudzību? Šobrīd Latvijas Banka un pirms tam FKTK. Un tiem ir labi apmaksāti vadītāji. Tas, kas šobrīd notiek banku sektorā, ir viņu darba brāķis. Komercbankas tāpat kā pārējie uzņēmumi darbojas tajā uzņēmējdarbības vidē un apstākļos, kas ir Saeimas noteikti un Latvijas Bankas kontrolēti. Banku tāpat kā pārējo uzņēmumu vadītāju uzdevums ir nopelnīt maksimumu, ko atļauj legālas iespējas. Tieši to viņi arī dara.
Es esmu pret praksi ar atpakaļejošu datumu skatīties, ko kurš ir nopelnījis. un likt atmaksāt valsts budžetā. Radot šādu precedentu, noteikti būs arī citi gadījumi. Piemēram, zemniekiem laba raža, peļņa lielāka kā iepriekšējā gadā, arī cenas augstākas, tātad budži. Lai atmaksā virspeļņu budžetā utt.
Turklāt komercbankas neiedzīvojās uz valsts budžeta rēķina. Zaudētāji ir depozītu īpašnieki un iemesls ir konkurences trūkums komercbanku sektorā, kā arī panīkums ekonomikā. Banku kontos naudas daudz, bet pieprasījums pēc kredītiem ir vājš salīdzinājumā ar noguldījumiem. Kāpēc tas tā ir - jautājums Latvijas Bankas vadībai. Turklāt Latvijas Banka uzstāda virkni prasību, ko un kā drīkst vai nedrīkst kreditēt. Problēmas risināt un vislabāk nepieļaut nav skaistus grafikus zīmēt un politiķus kopā ar žurnālistiem apvārdot.
Esošais piedāvājums par 50% kredītprocentu likmju "atlaidi" no finanšu sistēmas darbības viedokļa ir absurds un, var teikt, pat idiotisks. Latvijas ekonomikai tas var dārgi izmaksāt. Turklāt pārsteidz tas, ka virzītājs ir daudzkārtējais finanšu ministrs Reira kungs. Vienkārši negaidīju. Saeimā pietiek ar elementāru finanšu sapratni neapgrūtinātu deputātu, no kuriem to varētu sagaidīt, taču šāds notikumu pavērsiens liek aizdomāties.
Varbūt tas ir farss? Apzināti radīta absurda situācija, lai imitētu cīņu ar bankām un rezultātā neko nemainītu?
Paskatīsimies, ar ko tas beigsies. Ja ar čiku, tad tā arī būs bijis domāts. Taču pats priekšlikums radīs problēmas ekonomikas attīstībai jebkurā gadījumā. Saeima un MK pēdējā laikā sāk arvien vairāk piekopt mežabrāļu taktiku. Nekad nezini, kur un kā uzbruks. Kur ar nodokļiem, kur ar bērnu seksuālās izglītošanas programmām un skolu slēgšanu. Toties uztur tautu tonusā un nav garlaicīgi.
Seko mums 
Centrālā vēlēšanu komisija ceturtdien, 16. novembrī izlēma laikā no 2023. gada 7. decembra līdz 2024. gada 5. janvārim rīkot parakstu vākšanu tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētā likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” atcelšanu.
Tikko pieņemtais budžets Kultūras ministrijas atbildībām prioritārajos pasākumos piešķir 17.51 miljonu eiro. Šie atbalsta pasākumi galvenokārt dzēš nozares ugunsgrēkus, kas bijuši redzami gadiem ilgi.
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
