Stratēģiskas bailes no Baltijas valstīm liek Kremlim melot un nomelnot
Baiba Zīle23.03.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Marta sākumā Baltijas jūrā notika Apvienoto ekspedīcijas spēku (JEF) koordinācijas mācības, kas, protams, deva iemeslu saaktivizēties Krievijas ” taisnības un aizskāruma policijai”. Kā jau jebkuras citas militāra rakstura mācības, kas paredzētas tam, lai militārie spēki jebkādos krīzes apstākļos spētu nodrošināt stabilitāti Baltijas jūras reģionā, arī šīs KF skatījumā ir drauds.
No Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova teiktā izriet, ka NATO, labi zinot Maskavas nostāju neplānot un neveikt nekādus uzbrukumus, turpina izplatīt pretējus vēstījumus un izmanto ieganstu, lai izvietotu vairāk tehnikas un bataljonu pie Krievijas robežām. Viņš vairākkārt ir uzsvēris, ka NATO nemotivētās militārās aktivitātes netālu no Krievijas robežas Baltijas jūrā parāda alianses postošo lomu Austrumeiropas valstīs. Turklāt pieaugošās militārās aktivitātes “Austrumu flangā” tikai turpina provocēt Krievijas reakciju.
Prokremliskā melu ražotne Sputniknews nereti izplata vēstījumus, kuru pamatā ir apgalvojumi par to, ka galvenās Viļņas, Rīgas un Tallinas problēmas šodien (un nākotnē) ir agresīvā NATO darba kārtība, kas norāda uz Baltijas karavīru perspektīvām kļūt par lielgabalu gaļu. Pašlaik Baltijas valstu neatkarīgā militārā un politiskā loma neesot redzama. Latvijas, Lietuvas un Igaunijas varas iestāžu un cilvēku liktenis esot kļūt par lielgabala gaļu veco NATO partneru spēlē.
Šis tāpat kā citi prokremlisko mediju vēstījumi ir atkārtots prokremliskais dezinformācijas stāstījums, attēlojot NATO kā agresoru un parādot Baltijas valstis kā alianses marionetes, kuras var veiksmīgi bīdīt, uzkurinot jau tā samilzušo rusofobijas garu.
Pamatota iemesla ticēt jebkuriem no šiem apgalvojumiem nav. Militārās mācības kā Latvijā, tā abās pārējās Baltijas valstīs ir notikušas regulāri, arī bez NATO iesaistes, un to galvenais iemesls ir sagatavot spējīgus karavīrus dažādu bīstamu situāciju priekšā.
Tas ne vienmēr nozīmē militāru aktivitāti vai karu. Jūrā pastāv vēl „simtiem” citu problēmsituāciju, kuru risināšanā būtu jāiesaistās labi apmācītam militāram personālam. Kā piemēru var minēt tās pašas Otrā pasaules kara munīcijas atliekas, kuras nereti straumju izmaiņu rezultātā tiek izceltas un var radīt apdraudējumu kruīza kuģiem vai citiem jūras prieku baudītājiem, tai skaitā tūristiem no KF.
Arī dažādas katastrofas, nelaimes gadījumi (glābšanas operācijas), kur nepieciešama Nacionālo Bruņoto spēku iesaiste pieprasa labi apmācītus un sagatavotus cilvēkus, nevis tādus, kas krīzes situācijā krīt panikā.
Protams, nevar noliegt, ka kopš Krimas aneksijas 2014.gadā NATO un Krievijas attiecības ir manāmi saasinājušās, taču nekas neliecina par NATO plāniem uzbrukt Krievijai. Tā vietā kā atbildi uz nelikumīgajām KF darbībām Ukrainā NATO 2014. gadā pārtrauca praktisko sadarbību ar Krieviju.
Arī Kremļa propagandas tik mīļie apgalvojumi par Baltijas valstīm kā “agresijas placdarmu” pret Krieviju ir nepatiesi. NATO nemeklē konfrontāciju ar Krieviju. Alianse šo nostāju ir publiski paudusi un norādījusi 2018. gada Briseles samita deklarācijā.
Arī fakts, ka Baltijas valstis 2004. gada martā kļuva par pilntiesīgām NATO dalībvalstīm, nenozīmē kaut kādas KF izdomātas agresijas izpausmes pret kaimiņvalstīm. Lietuvā, Latvijā un Igaunijā dalība aliansē tiek uzskatīta par reģiona drošības pamatu neatkarīgi no apdraudējuma.
Protams, 2014.gada notikumi Ukrainā, kā arī pirms tam pieredzētā Krievijas militārā intervence Gruzijā, aizbildinoties ar KF palīdzību risināt Gruzijas iekšpolitiskās problēmas, liek Baltijas valstu sabiedrībai vairāk fokusēties uz savu spēju aizsargāt valstis pret potenciāliem draudiem no pierobežas, bet tas nebūt nenozīmē, ka kāda no Baltijas valstīm vai NATO gatavo uzbrukumu KF vai kādai citai valstij. Tam visam ir daudz praktiskāks un nozīmīgāks fons.
Gribas norādīt, ka, salīdzinot ar regulāriem KF mediju ziņojumiem, kas nereti ir vērsti pret Baltiju, NATO vai ES, Rietumos ir novērojama vairāk paskaidrojoša vai atbildes reakcija, nevis tukši apvainojumi, kas vērsti pret Austrumiem.
AVOTI:
https://lt.sputniknews.ru/society/20210310/14645948/Litovskie-voennye-uchastvuyut-v-ucheniyakh-v-Baltiysko
https://lt.sputniknews.ru/society/20210310/14645948/Litovskie-voennye-uchastvuyut-v-ucheniyakh-v-Baltiyskom-more.html
https://lv.sputniknews.ru/analytics/20210219/15205662/NATO-2030-chemu-vedet-strategiya-eskalatsii-napryazhennosti-Baltike.html
https://lv.sputniknews.ru/analytics/20210203/15123889/strany-baltia-gotovyatsya-voyne-russia-blitskrig-ili-blitskaput.htmlm-more.html
https://lv.sputniknews.ru/analytics/20210219/15205662/NATO-2030-chemu-vedet-strategiya-eskalatsii-napryazhennosti-Baltike.html
https://lv.sputniknews.ru/analytics/20210203/15123889/strany-baltia-gotovyatsya-voyne-russia-blitskrig-ili-blitskaput.html
https://www.nato.int/cps/en/natohq/official_texts_156624.htm
https://www.nato.int/cps/en/natohq/115204.htm
https://www.nato.int/cps/en/natohq/topics_136388.htm
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
