Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Gadu mija parasti saistās ar laimes vēlējumiem un nākotnes prognozēšanu. Arī tagad netrūkst ne viena, ne otra. Ko lasām ziņu virsrakstos? “Banku analītiķi prognozē darba algas kāpumu Latvijā vidēji par 7-9%.” “Nerādās nekas jauks! Pareģojumu un prognožu TOP 5 nākamajam gadam.” “Prognoze: vai nākamgad gaidāms liels degvielas cenu kāpums?” “Nākamgad pieprasījums pēc naftas augs straujāk nekā plānots, bet kādas tendences prognozē Eiropā?” “2024. gads nepavisam nebūs vienkāršs. Astrologu skaidrojumi un ieteikumi.”

To visu lasot, skaidri redzams, ka vieni nākotnes pareģojumi ir balstīti iepriekš veikto mājasdarbu izvērtējumā, citi – mēģinot rast kopsakarības globālās tendencēs, bet netrūkst arī tādu, kur vairāk piedomāts par lasītāju piesaisti, nevis paustā pamatotību.

Man vairāk tuva pirmā pieeja – nekādi labumi paši no sevis no gaisa nenokritīs – lai būtu panākumi, tam jārada priekšnoteikumi. Šajā sakarībā nāk prātā senā anekdote par vīriņu, kurš izmisīgi lūdza dievu, lai tas dod iespēju vinnēt loterijā. Pēc ilgāka laika dievs neizturēja un no debesīm vīrelim teica: “Vismaz loterijas biļeti nopērc, ja gribi vinnēt!” Arī manevrēšana globālo tendenču viļņos prasa pamatīgu izveicību – var lielās nepatikšanās iekulties, kā multfilmas ezītis ļaujoties, “lai upe mani nes”.

Tā, piemēram, dzirdot prognozes par algu pieaugumu, mani vairāk interesē tā pamatojums – vai algu pieaugums būs samērīgs ar uzņēmumu attīstības, valsts budžeta ieņēmumu pieauguma un valsts ekonomikas kopumā izaugsmes tempiem? Vai tikpat strauji, kā tiks celtas algas, augs arī preču un pakalpojumu eksports, palielināsies investīcijas, attīstīsies ražošana ar augstu pievienoto vērtību? Un cik tas būs ilgtspējīgi? Vai nebūs tā, ka lielākais algu kāpums būs tiem, kas algas saņem no budžeta, kā arī bankām, tirdzniecības ķēdēm un varbūt eksportējošiem uzņēmumiem, taču pārējie “veģetēs” kā līdz šim un tas radīs vēl lielāku ienākumu nevienlīdzību sabiedrībā?

Politisko lēmumu pieņēmēji bieži mēdz lielīties ar dažādiem panākumiem – vidējās algas kāpumu, mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugumu, pozitīvām eksporta tendencēm. Tas priecē. Bet tikai līdz brīdim, kad Latvijas datus salīdzinām ar Lietuvas un Igaunijas attiecīgiem datiem vai vēl plašāk – situāciju Eiropas valstu saimē.

Spilgts piemērs – IKP uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes standarta salīdzinājums, aplūkojot 27 ES valstu situāciju dažādos gados.

Ja 2000. gadā Latvija, Lietuva un Igaunija bija cieši viena aiz otras atpalicēju galā, tad 2010. gadā šajā ziņā Igaunija bija jau apsteigusi Poliju un Horvātiju, taču saskaņā ar 2022. gada datiem gan Lietuva, gan Igaunija strauji pietuvojās eirozonas vidējiem rādītājiem, kamēr Latvija kā bija, tā palika astesgalā. Attīstība, protams, ir, bet tās temps par lēnu. Zīmīgi, ka Latvijas atpalikšanas no kaimiņvalstīm tendence iezīmējas kopš 2009. gada – tas ir periods, kas Latvijas vēsturē, iespējams, paliks kā politisko ambīciju trūkuma, kompromisu meklēšanas, negludumu nolīdzināšanas laiks.

Un tas turpinās arī tagad. Vai ir definēti konkrēti sasniedzamie mērķi un tam pakļauti uzdevumi ar precīzu rīcības plānu, kā bija laikā, kad Latvija tiecās iestāties ES un NATO? Nav. Pēdējā gada laikā bija vien ambīcijas, politisks mērķis pieņemt Stambulas konvenciju un likumus, kas regulē viendzimuma partnerattiecības. To izdarīja. Kāpēc? Lai noņemtu šos jautājumus no dienaskārtības. Savā dziļākajā būtībā tā bija vien politisko konkurentu atbruņošana. Atcerēsimies, ka, piemēram, Stambulas konvencija ilgu laiku bija gluži kā jājamzirdziņš gan Nacionālās apvienības, gan Progresīvo retorikā. Nu vairs nav. Jo konvencija pieņemta un nevienu vairs nesatrauc.

Ar ko turpmāk var sev uzmanību piesaistīt Nacionālā apvienība? Latvijā dzīvojošiem Krievijas pilsoņiem? Kādu bariņu no tiem drīz demonstratīvi izraidīs, pārējie paslēpsies. Arī šī tēma būs slēgta. Vēl ir demogrāfija, bet tur ar lozungiem vien ir par maz – lai veicinātu dzimstību un apturētu jauniešu aizbraukšanu, nepieciešama sabiedrības dzīves līmeņa kopumā straujāka uzlabošanās, taču tam būtu arī negatīvās sekas – Latvija kļūtu pievilcīga imigrantiem no tālām zemēm. Ar ko nākotnē izcelsies Progresīvie? Īsti nemana. Kam tādi neizteiksmīgi politiskie konkurenti izdevīgi? Visvairāk – Jaunajai Vienotībai, kas arī darbojas visai neizteiksmīgi, taču kārtīgi nostiprinājusies kā centrālā varas partija, kas mērķtiecīgi fokusējas tieši uz politiskās viļņošanās mazināšanu.

Visādi citādi tas būtu bijis labi, ja vien ne fakts, ka tas ir ceļš uz ilgstošu stagnāciju. Jo līdz ar daudzām politiskām un populistiskām iniciatīvām tiek nivelēti arī tie rosinājumi, kuri vērsti uz ekonomikas attīstības stimulēšanu.

Spilgts piemērs – nodokļu reforma, par ko runāja visu pērno vasaru un mazliet pirms tās. Ar ko tā beidzās? Ne ar ko. Parunāja un secināja, ka vajag vēl parunāt. Kopsaucēja nav, jo radikāli pretējas ir valsts pārvaldes un ārpus politikas esošo tautsaimnieku intereses. Proti, valsts pārvalde (politiķi, ierēdniecība) kā galveno reformas uzdevumu saskata iespēju jau īstermiņā palielināt nodokļu ieņēmumus budžetam, turklāt, nevis uzlabojot iekasēšanu, bet gan faktiski palielinot nodokļu slogu, kas ļautu lielākas summas pārdalīt gan pašu algām, gan dažādiem pabalstiem. Atcerēsimies neseno jezgu ap PVN likmi dārzeņiem.

Vai vēl viens spilgts piemērs birokrātiskai īstermiņa domāšanai– kādreizējā finanšu ministra Reira paustais, ka savulaik ieviestā norma par reinvestētās peļņas neaplikšanu ar nodokli esot kļūdaina, jo valsts budžets no tā tikai zaudējot. Viņam acīmredzot nerūp, ka, lielā mērā pateicoties šādai normai, igauņu uzņēmējiem ir bijusi iespēja uzkrāt kapitālu, ko tagad investēt (cita starpā arī īpašumu Latvijā iegādei), tā ilgtermiņā nodrošinot iespēju vēl lielākas summas nomaksāt nodokļos un veicinot savas valsts ekonomisko izaugsmi kopumā.

Savukārt tautsaimnieki (uzņēmēji, uzņēmēju organizācijas, ekonomisti utt) vadās pēc principa: lai kaut ko dalītu, vispirms jānopelna, bet, lai nopelnītu, nepieciešami biznesam labvēlīgi apstākļi. Ko nozīmē šie labvēlīgie apstākļi? Nodokļu sistēmas stabilitāte un prognozējamība ilgtermiņā, vienkārša nodokļu uzskaite un nomaksa biznesa uzsācējiem un mazajam biznesam (mikrouzņēmumi faktiski iznīdēti, bet tikmēr igauņu pieredze ar saimnieciskās darbības ieņēmumu (SDI) kontu pie mums pieņemta birokrātiski sakropļotā veidā un īsti nedarbojas), tāpat pildu stimuli ražotājiem ar lielu pievienoto vērtību, eksportētājiem utt.

Tautsaimnieki nebeidz uzsvērt, ka tāpēc jau ir šī Latvijas atpalicība no Lietuvas un Igaunijas, ka iztrūkst mērķtiecīgas uz valsts ekonomikas attīstību vērstas pieejas. Ir gan ambīcijas mazināt politiskās pretrunas, novērst iekšpolitiskos konfliktus, bet nav mērķtiecīgu valsts attīstības ambīciju. Un, pat ja pavīd kādas ar ekonomiku saistāmas ambīcijas, tās vairāk attiecas uz aizņemšanos patēriņam nevis investīcijām izaugsmei nākotnē.

Tad nu, atgriežoties pie šī raksta sākumā ieskicētās tēmas par nākotnes paredzēšanu, jāsaka: kamēr politisko lēmumu pieņēmēji Latvijā nesāks domāt par valsts attīstību ilgtermiņā un attiecīgi nesāks pieņemt šo ekonomisko attīstību veicinošus normatīvos aktus, tikmēr ne par kādu strauju kāpumu izaugsmes kalnā varam necerēt. Un tas attiecas ne tikai uz 2024. gadu, bet arī daudziem turpmākajiem. Bezcerīgi? Nē! Ir iespēja situāciju labot.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Karš kibertelpā

FotoKrievijas Ārējās izlūkošanas dienests (SVR) ir izmantojis ievainojamību, kas tika atklāta 2023. gada sākumā populārā Čehijas programmatūras giganta “JetBrains” produktā.
Lasīt visu...

21

Gauss – kas viņš ir? Vairāk Ostaps Benders vai Maikls O’Līrijs?

FotoPatiesības mirklis par airBaltic spējām segt obligāciju saistības arvien tuvāk. Attiecīgi arī Gausa retorika arvien nepārliecinošāka un sabiedrības uzmanība saasinātāka.
Lasīt visu...

21

Ak, eglīte...

FotoPēdējās darbdienās pirms Ziemassvētkiem netālu no manām mājām parādījās trīs hektāru kailcirte egļu mežā vietā, kur to galīgi nebiju gaidījis. Līdz likumā noteiktajam galvenās cirtes vecumam šim mežam bija jāaug vēl vairāk nekā 20 gadus, un, kā liecina Valsts meža dienesta dati, arī galvenās cirtes caurmērs (t.i., koku resnums), kas ļautu mežu nocirst ātrāk, vēl nebija sasniegts. Tātad skaidrs, ka šeit veikta sanitārā cirte[1] vai rekonstruktīvā cirte[2]. Tātad mežs nocirsts tāpēc, ka atzīts par bojātu vai neproduktīvu.
Lasīt visu...

12

Tramps esot atkal ko sliktu pateicis. Iespējams. Tomēr - kas notiek Latvijā?!

FotoKatrā valstī ir "stratēģiski svarīgas" jomas. Diemžēl, vērtējot savus kolēģus, ārstus un viņu absolūti toleranto attieksmi pret resertifikācijas procedūru, kas mūsu "de iure" demokrātiskajā valstī gadiem ilgi nav saprotama ne loģiski, ne tiesiski, var secināt, ka liberālās demokrātijas (vai tomēr maskēta totalitārisma) idejas ir pārņēmušas pat mūsu tautas it kā kritiski domājošo daļu.
Lasīt visu...

21

Saeimas deputāti pamazām sāk kaut ko nojaust

FotoRedzot grūti un ļoti dārgi risināmo problēmu apjomu Satiksmes ministrijā, deputāti beidzot nonāca pie atskārsmes, ka ir stipri nokavējuši ar ministra demisijas pieprasījumu. Tālis Linkaits sen vairs nav ministrs. Diemžēl, iedziļinoties problēmās. regulāri nākoties atdurties pret Linkaita ministrēšanas laika neizdarībām vai varbūt pat "ļaundarībām".
Lasīt visu...

21

Nu nevarēja jau cerēt, ka Latvija nesaķers šo „progresīvo” infekciju, bet gan jau pāries arī tā

FotoBet, klau, esot tādi "progresīvie". Cik lasu soctīklos, tādas sniegpārslas, visi tik iekļāvušies kroplībā, kas pasaulē valda šobrīd, bet drīz pāries, nevieni vienacainie ilgi nevar ķeipt. Un tie mūsu pusbērni, tās sniegpārslas, iekļauj katru kroplību, grib iekļauties lielā, lielā cancelēšanā, nav svarīgi, kurā, ka tik kancelēt.
Lasīt visu...

12

„Vienotība” ir kā gangrēna uz kādas no ekstremitātēm, kas ir jāamputē, atdalot to no ķermeņa - tautas

FotoPolitiskā komunikācija ļoti ietekmē sabiedrības viedokļus un uztveri. Kas notiek, ja publiska komunikācija ar iedzīvotājiem, skaidrojot konkrētu lēmumu, nepastāv, to slēpj, izvairās vai noslepeno ar birku “valsts noslēpums”? Pēdējais vispār LEGĀLI piesedz ļoti lielu korupcijas apmēru valsts iestādēs un politiķu darbībā, lai tos nevarētu tiesāt pēc likuma, jo šobrīd likums NEstāv pāri noziedzīgu un korumpētu ierēdņu, iestāžu un politiķu darbībām. Tikmēr mūs, parastos, met “būrī” par vienu nočieptu makaronu paku, jo gribējās ēst.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par jaunā „Rail Baltica” dzelzceļa tilta būvniecību: naudas nav, taču būvējam!

Vismaz uzbūvēsim trīs labā krasta balstus ar laidumiem, un tad jau redzēs, varbūt pat saimniecībā...

Foto

"Latvijas pasta" nesmukumi, jeb Linkaita saimniekošanas rezultāti Satiksmes ministrijā nebeidz pārsteigt

Nule pēc virknes skandālu atkāpās "Latvijas pasta" padome. Tā tam arī vajadzēja būt, taču kurš...

Foto

Krievu latvieši, nevis Latvijas krievi: latvietībai jākļūst par lipīgu, pievilcīgu zīmolu

Raksta beigās piedāvāšu neizmantot "Latvijas krievu" vai "Latvijas ukraiņu" terminus, kad runājam par Latvijas pilsoņiem....

Foto

Viss ir lieliski, tikai neprasiet mums neko par tiem 200 miljoniem eiro, ko mums vasarā atkal vajadzēs no nodokļu maksātāju kabatas!

Apkopojot 2023.gada nozīmīgākos statistikas datus...

Foto

Dzintars izēd Kiršteinu - un kas tālāk?

Vēl tikai slinkais nav uzrakstījis par Aleksandra Kiršteina izlingošanu no pašpasludinātās nacionālās apvienības (NA). Iespraudīšu arī savus ķešā aizķērušos...

Foto

Kāpēc LTV nespēj un nevēlas raidījumus organizēt efektīvi un operatīvi?

Latvijas televīzija aktīvi jau vairākas dienas reklamē 6.februāra raidījumu ar konkrēta "viesa" piedalīšanos. Viņš nav izcils zinātnieks,...

Foto

"Pasažieru vilciena" valde atrod "pārmijniekus"

Izcils „ViVi” valdes paziņojums! Tikai vienā teikumā ir izdevies pierādīt visu savu nekompetenci. AS "Pasažieru vilciens" jaunajai padomei laikam vairs nebūtu...

Foto

Briškena politiskās bezatbildības un profesionālās nespējas dēļ ir apdraudēta turpmākā Latvijas reģionu ekonomiskā attīstība

Nacionālā apvienība (NA) rosina izteikt neuzticību satiksmes ministram Kasparam Briškenam (Progresīvie), to...

Foto

Re, cik smuki es varu izteikties arī par skolu slēgšanu (bet tās vienalga tiks slēgtas)

Skola ir kas vairāk par ēku pagasta vai pilsētas vidū. Diskusijām...

Foto

Ja iedzīvotājiem jāgatavo sava 72 stundu soma, tad sabiedrība grib redzēt, kā savu “somu” kārto valsts

72 stundu soma un klausies radio! Mani šis nemierina. Ne...

Foto

Gulags pie apvāršņa

Krievijas Valsts domes valdošās frakcijas “Vienotā Krievija” deputāts ar ģenerāļa uzplečiem Andrejs Guruļovs neslēpj, ka jāatjauno gulaga tipa nometnes, lai tie, kas iekšzemē...

Foto

Skola, kurai paveicās

Varbūt zinošie apzinās, ka tuvojas kas neizbēgams, un tāpēc, laikus atkāpjoties, tiek "dedzināti tilti", vien žēl, ka šīs ugunis mums tiek pasniegtas kā nepieciešamība mūsu tumsonības...

Foto

Pilnmēness mistērijas

To, ka Mēnesim ir ietekme uz planētas Zemes dzīvi un arī cilvēku psihi, mūsu senči tika pamanījuši jau sen. Latvijā dzīvojošiem ir it sevišķi...

Foto

Svarīgi nekļūt atkarīgiem no svešas žēlastības!

Ir kāds vēsturisks janvāra datums, kuru parasti aizēno gan barikāžu laiks, gan, mazliet mazāk, arī 13.janvāra nemieri. Gan nesenie, gan...

Foto

Par atbildību pašreizējā haosa un nebūšanu sakarā pasažieru vilcienu satiksmē

Tā kā 15 gadus nostrādāju VAS "Latvijas dzelzceļš" atbildīgā amatā, tad man ir gana daudz pieredzes...

Foto

Krišjānis Kariņš kļūst par apkaunojumu Latvijas politikai un arī savai partijai

Saeimas deputātu grupas vizīte Ķīnā un Krievijas graudu tranzīts caur Latviju pēdējās nedēļās ir politiskās...

Foto

Atkal

Atkal zobens pacēlies pār dažām skolām, šoreiz Kurzemes pusē. Aizķēra, jo vienā no tām savlaik esmu strādājusi. Laikam vēršot ciet. Nē, vēl jau nekas neesot...

Foto

Īss komentārs par uzņēmēja Guntara Vītola izteikto viedokli “airBaltic” un tā nulles vērtības sakarā

Viss ir pareizi, un žetons Guntaram par drosmi, tikai jebkuram cilvēkam, kuram...

Foto

Kas mums pieder?

Valsts esot mēs, mēs esot bagāti - mums pieder meži, vien koku cenas mums ir augstākas kā Norvēģijā un Zviedrijā, mums pieder spēkstacijas,...

Foto

Vienu sabiedrisko mediju mums būs daudz vienkāršāk kontrolēt un komandēt nekā divus!

Ceturtdien Saeimā galīgajā lasījumā gandrīz vienprātīgi atbalstīja Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanu no...

Foto

Tā kā KNAB Straume ir piebarots, Kariņš bez bažām var par nodokļu maksātāju naudu doties priekšvēlēšanu braucienā uz Valmieru

2024. gada 17. janvārī ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš dosies reģionālajā...