Straujuma sūdzas, ka netiek galā ar Circeni, uz ministra vietu pamazām bīda Šmitu
PIETIEK02.07.2014.
Komentāri (17)
Iesaki rakstu: 
Ministru prezidente Laimdota Straujuma netiek galā ar veselības ministri Ingrīdu Circeni, kas jau ilgstoši nepilda amata pienākumus veselības stāvokļa dēļ, taču savu posteni pamest nevēlas un vēl mēģina neklātienē ietekmēt "savas" ministrijas darbu, - par šo situāciju Straujuma otrdien emocionāli žēlojusies partijas Vienotība valdes sēdē. Šai pašā sēdē par partijas biedru tika uzņemts P. Stradiņa slimnīcas vadītājs Dins Šmits (attēlā), par kuru tiek runāts kā pamazām bīdītu kandidātu uz Circenes vietu.
Circene pienākumus nepilda, taču no amata prom iet negrib, turklāt, oficiāli skaitoties slimības atvaļinājumā, ietekmē Veselības ministrijas darbu, zvanot darbiniekiem, uzdodot veikt dažādas darbības un pat mēģinot atcelt Ministru prezidentes (kura pašlaik formāli pilda arī veselības ministres pienākumus) rīkojumus, kā arī pietiekami skaidri izteikusies, ka demisijas pieprasīšanas gadījumā "klusu" neaiziešot, - par šo situāciju Straujuma, kā vēsta Pietiek avoti, otrdien veselu pusstundu stāstījusi Vienotības valdei.
Vienlaikus Vienotības valde otrdien arī apstiprināja jaunu biedru uzņemšanu partijā, un uzņemts tika arī P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Dins Šmits, kurš šos pienākumus pilda kopš šā gada februāra un līdz šim bija Reformu partijas biedrs. Tieši viņš tiek minēts kā iespējamais kandidāts uz Circenes posteni, ja Straujuma patiešām izdosies panākt viņas atkāpšanos no amata. Pats Šmits gan sarunā ar Pietiek sakās neko par šādu iespēju nezinot:
"- Ja es pareizi saprotu, jūs esat iestājies partijā Vienotība.
- Jā.
- Un ar kādu mērķi?
- Es pirms tam biju Reformu partijā, un tad bija mūsu kongresa lēmums, ka tiem ļaudīm, kuri vēlas piedalīties procesā, rekomendācija ir stāties Vienotībā. Pāriet uz Vienotību tie, kuri to izvēlas. Tas arī bija tas iemesls.
- Ja es pareizi saprotu, jūs tiekat virzīts uz veselības ministra amatu.
- Nu, tāda saruna man nav bijusi ne ar vienu virzītāju. Ja tas gadījumā notiks, tad varbūt nākotnē vienīgi.
- Pagaidām tādas sarunas nav notikušas?
- Nē, man tāda uzaicinājuma nav bijis.
- Vai jūs domājat startēt nākamajās Saeimas vēlēšanās?
- Nē. Ir tā, ka Reformu partijā bija darba grupa, kura veidoja veselības aprūpes programmu, nu, kā jau pirms vēlēšanām partijā ir programmas. To sadaļu mēs kopā ar domu biedriem arī rakstījām. Tā man šobrīd tāda galvenā iespēja būtu piedalīties programmās, kas attiecas uz veselības aprūpi un sabiedrības veselību. Kādā statusā – grupas vadībā vai kā vienam no dalībniekiem -, to laiks rādītu, bet tā ir tā mana galvenā interese par šo nozari.
- Un nebūt ne politiski amati?
- Es šobrīd esmu mazliet vairāk kā četrus mēnešus jaunajā darbā Stradiņa slimnīcā, prasītos kaut ko sasniegt, demonstrēt, un tad raudzīties pēc tālākiem karjeras soļiem."
Neoficiāli mediķu aprindās izskan viedoklis, ka Šmita raudzīšanās pēc jauniem "izaicinājumiem" varētu būt saistāma gan ar neizdevušos ieceri apvienot "stradiņus" ar Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu zem Rīgas Stradiņa universitātes "jumta", gan arī ar Recipe Plus farmācijas produkcijas izplatīšanas un aptieku koncerna interesēm.
Šmits arī iepriekš ir bijis cieši saistīts ar farmācijas vairumtirdzniecības biznesu. Kopš 1995.gada viņš bijis GlaxoWellcome Export Latvijas pārstāvniecības medicīnas pārstāvis, tad produktu un pārdošanas vadītājs, bet no 1998.gada - uzņēmuma GlaxoSmithKline Latvia vadītājs.
Foto no la.lv
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
