Straujumas birojs ķeras pie sīkas blēdības: "ekonomikas sildīšanas semināru" pārdēvē par koalīcijas padomes sanāksmi. Bet visi aizbēg
PIETIEK13.04.2015.
Komentāri (15)
Iesaki rakstu: 
Satraucies par rezonansi, ko bija izraisījusi Pietiek nedēļas nogales publikācija par tikai "savējiem" Saeimas telpās pirmdien paredzēto "ekonomikas sildīšanas iespēju semināru", Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (Vienotība) birojs ķērās pie sīkas blēdības un pārdēvēja to par "paplašinātu koalīcijas padomes sanāksmi ar uzaicinātajām personām". Taču, neraugoties uz šo risinājumu, uzaicinātie nolēma turēties "tālāk no grēka", - noteiktajā laikā Saeimas Sarkanā zāle bija spilgti izgaismota un... tukša.
To, ka Straujumas birojs plānoja pirmdien organizēt šādu semināru, apliecināja Pietiek rīcībā nonākusi premjeres biroja vadītāja Ringolda Arnīša elektroniskā pasta vēstule, ko jau nedēļas nogalē publicējām pilnībā:
"Labdien! Ministru prezidentes vārdā uzaicinu Sadarbības padomes ietvaros Saeimas priekšsēdētāju, visus ministrus, atsevišķu Saeimas komisiju vadītājus, koalīcijas partiju frakcijas vadītājus un pārstāvjus uz semināru par ekonomikas sildīšanas iespējām. Ekonomikas un Finanšu ministrijas prezentēs šo jautājumu, kam sekos diskusija par turpmākiem risinājumiem. Seminārs notiks Saeimas Sarkanajā zālē pirmdien, 13.aprīlī plkst. 13.30. Ar cieņu, Ringolds Arnītis."
Kā izrādījās, premjeres birojs pašas Straujumas uzdevumā bija nolēmis šajā seminārā, kas notiks Saeimas telpās, ielaist tikai "vēlamus" Saeimas deputātus, savukārt pārējos atstāt aiz durvīm. Par to pārliecinājās opozīcijas deputāts Ivars Zariņš, kurš mēģināja pieteikties uz dalību seminārā, - premjeres vārdā viņas biroja vadītājs bija atteicis.
"Atbalstu jūsu iniciatīvu par šādu semināru. Kā Saeimas deputāts un Saeimas IT un inovāciju apakškomisijas priekšsēdētājs, es arī vēlētos piedalīties šajā seminārā. Lūdzu informēt mani par paredzēto darba kārtību. Ar cieņu, Ivars Zariņš, 12.Saeimas deputāts," - šādu pieteikumu Zariņš bija nosūtījis Arnītim.
Taču uz šo pieteikumu bija saņemts stingrs atteikums - ne visiem Saeimas deputātiem esot vieta šādā Saeimas telpās rīkotā pasākumā. "Liels paldies par Jūsu interesi šajā jautājumā. Ministru prezidentes vārdā informēju, ka šoreiz šis ir darba seminārs, kas paredzēts koalīcijas partneriem," Zariņam bija atbildējis premjeres biroja vadītājs Arnītis.
Tomēr pēc rezonanses, ko izraisīja Pietiek publikācija par šo izpildvaras Saeimas telpā rīkotu semināru "tikai savējiem", Straujumas birojs nolēma situāciju atrisināt ar sīku blēdību. "Vēlos precizēt, ka šī ir paplašināta koalīcijas padomes sanāksme ar uzaicinātajām personām," - ar šādu "precizējumu" nāca klajā Arnītis (skat. e-pasta fragmentu).
Neraugoties uz šo blēdību, ieaicināto "savējo" izbīlis bija pietiekami liels, lai noteiktajā laikā, kā to rāda Pietiek tāpat publicētā fotogrāfija, Saeimas Sarkanā zāle būtu spilgti izgaismota un... tukša. No "semināra - sanāksmes" bija aizbēdzis pat Straujumas biroja vadītājs.
Kā noskaidroja Pietiek, Saeimas juridiskais birojs pēc ilgas izlocīšanās bijis spiests Saeimas opozīcijas deputātam Ivaram Zariņam atzīt, ka telpu pieteikšanā nav ievērota noteiktā procedūra. Pēc tam, kad kļuvis skaidrs, ka Zariņš gatavojas doties uz "sildīšanas semināru", tad arī pieņemts operatīvs lēmums, lai izvairītos no skandāla, jau par koalīcijas padomes sanāksmi pārdēvēto pasākumu Saeimas telpās vispār atcelt.
Rezultātā, daudziem no uzaicinātajiem to nemaz nepaziņojot, pasākums pārcelts uz Ministru kabineta ēku, savukārt Saeimas Sarkanā zāle tā arī palikusi tukša, - nedaudzie tur ieradušies "aicinātie viesi", saprotot, ka būs telpā vienīgie, no tās ātri devušies prom.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
