Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ja Saeima naudu neiedos, ir jāmēģina izblēdīties citādi, - kā izrādās, pēc būtības šādu risinājumu nacionālajai aviokompānijai airBaltic kārtējo reizi nepieciešamā finansējuma nodrošināšanai ceturtdien ir pieņēmis Laimdotas Straujumas Ministru kabinets, liecina tā atslepenotais protokollēmums, ko Pietiek publisko pilnībā.

Kā zināms, oficiālā Straujumas versija par ceturtdienas valdības sēdē nospriesto bija - nolemts akceptēt "finanšu investora no Vācijas" Ralfa Dītera Montāga-Girmesa piedāvājumu airBaltic ieguldīt 52 miljonus eiro gadījumā, ja Saeima apstiprinās aizdevuma izsniegšanu airBaltic no Valsts kases 80 miljonu eiro apmērā. Taču, kā izrādās, patiesībā valdība pieņēmusi daudz "slīpāku" lēmumu, kas paredz rīcību arī gadījumā, ja Saeima šaubīgajam darījumam naudu neaizdos.

Straujumas valdība cer saņemt Saeimas atbalstu šādam priekšlikumam par 80 miljonu aizdevumu no Valsts kases: "Atļaut finanšu ministram atbilstoši Ministra kabineta lēmumam par turpmākajām darbībām akciju sabiedrības Air Baltic Corporation attīstības nodrošināšanai palielināt noteikto apropriāciju Satiksmes ministrijai līdz 80 000 000 EUR, paredzot dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem, akciju sabiedrības Air Baltic Corporation pamatkapitāla palielināšanai, Satiksmes ministrijai nodrošināt darījuma ar valsts un privātā investora ieguldījumu akciju sabiedrības Air Baltic Corporation pamatkapitāla palielināšanā izpildi atbilstoši darījuma struktūrai, kas apstiprināta Ministru kabineta 2015.gada 3.novembra sēdē, nodrošinot, ka darījumam nav negatīva ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci."

Taču vienlaikus valdības protokollēmuma 6. punktā aprakstīta arī rīcība gadījumam, ja Saeima atļauju aizdevumam nedos, - lai ar šādā situācijā mēģinātu izblēdīties un nodrošinātu valsts finansējumu airBaltic: "Satiksmes ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju, pamatojoties uz šajā Ministru kabineta sēdē doto deleģējumu, veikt darbības, lai nodrošinātu pamatkapitāla palielināšanu atbilstoši Likuma par Budžetu un finanšu vadību 34.prim panta 2.daļai un minētā 9.priekšlikumā ietverto nosacījumu virzību Saeimā. Satiksmes ministrijai nodrošināt darījuma ar valsts un privātā investora ieguldījumu akciju sabiedrības Air Baltic Corporation pamatkapitāla palielināšanā izpildi atbilstoši darījuma struktūrai, kas apstiprināta Ministru kabineta 2015.gada 3.novembra sēdē, nodrošinot, ka darījumam nav negatīva ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci."

Pietiek šodien publisko abus Ministru kabineta protokollēmumus. Nekādi oficiāli skaidrojumu par "slīpo" 6. punktu no Valsts kancelejas pagaidām nav saņemti. 

19. novembra MK sēdes protokollēmums

Informatīvais ziņojums "Par akciju sabiedrības "Air Baltic Corporation" turpmāko darbību" TA-2547-IP (R.Kozlovskis, K.Ozoliņš, Dz.Rasnačs, R.Bergmanis, U.Augulis, A.Pildegovičs, E.Rinkēvičs, Z.Elksniņa-Zaščerinska, R.Zeltiņš, J.Dūklavs, M.Gauss, M.Seile, Ē.Kalnmeiers, A.Freimanis, I.Ulmanis, B.Bāne, I.Pētersone-Godmane, M.Krieviņš, L.Straujuma)

1. Pieņemt zināšanai satiksmes ministra pienākumu izpildītāja, iekšlietu ministra R.Kozlovska, Satiksmes ministrijas valsts sekretāra K.Ozoliņa, akciju sabiedrības "Air Baltic Corporation" valdes priekšsēdētaja M.Gausa, SIA "PricewaterhouseCoopers" pārstāvju un valsts drošības iestāžu pārstāvju sniegto informāciju, kā arī iesniegto zvērinātu advokātu biroja "Glimstedt un partneri" 2015.gada 12.novembra atzinumu par akcionāru līguma projektu.

2. Pieņemt zināšanai sniegto informāciju par izdarītajiem grozījumiem akcionāru līguma projektā, lai ievērotu valsts intereses, un atbalstīt tos. Ņemot vērā tieslietu ministra, aizsardzības ministra un ārlietu ministra priekšlikumu, Satiksmes ministrijai papildināt akcionāru līguma projektu ar normu, kas paredz, ka investors ir atbildīgs par starptautisko organizāciju (īpaši Eiropas Savienības) noteikto sankciju režīma ievērošanu.

3. Pilnvarot Satiksmes ministrijas valsts sekretāru K.Ozoliņu parakstīt akcionāru līgumu pēc šī protokollēmuma 2.punkta izpildes un pēc tam, kad Saeima ir atbalstījusi priekšlikumu par akciju sabiedrības "Air Baltic Corporation" aizdevuma kapitalizāciju.

4. Satiksmes ministrijai, piesaistot neatkarīgu ekspertu, veikt akciju sabiedrības "Air Baltic Corporation" 2011-2015.gada darbības padziļināto izpēti, izvērtējot sabiedrības padomes un valdes darbību, nodrošinot akciju sabiedrības "Air Baltic Corporation" finanšu darbību, juridisko lietu vešanu, komercdarbību, kā arī sniegt atzinumu par biznesa plānā Horizon 2021 definēto mērķu un sasniedzamo rezultātu atbilstību faktiskajai situācijai. Ekspertu darbu apmaksāt no akciju sabiedrības "Air Baltic Corporation" līdzekļiem.

5. Atbalstīt akciju sabiedrības "Air Baltic Corporation" pamatkapitāla palielināšanu, veicot Valsts kases izsniegtā aizdevuma kapitalizāciju, lai radītu priekšnoteikumus stratēģiskā investora piesaistei.

6. Ja Saeima neatbalsta likumprojekta par valsts budžetu 2016.gadam 2.lasījumam iesniegto 9.priekšlikumu -„Atļaut finanšu ministram atbilstoši Ministra kabineta lēmumam par turpmākajām darbībām akciju sabiedrības “Air Baltic Corporation” attīstības nodrošināšanai palielināt noteikto apropriāciju Satiksmes ministrijai līdz 80 000 000 EUR, paredzot dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem, akciju sabiedrības “Air Baltic Corporation” pamatkapitāla palielināšanai, Satiksmes ministrijai nodrošināt darījuma ar valsts un privātā investora ieguldījumu akciju sabiedrības “Air Baltic Corporation” pamatkapitāla palielināšanā izpildi atbilstoši darījuma struktūrai, kas apstiprināta Ministru kabineta 2015.gada 3.novembra sēdē, nodrošinot, ka darījumam nav negatīva ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci" -, tad:

1) Satiksmes ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju, pamatojoties uz šajā Ministru kabineta sēdē doto deleģējumu, veikt darbības, lai nodrošinātu pamatkapitāla palielināšanu atbilstoši Likuma par Budžetu un finanšu vadību 34.prim panta 2.daļai un minētā 9.priekšlikumā ietverto nosacījumu virzību Saeimā;

2) Satiksmes ministrijai nodrošināt darījuma ar valsts un privātā investora ieguldījumu akciju sabiedrības “Air Baltic Corporation” pamatkapitāla palielināšanā izpildi atbilstoši darījuma struktūrai, kas apstiprināta Ministru kabineta 2015.gada 3.novembra sēdē, nodrošinot, ka darījumam nav negatīva ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci.

7. Noteikt, ka Ministru kabineta 2015.gada 3.novembra sēdes protokollēmuma (prot. Nr.57 72.§) 7.punkts stājas spēkā pēc tam, kad Saeima ir atbalstījusi priekšlikumu par akciju sabiedrības "Air Baltic Corporation" pamatkapitāla palielināšanu.

3. novembra MK sēdes protokollēmums

72.§ Informatīvais ziņojums "Par turpmākajām darbībām airBaltic attīstības nodrošināšanai" TA-2280-DV, TA-2430 (A.Matīss, K.Ozoliņš, G.Belēvičs, J.Maizītis, N.Mežviets, E.Rinkēvičs, B.Bāne, J.Dūklavs, M.Gauss, U.Augulis, D.Berkolde, R.Bergmanis, Dz.Rasnačs, R.Kozlovskis, M.Gorodcovs, J.Pone, I.Skrodele, L.Straujuma)

1. Pieņemt zināšanai iesniegto informatīvo ziņojumu, tai skaitā informāciju par to, ka ir veikta potenciālā finanšu investora atbilstības likuma "Par aviāciju" 57. divi prim pantam izvērtēšana.

2. Pieņemt zināšanai Satversmes aizsardzības biroja direktora, Drošības policijas priekšnieka un valsts aģentūras "Civilās aviācijas aģentūra" direktora sniegto informāciju.

3. Pieņemt zināšanai akciju sabiedrības „Air Baltic Corporation” valdes priekšsēdētāja sniegto informāciju.

4. Ņemot vērā Satiksmes ministrijas priekšlikumu, atbalstīt informatīvajā ziņojumā minētā 1.risinājuma variantu kā pagaidu risinājumu līdz akciju sabiedrības „Air Baltic Corporation” stratēģiskā investora piesaistei.

5. Satiksmes ministrijai sadarbībā ar akciju sabiedrību „Air Baltic Corporation” veikt nepieciešamās darbības akcionāru līguma redakcijas pilnveidošanai, maksimāli ievērojot valsts intereses.

6. Satiksmes ministrijai sadarbībā ar akciju sabiedrību „Air Baltic Corporation” veikt nepieciešamās darbības, lai ne vēlāk kā divu gadu laikā piesaistītu akciju sabiedrībai „Air Baltic Corporation” stratēģisko investoru.

7. Finanšu ministram izsniegt valsts aizdevumu akciju sabiedrībai „Air Baltic Corporation” ar šādiem nosacījumiem:

7.1. aizdevuma galējais atmaksas termiņš ir līdz 2016.gada 30.decembrim, bet ne vēlāk kā līdz akciju sabiedrības „Air Baltic Corporation” pamatkapitāla palielināšanas dienai;

7.2. valsts aizdevumam piemērojamā procentu likme ir 6% gadā, tajā skaitā maksa par valsts aizdevuma izsniegšanu un apkalpošanu 0,5% gadā;

7.3. valsts aizdevums tiek izmaksāts atbilstoši faktiskajai akciju sabiedrības „Air Baltic Corporation” finansējuma nepieciešamībai;

7.4. par valsts aizdevuma nodrošinājumu kalpo komercķīla, kas nodrošina arī prasījumus, kas izriet no 2011.gada 14.decembra valsts aizdevuma līguma Nr.A1/1/F11/796.

8. Satiksmes ministrijai sagatavot un līdz 2015.gada 6.novembrim iesniegt Valsts kancelejā Ministru prezidenta rīkojuma projektu par darba grupas izveidošanu akciju sabiedrības “Air Baltic Corporation” stratēģiskā investora piesaistīšanas veicināšanai. Darba grupas sastāvā iekļaut Satiksmes ministrijas, Ministru prezidenta biroja, Pārresoru koordinācijas centra, Valsts kancelejas un Finanšu ministrijas pārstāvjus un paredzēt, ka satiksmes ministrs reizi ceturksnī iesniedz izskatīšanai Ministru kabineta sēdē informāciju par darba grupas paveikto.

9. Satiksmes ministrijai nodrošināt kontroli par valsts aizdevuma izlietošanu akciju sabiedrībā “Air Baltic Corporation” un akciju sabiedrības finansiālā stāvokļa uzraudzību.

10. Lai nodrošinātu informatīvajā ziņojumā minētā 1.risinājuma varianta īstenošanu, Satiksmes ministrijai līdz 2015.gada 4.novembrim iesniegt Finanšu ministrijā priekšlikumu, lai likumprojektā „Par valsts budžetu 2016.gadam” paredzētu akciju sabiedrības „Air Baltic Corporation” pamatkapitāla palielināšanai nepieciešamos līdzekļus.

11. Noteikt, ka turpmāk pirms grozījumu izdarīšanas akciju sabiedrības “Air Baltic Corporation” biznesa plānā vai jauna biznesa plāna apstiprināšanai ir jāsaņem Ministru kabineta piekrišana. Satiksmes ministrijai nodrošināt attiecīga informatīvā ziņojuma iesniegšanu izskatīšanai Ministru kabinetā.

12. Pieņemt iesniegto noteikumu projektu "Grozījums Ministru kabineta 2015.gada 30.jūnija noteikumos Nr.363 "Kārtība, kādā ministrijas un citas centrālās valsts iestādes iekļauj gadskārtējā valsts budžeta likumprojektā valsts aizdevumu pieprasījumus, un valsts aizdevumu izsniegšanas un apkalpošanas kārtība"".

Valsts kancelejai sagatavot noteikumu projektu parakstīšanai.

13. Pēc jautājuma izlemšanas šim protokollēmumam sēdes laikā ir noņemts lietojuma ierobežojuma statuss "dienesta vajadzībām" .

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...