Iesaki rakstu: 
KNAB priekšnieka vietniece korupcijas apkarošanas jautājumos Juta Strīķe pēc februāra sākumā viņai izteiktajiem draudiem patlaban atrodas ikgadējā atvaļinājumā, Pietiek apstiprināja KNAB preses pārstāve Ieva Karlsberga. Viņa, norādot uz personas drošību, atteicās izpaust, kad Strīķe atgriezīsies darbā, taču noprotams, ka tas notiks nākamnedēļ.
Pati Strīķe jau kopš februāra sākuma, kad atklātībā parādījās informācija par viņas dzīvībai izteiktajiem draudiem, uz telefona zvaniem aizvien neatbild.
Pēc Karlsbergas Pietiek sniegtās atbildes, Strīķe patlaban atrodas ikgadējā atvaļinājumā, personas drošības interesēs KNAB nesniegšot informāciju par to, kad Strīķe atgriezīsies darbā.
Strīķe atvaļinājuma esot devusies neilgi pēc informācijas, kas parādījās saistībā ar viņai izteiktajiem dzīvības draudiem.
Neoficiāli Pietiek zināms, ka KNAB priekšnieka vietniece darbā varētu atgriezties marta sākumā, tas ir, nākamās nedēļas laikā.
Pietiek jau rakstīja - lai arī medijos izskanēja informācija, ka Strīķes atentātu esot pasūtījis tā sauktais Krievijas Solncevas noziedzīgais grupējums, Pietiek no dažādiem avotiem saņemtā informācija par to bija pretrunīga. No Solncevas grupējuma Strīķei izteiktie atentāta draudi, par ko februāra sākumā ziņoja Latvijas Avīze, vairāku Pietiek avotu skatījumā tika vērtēta kā viena no maz ticamām Valsts policijas (VP) versijām.
Pagājušajā nedēļā Valsts policijas (VP) Kriminālpolicijas priekšnieks Rauls Kviesītis informēja, ka pagaidām VP nav guvusi pierādījumus tam, ka KNAB priekšnieka vietniece būtu apdraudēta. Pēc Kviesīša sacītā, policijā tomēr esot ierosināts kriminālprocess par draudiem izdarīt smagus miesas bojājumus. Plašākus komentārus Kviesītis nesniedza.
Ziņas par draudiem Strīķes dzīvībai parādījās dažas dienas pēc tam, kad KNAB 31.janvāra vakarā aizturēja bijušo Muitas kriminālpārvaldes priekšnieku, Finanšu ministrijas Nodokļu un muitas administrēšanas politikas departamenta vietnieku Vladimiru Vaškeviču. Viņš neoficiāli jau ilgstoši ticis saistīts ar noziedzīgajām aprindām un kontrabandas slēpšanu, noziedzīgajās aprindās, iespējams, dēvēts par Sportu, Futbolu vai futbolistu. KNAB Vaškeviču aizturēja par 50 tūkstošu eiro kukuļdošanu. Vaskevičs ar Rīgas Centra rajona tiesas lēmumu 2.februārī tika apcietināts un aiz restēm atrodas joprojām.
Seko mums 
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
