Iesaki rakstu: 
Jaunā konservatīvā partija (JKP), kas pazīstama kā bijušās Korupcijas un novēršanas apkarošanas biroja darbinieces Jutas Strīķes partija un kura atļaujas neatbildēt uz žurnālistu jautājumiem (par ko jau bija rakstīts Pietiek), neuzskata par vajadzīgu arī atbildēt saviem atbalstītājiem. Vairāk nekā divu nedēļu laikā šis politiskais spēks, kas plāno kandidēt Saeimas vēlēšanās, nav papulējies sniegt atbildi kādam partijas atbalstītājam, kas vērsās pie partijas ar ierosinājumu.
“Labdien! Esmu JKP atbalstītājs un piekritējs, tomēr ir daži aspekti, ko, iespējams, JKP ideoloģijā būtu lietderīgi mainīt. Vai nav tā, ka tas konservatīvisms būtu jāmazina tā nozīme un vārda būtība? Vajag tomēr būt vienlīdzībai, viendzimuma partnerattiecībām. Ir nepieciešama kopdzīves likuma pieņemšana, lai regulētu viendzimuma pāra mantiskās attiecības. Jādara viss, lai Stambulas konvencija stātos spēka. Kādi ir JKP plāni uz šīm lietām un kā esat gatavi to īstenot?” - ar šādu vēstījumu un jautājumu pie JKP vērsās partijas atbalstītājs Jānis Murjānis, nosūtot to uz JKP mājas lapā norādīto kontaktadresi [email protected].
Vairāk nekā divu nedēļu laikā viņš atbildi uz savu e-pastu nav saņēmis un ir neizpratnē, vai partija jūtas tik pašpārliecināta par saviem panākumiem vēlēšanās, ka var atļauties neatbildēt pat saviem atbalstītājiem, šķietami nebaidoties, ka tā var pazaudēt savu atbalstītāju loku.
JKP atbalstītājs bija cerējis uz diskusiju ar savu iecienīto politisko spēku, taču jūtas vīlies un nopietni pārdomā, vai izvēlēties citu favorītu gaidāmajās Saeimas vēlēšanās.
Kā jau ziņots, bijusī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbiniece Juta Strīķe, kas tagad no Jaunās konservatīvās partijas ievēlēta Rīgas domē un ir šīs partijas valdes locekle, nedēļu neatbildēja uz vairākkārtējiem žurnālistu telefonzvaniem, turklāt nepildīja solījumu atbildēt uz jautājumiem rakstiski e-pastā.
Neērti viņai izrādījās jautājumi par Ķekavas novada domes deputātu no JKP Neilu Kalniņu, kurš pēc skandāliem par pašvaldības degvielas izmantošanu privātām vajadzībām un algas saņemšanu ceļojuma laikā uz Spāniju nolēma no partijas izstāties, lai ar savām apšaubāmajām darbībām nemestu ēnu uz politisko spēku.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
