Iesaki rakstu: 
Šoreiz par diviem ārēji it kā nesaistītiem notikumiem iz Līvānu pilsētas dzīves. Tātad pirmais notikums: jau no vasaras līvānieši atklāti ieņirdz par Līvānu strūklakas vizuālo un tehnisko stāvokli, un droši vien arī daudzi pilsētas viesi un caurbraucēji ir pamanījuši, ka ar „atslēgu Latgales vārtos” kaut kas nav kārtībā.
Norūsējošās strūklakas tēma vairākkārt ir aktualizēta arī sociālajos tīklos. Pilsētas virtuvēs un guļamistabās čukst, ka pilsētas drosmīgākie pilsoņi par strūklakas nepievilcīgo skatu ir pat ziņojuši domes mēram Vaivodam un viņa vietniecei Krauklei.
Kāda tad rīcība sekoja no citos gadījumos tik enerģiskās Līvānu domes vadības? Kā parasti. Uzpūtīgi augstprātīga neko nedarīšana. „Triju pērtiķu”princips savā klasiskajā izpausmē: neko neredzu, neko nedzirdu, neko nezinu. Tomēr ir jāuzteic viena lieta. Pēc pusgada kauna dome tomēr saņēmās un netīro, aplupušo, rūsainiem plankumiem pārklāto strūklaku mēģināja pārvērst par Ziemassvētku eglīšu mežu. Ģeniāla ideja, kā s...du mēģināt pārvērst zeltā. Mēra vietniecei Krauklei pelnīts medālis par novatorismu.
Šoreiz nestrīdēšos un piekritīšu apgalvojumam, ka liela daļa līvāniešu jau ir pieraduši pie šī kauna traipa pilsētas centrā, bet man ir kauns no pilsētas viesiem un caurbraucējiem. Kāds viņiem var rasties viedoklis par pašvaldību, kura no pavasara nevar atrisināt šo problēmu un savest kārtībā šo apskates objektu. Varbūt negaidīt līdz pavasarim un jau tagad izsludināt Lielo talku? Ticu, ka iedzīvotāji atsauksies un, liekot lietā Fairy un pie rokas esošas sukas, noškrubīs netīrumu kārtu no strūklakas daiļā sāna.
Īstenībā pilsētas municipalitāte kā tāds ieziemietis ar melnu muti, pliku d...su un kreļlu virteni uz nemazgātā kakla izskatās kā lēta, spīguļiem apkārusies stacijas skuķe.
Otrais notikums. 2023. gada 22. decembrī Līvānu novada domes oficiālajā mājas lapā livani.lv ir publicēts domes viedoklis par novada skolu reorganizāciju (https://www.livani.lv/lv/jaunums/livanu-novada-skolu-reorganizacijas-plans-paredz-celt-macibu-kvalitati-un-nodrosinat-kvalitativu-pakalpojumu-kopumu).
Uzkrītoši ir tas, ka nav skaļu mēra Vaivoda un vietnieces Kraukles protestu. Nav ugunīgu aicinājumu tautai stāties zem domes karogiem un vienotā ierindā doties gājienā uz Rīgu, lai zem Čakšas vai Siliņas kabineta logiem dedzinātu ugunskurus un protestētu pret Rudzātu vidusskolas iznīcību un Rožupes skolas izmešanu vēstures mēslainē. Ir bijuši vairāki kusli mēģinājumi, kaut ko uzrakstīt Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) un premjerministram. Vairāk nekā. Atšķirībā no daudzām pašvaldībām ir pieņemts lēmums veikt skolu tīkla reformu novadā. Klusām un mierīgi.
Apstāšos pie dažiem aspektiem šajā plānā. Vietējā sabiedrība labi saprot, ka valstī un novadā izveidotā izglītības sistēma nestrādā, ka tā prasa pienācīgu „kapitālo remontu”. Tāpat tā grib arī no Līvānu domes saņemt atbildes uz dažiem jautājumiem.
Pāris gadu atpakaļ, kad tāpat aktualizējās jautājums par Rudzātu vidusskolas eksistenci, Līvānu mērs Vaivods, komentējot plānoto izglītības reformu, skarbi pauda, ka IZM ir izstrādājusi plānu, kur ar aprēķiniem tiek pierādīts, ka vienīgais, kas mūsu valstī ir svarīgs, tas ir līdzekļu ietaupījums un nekādi citi kritēriji netiek ņemti vērā.
Mērs Vaivods tad atbildīgi norādīja, ka IZM nav ņēmusi vērā dažādus sociālos un psiholoģiskos aspektus, kas saistīti ar to, ka bērniem ik dienas būs jāmēro tāls ceļš uz skolu, kā arī brīdināja, ka šāda izglītības reforma sekmēs inteliģences aizplūšanu no laukiem un lauku iedzīvotāju totālu samazināšanos (https://jauns.lv/raksts/zinas/264237-livanu-mers-sledzot-lauku-skolas-latgali-pametis-inteligence).
Toreiz nekavējoties palīgā tika saukti novada iedzīvotāji. Domē un pašvaldībās iestādēs tika organizēta parakstu vākšanas kampaņa. Kādēļ šoreiz no Domes puses nekas netiek darīts? Kādēļ tāds klusums? Kas ir mainījies pa šiem pāris gadiem?
Toties tagad izskatās, ka mēru Vaivodu un viņa vietnieci Kraukli vairāk interesē pašu liktenis un vieta pie zupas šķīvja nekā iedzīvotāju skaita samazināšanās un inteliģences aizplūšana no laukiem. Iespējams, ka, palikuši bez politiskā jumta un dažādu kriminālu likstu mākti, mērs Vaivods un vietniece Kraukle par katru cenu grib pieglaimoties Jaunajai vienotībai ministres Čakšas personā. Skat, cik mēs izdarīgi un lojāli! Dodiet tik komandu! Viss nekavējoties tiks izpildīts!
Uzskatāmi tiek parādīta sulaiņa gatavība jebkurā mirklī nolaizīt kungam attiecīgo vietu. Ja neizdarīsi to, vai kungs jeb Jaunā vienotība paņems zem sava siltā spārna?
Rūpīgi izlasot šo Domes iznēsāto plānu, nākas secināt, ka nav saprotams, kādi kritēriji tad tika ņemti vērā, lai Dome izvēlētos tieši šo modeli sava skolu tīkla reformēšanai. Vai tika apskatīta finansiālā un demogrāfiskā situācija, vai tika prognozēti iespējamie skolu attīstības tuvākas, tālākas nākotnes modeļi.
Toties novada skolu reorganizācijas plānā kā viens no galvenajiem argumentiem ir akcentēts, ka Rožupes pamatskolā mācās tikai 73 skolēni. Turklāt 11 audzēkņi apgūt zinības brauc no 12 km attālajiem Līvāniem.
Kā vēl cietāks arguments tiek minēts apstāklis, ka pagājušajā mācību gadā Rožupes pamatskolā divi bērni nevarēja nokārtot centralizēto eksāmenu, lai sekmīgi absolvētu skolu. Tāpat Dome uzsver, ka šobrīd skola nevar nokomplektēt pedagogu sastāvu, trūkst pamatpriekšmetu skolotāju matemātikā un angļu valodā, kas neapšaubāmi atstās sekas uz skolēnu mācību rezultātiem.
Jājautā, ko ir darījusi Dome, lai nokomplektētu skolas pedagogu kolektīvu. Vienīgais - ir pārvilinājusi skolas direktori darbā uz Izglītības pārvaldi, tādā veidā vēl vairāk nostiprinot skolas kolektīvu.
Ja iepazīstas ar centralizēto eksāmenu rādītājiem, tad izrādās, ka arī citu novada skolu audzēkņi nevarēja nokārtot šos eksāmenus, piemēram, divi Rudzātu vidusskolas 9. klases audzēkņi nespēja nokārtot centralizēto eksāmenu angļu valodā.
Aicinu domi būt godīgai un pateikt novada iedzīvotājiem, ka blakus Līvāniem ir vēl divas skolas, kur absolūtais skolēnu vairākums par pašvaldības līdzekļiem vairākas reizes dienā tiek dažādā veidā vizināti no un uz Līvāniem. Tās ir Jaunsilavu (4,5 km no Līvānu centra) un Jersikas (12 km no Līvānu centra) pamatskolas. Vai tur nav vajadzīga domes līdzekļu ekonomija un mācību procesa vēl kvalitatīvāka nodrošināšana? Vai dome ir pētījusi, cik šīs skolas izmaksā pašvaldībai un nodokļu maksātājiem? Vai mēram Vaivodam un vietniecei Krauklei ir prognozes par šo skolu attīstību tuvākajiem pāris gadiem
Arī šīs skolas ir uz tās robežas, kad skolēnu skaits gan skolā, gan klasē balansē uz kritiskās robežas (Jersikas pamatskolā 107 audzēkņi, Jaunsilavu pamatskolā 120 ). Arī uz šīm skolām var attiecināt Līvānu skolu reorganizācijas plānā apgalvoto, ka skolās ar nepietiekami mazām klasēm novada bērniem tiek liegta darbošanās gan sporta komandās, gan pašdarbības kolektīvos, jo tik mazās klasēs to nav iespējams nodrošināt. Bērniem tiek liegtas iespējas apgūt zinības mūsdienīgās fizikas, ķīmijas un dabaszinību laboratorijās, un nākotnes darba tirgū šie bērni būs zaudētāji, nevis ieguvēji, ko nedrīkst pieļaut.
Problēma ar skolu tīklu nekur nepazudīs. Skumjākais ir tas, ka Līvānos kritiski samazinās iedzīvotāju skaits. Saskaņā ar Latvijas pašvaldību savienības datiem (https://experience.arcgis.com/experience/579bd2d28322495b9c5551fd9c59d4b2/?draft=true&org=pasvaldibas) Līvānu novada iedzīvotāju skaits no 2000. gada ir samazinājies par vairāk nekā 33%. 15 722 iedzīvotāji tad un 10 250 iedzīvotāji 2023. gadā. Turklāt šis samazinājums nav tikai uz tukšāku lauku rēķina. Savu artavu ir devusi arī optisko vadu galvaspilsēta – Līvāni. Mēram Vaivodam aizņemot kabinetu domē, Līvānos bija 10 196 iedzīvotāji, bet 2023. gada rudeni Līvānos ir sagaidījuši tikai 6871. Kā raksta Vikipēdija, tad pēdējo reizi mazāks iedzīvotāju skaits Līvānos bija tālajā 1970. gadā. Kā redzat, tad optimismam nav pamata. Tendence ir kā iecirsta akmenī.
Pāris gadus atpakaļ, pārveidojot par pamatskolu, Dome likvidēja (tieši tādu terminoloģiju lieto Līvānu dome) Līvānu 2. vidusskolu, kuru savukārt tagad pievieno Līvānu 1. vidusskolai. Pāri paliek milzīgi korpusi, sakārtota infrastrukūra. Ko darīt ar šo saimniecību?
Līvānu 2. vidusskolas telpās mierīgi ietilptu vismaz 3 Jersikas skolas, un, ja mazliet saspiestos, tad vēl pietiktu vietas Jaunsilavas skolai. Realizējot šādu reformu, ieguvēji būtu visi. Ietaupītos domes līdzekļi, un Līvānu 1. vidusskolas dziedošajam direktoram - deputātam būtu premjerministra cienīga alga.
Kā jau ierasts Latvijā, tad ne tik tālā pagātnē visas trīs pamatskolas tika pamatīgi renovētas par Eiropas Savienības līdzekļiem, kaut gan jau tad tika apšaubīta šo skolu tālākās eksistences lietderība un līdzekļu ieguldīšanas nepieciešamība. Kopumā projekts tā laika cenās izmaksāja apmēram 1,3 miljonus eiro (https://www.youtube.com/watch?v=NdUbE1UdPxQ).
Toties labākajās propagandas tradīcijās Dome sola, ka tiks plānoti pārvadājumu maršruti un gādāts transports, lai bērnus izvadātu uz Rudzātiem vai Līvāniem. Viss tas tiks darīts tikai pašvaldības līdzekļu ekonomijas un mērķdotācijas dēļ.
Piedevām vecākiem un tautai tiek pamests burkāns: bet mēs taču jums saglabājam bonusus - ēdinām bērnus, sporta skola par brīvu un citas priekšrocības. Ņemiet, pāķi, un klusējiet!
Kas manām pārdomām par skolu reformu Līvānos ir kopīgs ar strūklaku? Tikai tas, ka dome kā parasti nerisina problēmu pilnībā vai pēc būtības, bet izvēlas uz strūklakas aprobēto taktiku. Vieglāk jebkuru problēmu ir „aizstādīt” ar eglītēm un skaistiem solījumiem par transporta iegādi un maršrutu izstrādi bērnu nogādāšanai kaimiņu skolās. Varbūt neviens to nepamanīs.
Jaunais gads ir tikko sācies, tāpēc atļaušos divus novēlējumus. Pirmais. Lai Latvijas Valsts mežiem nekad nepietrūkst eglīšu, jo Līvānu novada dome vienmēr atradīs tām pielietojumu. Otrais. Novēlēsim, lai „Rožupes pēdējais lauku inteliģents”- bakalaurs mākslā un vēsturē Vaivods šajā gadā noplūktu pats savas politikas un darbības augļus.
Paies laiks. Atkal tiks iedarbināta domes propagandas mašīna, un vietniece Kraukle aizgūtnēm stāstīs, ka Līvāni ir vislabākā, visskaistākā pašvaldība, ka nelabvēļiem skaudība lien pa acīm ārā.
Tikai Līvānu–Preiļu ceļa malā sagumusi stāvēs Rožupes pamatskolas ēka un ar norasojušām tumšo logu acīm vēros, kā pa blakus esošo šoseju domes sagādātos elektriskajos busiņos tuvu un tālu tiek vadāti Rožupes bērni.
http://www.a.aprinkis.lv/sabiedriba/izglitiba/item/41563-livanu-novada-priekssedetajs- http://rudzatuvsk.lv/proteste.htmlizglitibas-ministrija-apzinati-nodarbojas-ar-kaitniecibu-regioniem
Seko mums 
Kaspars Briškens uzsver, ka pirmajā gadā satiksmes ministra amatā ir izdevies īstenot un iniciēt virkni pasākumu un projektu, kas dod pozitīvu pienesumu izvirzītajām prioritātēm – virzībai uz zaļo kursu, drošības un piekļūstamības nodrošināšanai, labas pārvaldības ieviešanai un starptautiskās konkurētspējas stiprināšanai. Piemēram, tilta pār Salacu Salacgrīvā rekonstrukcijas uzsākšana, rasts finansējums, lai četrkāršotu vidējā ātruma mērīšanas ierīču skaitu, ieviestas izmaiņas normatīvajā regulējumā drošākai mikromobilitātei, birokrātijas mazināšana elektronisko sakaru attīstībai un 5G iespējošanai.
Rosinājums samazināt iedzīvotāju iemaksas pensiju 2. līmenī ir nopietns signāls, kas liecina par bīstamu procesu politiķu pieejā valsts pārvaldīšanai. Tā sekas vēl izjutīsim.
"Rīgas cilpa" valsts budžeta kaklā? Ir rezultāts un atbildes, ja sarežģītam jautājumam pieķeras ciparu zinātājs-finansists Andris Kulbergs. Kas mani pārsteidza?
Nacionālā apvienība (NA) lēmusi izteikt neuzticību satiksmes ministram Kasparam Briškenam, jo viņš nespējot vadīt nozari, pieņemt lēmumus un tos izskaidrot sabiedrībai. Pirms tam arī partijas “Latvija pirmajā vietā” (LPV) Saeimas deputāti aicināja vākt parakstus Briškena demisijas pieprasījumam.
Mario Dragi brīdina par ES sabrukumu, ja nenotiks radikālas pārmaiņas. Cik var saprast no vēstījuma, tad Mario Dragi uztraucas, ka ES kuģis virzās nepareizā virzienā kur priekšā pa kursu ir pamatīgs aizbergs.
Režisora Alvja Hermaņa kolēģis, režisors Elmārs Seņkovs savā “Facebook” lapā saistībā ar Hermaņa ierakstu par raidījuma “Kultūršoks” tendenciozitāti ievietojis šādu ierakstu.
Kā jau esmu minējis iepriekš, zinātne nepielūdzami saka, ka globālās sasilšanas dēļ šajā gadsimtā cilvēce ies bojā. Daži indivīdi droši vien izdzīvos, bet esošā kārtība un valstis, manuprāt, sabruks 20-30 gadu laikā. Apsvērsim dažu praktiskus jautājumus, kā rīkoties.
Pa tam laikam Latvijas Televīzija uzbliezusi vēl vienu anonīmu vēstuli, kas ir tā kā atbildes vēstule uz savu pašu pirms tam rakstīto vēstuli. Jeb, kā Eriks Stendzenieks to ekstviterā apraksta: “Nu, cilvēki runājas paši ar sevi, atbild uz savām vēstulēm Hermanim par viņa domām un viņu raidījumu. Paškomunikācija ir ļoti svarīga, es arī strīdos ar sevi, kad mauriņu pļauju.”
Pie katrām nebūšanām, kas uzpeld politiskajā dienaskārtībā, par ieradumu kļuvis piesaukt neveiksmīgu komunikāciju. Respektīvi, nav svarīgi, kādas “ziepes ir savārītas”, svarīgi to skaisti iesaiņot un iebarot publikai.
