Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tiesībsargs ir saņēmis daudzu personu iesniegumus ar lūgumu izvērtēt Rīgas Stradiņa universitātes (turpmāk – RSU) rektora rīkojumu [1] par studiju procesa turpmāko organizēšanu Covid-19 infekcijas izplatības apstākļos. Tas nosaka studējošo un darbinieku kategorijas, kas drošā veidā varēs piedalīties studiju procesā, tostarp ārstniecības iestādēs, no šī gada 30. augusta. Iesniegumos pausts sašutums par piespiedu vakcinācijas noteikšanu.

Balstoties uz RSU skaidrojumu, tiesībsargs sniedz šādu informāciju:

RSU ir valsts dibināta augstākās izglītības un zinātnes institūcija, kas īsteno augstākās izglītības un zinātnes funkciju, un kuras īstenošanā  būtisku īpatsvaru veido arī valsts pasūtījums. Tā laikā RSU slēdz līgumus ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) un Veselības ministriju (VM) par noteikta skaita speciālistu sagatavošanu un zinātnisko darbību.

Būtiskāko īpatsvaru RSU studiju darba apjomā veido medicīnas un veselības aprūpes jomas. Tajās tiek gatavoti jaunie speciālisti reglamentētajās profesijās un specialitātēs. Visas sabiedrības interesēs ir panākt, lai šādi speciālisti tiek sagatavoti kvalitatīvi un pilnvērtīgi. No Satversmes kā viens no valsts pienākumiem izriet rūpes par veselības aizsardzību. Šī aizsardzība paredz arī noteiktas kvalitātes prasības jauno speciālistu sagatavošanā.

Medicīnas un veselības aprūpes studiju procesa būtiska, integrēta un neatņemama sastāvdaļa ir praktiskās mācības reālos klīniskās vides apstākļos ārstniecības iestādēs jeb mācības “pie pacienta gultas”. Tādējādi arī valsts interesēs ir nepieļaut riskus par augstākās izglītības studiju procesu pārlieku un nekontrolētu novirzīšanos no akreditācijas ietvaros noteiktajiem satura, apjoma un izpildes noteikumiem.

Praktisko mācību īstenošanā RSU ar ārstniecības iestādēm slēdz līgumus, un jau šobrīd ir saņemti skaidri norādījumi, ka atsevišķas slimnīcas kā iestādes ar visaugstāko Covid-19 izplatības risku, aizsargājot pacientu vitālās intereses, jo īpaši augstas riska grupas personas, kurām Covid -19 inficēšanās var būt saistīta ar smagiem veselības traucējumiem un pat nāvi, atteiks turpmāk pieņemt studējošos, par kuriem nav pierādījumu, kā par Covid-19 infekcijas drošām personām. Tiesiskais ietvars šādam ierobežojumam ir noteikts Ministru kabineta noteikumos “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”.

Infekcijdrošas vides radīšana ir svarīga ne tikai darbinieku, studējošo un sabiedrības interesēs, bet pat izšķiroša vairāku studiju programmu turpmākajā realizācijā vispār. Proti, kā minēts, veselības aprūpes jomas studiju būtiska un neatņemama studiju procesa sastāvdaļa ir praktiskais darbs ārstniecības iestādēs. Ārstniecības iestādes nav ieinteresētas pakļaut riskam savu personālu un pacientus.

Lai nākošajā akadēmiskajā gadā RSU studiju procesā ieviestu un nodrošinātu Covid-19 infekcijdrošu vidi, tika izdots minētais RSU rektora rīkojums. Turklāt, tā kā klātienē, īstenojot darbu RSU ēkās un telpās, pilnībā nav novēršama gan veselības aprūpes studiju jomu, gan sociālo zinātņu studiju jomu studējošo un akadēmiskā personāla saskarsme (t.sk. koplietošanas telpās, bibliotēkā, ēdnīcā, dienesta viesnīcā utt.), tad infekcijdrošu vidi nepieciešams ieviest arī attiecībā uz sociālo zinātņu jomu studējošajiem.

Tā kā šobrīd pasaulē vienīgie pieejamie līdzekļi infekcijdrošas vides panākšanā ir vai nu vakcinācija vai pārslimošanas fakts, vai testēšana, tad RSU izvēles iespējas ir tikpat ierobežotas, lai nodrošinātu drošu studiju procesu. Covid-19 pandēmijas un tās izraisīto ierobežojumu ietekmē RSU jau nepilnu pusotru gadu ir bijusi spiesta faktiski pilnībā samazināt studijas klātienē, tātad – arī praktiskās mācības, šajā laikā pieliekot bezprecedenta pūles studiju realizācijas pārveidošanai tādējādi, lai nepārtrauktu studiju procesu pavisam un to turpinātu, uz laiku atliekot praktiskās mācības. Vienlaikus šobrīd praktisko mācību atlikšanas laika rezerves ir teju pilnībā izsmeltas.

Jāuzsver, ka RSU nav noteikusi vakcināciju pret Covid-19 kā obligātu, bet gan noteikusi minētās izvēles iespējas. Turklāt, vērtējot Ministru kabineta noteikumus “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”, šīs izvēles ir pielīdzināmas sadarbspējīga vakcinācijas, testēšanas vai pārslimošanas sertifikāta iegūšanai, kas šajā epidemioloģiski nestabilajā situācijā kalpo kā līdzeklis sabiedrības atgriešanai normālos dzīves apstākļos.

Neapšaubot katra indivīda tiesības izlemt par vai pret vakcinēšanos, kur katrs lēmums ir balstīts racionālos apsvērumos, nevis, piemēram, sazvērestības teorijās, sociālajos tīklos anonīmi izplatītā dezinformācijā vai ignorancē, RSU ir noteicis vairākus studiju turpināšanas vai uzsākšanas kritērijus. No cilvēktiesību viedokļa raugoties, šādi noteiktiem ierobežojumiem ir jābūt, pirmkārt, ar leģitīmu mērķi, kas konkrētajā gadījumā ir sabiedrības veselības drošības apsvērumi, otrkārt, iespējām ir jābūt vairākām, ko arī paredz rektora rīkojums.

Tiesībsargs pievienojas RSU paustajam, ka, respektējot katra indivīda subjektīvās tiesības veikt brīvas izvēles, ir nepieciešams ievērot samērību ar vairākuma interesēm, proti, valsts nevar pieļaut atsevišķu indivīdu subjektīvās intereses stādīt augstāk par valsts un sabiedrības vairākuma interesēm, neapdomīgi izvēloties tādus risinājumus, kuri pieļauj vai pat sekmē nekvalitatīvu speciālistu iekļaušanos medicīnas un veselības aprūpes jomās.

Tai pat laikā RSU un studējošos saista noslēgti studiju līgumi, kas nozīmē, ka RSU ir arī civiltiesiskas saistības un atbildība pret studējošajiem par to, ka RSU nodrošinās viņiem studiju programmas apguvi pilnībā. Ņemot vērā šādus apstākļus, tiesībsarga ieskatā personām, kuras nav izlēmušas par labu vakcinācijai, nav pārslimojušas vai kuras nevēlas veikt testus, ir iespēja ar augstskolu vienoties par akadēmiskā gada piešķiršanu, lai, stabilizējoties vispārējai  epidemioloģiskai situācijai valstī kopumā, iespējami arī nevakcinētās personas varētu turpināt studijas.

Papildus tam RSU piebilst, ka vairums studējošo izprot objektīvo situāciju un vēlas studiju procesa turpināšanu infekcijdrošos apstākļos, kas viņiem nozīmētu drošību gan veselībai, gan studiju procesa kvalitātei, kas, organizējot attālināto mācību procesu īpaši medicīnas nozarē studējošajiem, praktiski nav iespējama.

[1]https://www.rsu.lv/sites/default/files/imce/Dokumenti/studijas/grozijumi_rikoj_par_studiju_procesa_turpmako_organizesanu_covid_19_apstaklos19052021-rev.pdf

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...