Studenti un jaunieši ar augstāko izglītību ir pārāk īpaši cilvēki, lai dienētu kaut kādā tur valsts aizsardzības dienestā
Latvijas Studentu apvienība09.08.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
6.augustā norisinājās Latvijas Studentu apvienības (LSA) Domes sēde, kurā Latvijas augstāko izglītības iestāžu studējošo pārstāvji vienbalsīgi apstiprināja LSA nostāju "Par valsts aizsardzības dienestu", uzsverot, ka valsts aizsardzības dienests primāri ir jāorganizē, no tā izslēdzot studējošos un augstāko izglītību ieguvušos jauniešus. Papildus, Aizsardzības ministrijai ir objektīvi jāizvērtē iesaucamo jauniešu skaits, kā arī jāorganizē iesaukšana pēc brīvprātības principa.
Reaģējot uz 2022.gada 5.jūlijā Aizsardzības ministrijas preses konferencē izskanējušo informāciju un sagatavoto informatīvā ziņojuma projektu par valsts aizsardzības dienesta ieviešanu, kā arī izvērtējot šī brīža ģeopolitisko situāciju un starptautisko pieredzi, LSA 6.augusta Domes sēdē pieņēma nostāju "Par valsts aizsardzības dienestu", kurā LSA pauž, ka valsts aizsardzības dienests ir nozīmīgs un atbalstāms rīks valsts aizsardzības stiprināšanā.
Pēc objektīva izvērtējuma par iesaucamo vietu skaitu vietas, kuras netiek aizpildītas brīvprātīgā kārtā, būtu jāaizpilda izlozes kārtā, kur no personu datubāzes tiek izslēgtas personas, kas iegūst vai ir ieguvušas augstāko izglītību. Tādējādi studējošo iekļaušanu valsts aizsardzības dienestā būtu nepieciešams organizēt pēc brīvprātības principa.
Latvijā uz doto brīdi jau pastāv augsta ranga speciālistu trūkums, kas valsti ir novedis pie kvalificēta darba spēka iztrūkuma vairākās nozarēs, piemēram, medicīnā, pedagoģijā, inženierzinātnēs, u.c. jomās. Balstoties uz kvalificēta darbaspēka trūkumu, ir iespējams novērot stagnāciju valsts ekonomiskajā attīstībā, sociālajā aprūpē, izglītībā un citās jomās, kas ir svarīgas valsts pamatfunkciju veikšanai kā miera periodā, tā karadarbības laikā. Studējošo un absolventu iesaukšanas gadījumā šīm personām tiek ierobežotas iespējas realizēt savu turpmāko profesionālo attīstību, kas atbalstītu valsts ekonomisko, zinātnes u.c. jomu izaugsmi.
Papildus pēc sagatavotā informācijas ziņojuma projekta par VAD izpildi katram jaunietim tiek paredzēts izmaksāt atalgojumu 300 EUR/mēnesī. Šāds atalgojuma apmērs nav pietiekams salīdzinājumā ar Latvijas šī brīža ekonomisko situāciju, lai jaunietis pēc dienesta spētu nodrošināt sev izdzīvošanu. Lai dienests motivētu visus jauniešus attiecīgajā vecuma grupā tajā iesaistīties, LSA norāda, ka dienests būtu jāveido tā, lai pēc tā iziešanas tiktu piedāvāta iespēja dzēst studiju kredītu un izmantot dažādus atbalsta mehānismus, tostarp iegūt pilnībā finansētu augstāko izglītību sevis izvēlētā studiju programmā Latvijā, konkurētspējīgu atalgojumu, pabalstus u.c.
LSA uzsver, ka kopumā valstī ir nepieciešams stiprināt izpratni par valsts aizsardzību un kritiski svarīgo nozaru nozīmību dažādu valsts drošības apdraudējumu priekšā, ir jāizvērtē iespējas kvalitatīvi papildināt kritiski svarīgo nozares studiju kursu saturu ar mācību vielu, kas valsts apdraudējuma gadījumā izglītību ieguvušam speciālistam ļauj piedalīties valsts aizsardzībā. Papildus jāizvērtē iespējas papildināt obligāti apgūstamo civilās aizsardzības studiju kursu ar tēmām, kas ir nozīmīgas, lai veicinātu pareizu un operatīvu sabiedrības rīcību krīzes situācijās. Kā arī ir nepieciešams veikt plašu vispārēju sabiedrības izglītošanu par rīcību krīzes situācijās un iespējām, kā iegūt padziļinātas zināšanas par sevis un līdzcilvēku aizstāvību, piemēram, būt informētam par iespējām pieteikties valsts aizsardzības dienestam, iespējām bez maksas apgūt pirmo medicīnisko palīdzību u.tml.
LSA aicina Aizsardzības ministriju objektīvi izvērtēt to, vai studējošo un absolventu iesaukšana ir vitāli nepieciešama un kādus riskus tas var radīt darba tirgum un valsts ekonomiskajai attīstībai kopumā, kā arī, cik jauniešu katru gadu dienestā būtu iesaucami, vērtējot valsts finanšu un citu resursu iespējas, lai dienestu izveidotu augstā kvalitātē, nodrošinātu kvalitatīvus iesaukto jauniešu dzīves apstākļus un atalgojumu, kas nav zemāks par valstī noteikto minimālo atalgojumu.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
