Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kļūst aizvien skaidrāks, ka saistībā ar bezjēdzīgi, neņemot vērā pat Latvijas iedzīvotāju skaitu, veiktajiem Covid vakcīnu iepirkumiem valsts budžets var ciest pat 100 miljonus eiro lielus zaudējumus. Tikmēr, kā rāda Jura Stukāna vadītās Ģenerālprokuratūras atbilde uz Lato Lapsas jau ar šā gada maiju datētu iesniegumu, prokuratūra šai sakarā nedomā pakustināt ne pirkstu, kamēr saistībā ar nejēdzīgajiem vakcīnu iepirkumiem valsts nebūs cietusi reālus desmitu miljonu zaudējumus. Pietiek šodien publicē Lato Lapsas iesniegumu un prokuratūras atbildi.

Iesniegums LR Ģenerālprokuratūrai

„Esmu konstatējis, ka šā gada 3. aprīlī interneta vietnē lsm.lv ir publicēts šāds raksts:

„«De facto»: Maz cerību pārdot pārpalikušās, desmitiem miljonu vērtās vakcīnas pret Covid-19

Vakcinācija pret Covid-19 šosezon faktiski ir beigusies, taču jau tā ievērojamais teju divu miljonu Covid-19 vakcīnu devu atlikums Latvijas noliktavās tuvāko mēnešu laikā tikai pieaugs, jo gaidāmi vēl vairākkārtēji vakcīnu pievedumi, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”. Taču pircēju desmitiem miljonu vērtajam vakcīnu krājumam īsti nav.

Vakcīnu pārpalikums izveidojies un turpinās augt tādēļ, ka vakcīnu rezervācija paliek saistoša. Bet rezervēto vakcīnu skaits pēc sākotnējā vakcīnu trūkuma Latvijā vairākkārt pārsniedza iedzīvotāju skaitu, neraugoties uz to, ka Pasaules Veselības organizācija aicināja valstis būt mērenām, lai pietiktu arī nabadzīgajām Āfrikas un citām valstīm. Tagad vakcīnu apgādē priviliģēto valstu, tostarp Latvijas, neiztērētās vakcīnas tur nonāk ziedojumu veidā. Veselības ministrija paudusi cerības vismaz daļu vakcīnu arī pārdot, taču pagaidām nav ziņu, vai būs kāds pircējs.

Lai gan vairāk nekā 450 tūkstošiem iedzīvotāju būtu vēl jāsaņem balstvakcīna, cilvēki pēc tās neiet, un īpaši veicināt aktivitāti šobrīd vairs neplāno arī par vakcināciju atbildīgie. Vakcinēties gan joprojām var pie ģimenes ārstiem un vakcinācijas kabinetos.

Vislielākie vakcīnu atlikumi šobrīd ir “Pfizer” ražotajām vakcīnām, kas glabājamas īpaši aukstajos ledusskapjos – 889 tūkstoši no kopumā 1,87 miljoniem devu. Līdz vasarai krājumus papildinās vēl 326 tūkstoš vakcīnu devas. Turklāt pievedumi plānoti arī pēc tam.

Pārpalikuma problēma pirmo reizi tika cilāta tikai šogad janvārī Imunizācijas valsts padomē. Par to ierunājās vakcinācijas projekta nodaļas loģistikas koordinators Armīns Kalniņš. Tam pievienojās infektologs Uga Dumpis, norādot, ka būtu jābūt izstrādātam valsts plānam, ko darīt ar Covid-19 vakcīnu atlikumu, jo kopējais atlikums varētu būt apmēram trīs miljoni.

Šāds plāns Veselības ministrijā patiešām tapa, un februāra vidū to skatīja Ministru kabineta sēdē. Taču tam piemēroja ierobežotas pieejamības statusu un skatīja valdības slēgtajā sēdes daļā.

No skopajiem skaidrojumiem pēc sēdes toreiz vien izrietēja, ka vislabāk būtu vakcīnas pārdot, bet, ja tas neizdodas, ziedot, kā tas noticis jau līdz šim.

“Ziedot tāpēc, ka pircējus par naudu mums nav izdevies atrast,” toreiz teica veselības ministrs Daniels Pavļuts. Šobrīd noliktavās esošo vakcīnu iegādes izmaksas pēc “De facto” rīcībā esošām ziņām lēšamas līdz 30 miljoniem eiro; kopā ar tuvākajā laikā gaidāmajām piegādēm – ap 35 miljoniem eiro, un pircējus, lai atgūtu kaut daļu, nav izdevies atrast joprojām.

Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere norāda, ka valstis, kurām vakcīnas varētu vajadzēt, ir apzinātas, taču “tās jau jūt, ka Eiropai tās vakcīnas varētu palikt pāri, un viņas, protams, būtu priecīgākas saņemt ar mazākiem izdevumiem savai valstij, nekā ir iespējams šobrīd,” viņa piebilst.

Tā kā šādas problēmas ir vairākām valstīm, diskusijas par tām notiekot arī Eiropas Komisijā, kura veido kopējo vakcīnu iegādes politiku un līguma nosacījumus ar ražotājiem.

“Mēs esam, protams, informējuši Eiropas Komisiju. Viņa arī devusi dažnedažādas aptaujas. Un mēs labprāt no tām vakcīnām atteiktos, kam ir paredzētas piegādes, un lai viņas Latvijai vispār nepiegādā,” atzīst Kaupere. Pagaidām atbildes no Eiropas Komisijas par to nav.

Par labu šajā situācijā nenāk arī ierobežotie vakcīnu derīguma termiņi. Vismaz puse Latvijā esošo devu jāizlieto līdz vasaras vidum vai ātrāk. Tas nozīmē, ka šo daļu nav iespējams pietaupīt, ja nu gadījumā atkal vajag rudenī. Turklāt vēl vienu balstvakcināciju visdrīzāk ieteiks tikai riska grupām, nevis visiem.

Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja Dace Zavadska spriež, ka apjomīga primāra vakcinācija diezin vai nākamajās sezonās sagaida. Turklāt nav izslēgts, ka uz to brīdi aktuālākas jau būs vēl citas, pret jaunākiem vīrusa variantiem efektīvākas vakcīnas.

“Ļoti iespējams, ja nāks pielāgotās vakcīnas, tad šo vērtība un jēgpilna lietošana būs mazāka, nekā tā ir tagad,” viņa piebilst.

Tad Latvijai jau nopirkto, bet nevajadzīgo vakcīnu būtu vēl vairāk. Veselības ministrijā atzīst, ka šobrīd vēl nevarot spriest par rīcību šādā gadījumā, jo neskaidrību ir pārāk daudz.

“Eiropas Komisija jau vispār runā par to, ka pat valstu starpā varētu atšķirties situācija. Vienā dominē viens paveids un viņai vajadzīga viena vakcīna, un citā dominē tāds paveids, un tur ir vajadzīga vēl cita vakcīna. Visi ir ļoti piesardzīgi. Jā, ražo, bet nezina, kam tad īsti ir jāgatavojas,” saka Inese Kaupere. Turklāt nevarot līdz galam izslēgt arī iespēju, ka atkal pašreizējo pārpalikuma problēmu varot nomainīt vakcīnu trūkums.

Nacionālā veselības dienesta vakcinācijas projekta vadītāja Eva Juhņēviča norāda, ka neskaidrību ir pārāk daudz: “Protams, mēs arī visu laiku vaicājam, bet tiešām nevaram... Šobrīd neviens neko nevar pateikt. Līdz ar to gaidām un gatavojamies visa veida scenārijiem.”

No šīs publikācijas, manuprāt, izdarāms secinājums par konkrētu valsts amatpersonu noziedzīgu nolaidību, pieņemot lēmumus bez adekvāta pamatojuma un izpētes, kā rezultātā valsts par valsts budžeta līdzekļiem – desmitiem miljonu eiro ir iegādājusies vakcīnas, kuru skaits daudzkārt pārsniedz valsts iedzīvotāju skaitu un par ko jau iegādes brīdī ir bijis skaidrs, ka tās neizdosies izmantot, līdz ar ko tagad valsts jau ir cietusi un turpinās ciest miljoniem eiro lielus zaudējumus.

Ar šo aicinu Jūsu iestādi rīkoties līdzīgi kā ar valsts amatpersonu noziedzīgās nolaidības gadījumu, vispār atsakoties no konkrētu vakcīnu iegādes, un sākt kriminālprocesu, lai ar kriminālprocesuālām metodēm izvērtētu publikācijā minētos faktus, kā arī informēt mani par veiktajām darbībām.

LR Ģenerālprokuratūras atbilde

„14.06.2022.

Nr. N-124-2022-00106

2022.gada 20.maijā Ģenerālprokuratūrā tika saņemts Jūsu iesniegums par interneta vietnē lsm.lv publicēto rakstu par Covid-19 iepirkto vakcīnu pārpalikumu, kurā norādīts, ka daļa iepirkto Covid-19 vakcīnu Latvijā var netikt izmantotas.

Kriminālprocesa likums neparedz uzsākt kriminālprocesu par iespējamu noziedzīgu nodarījumu, kas var notikt nākotnē. Līdz ar to nav pamata izskatīt Jūsu iesniegumu Kriminālprocesa likuma paredzētājā kārtībā.

Iespēju veikt prokurora pārbaudi par iespējamu likuma pārkāpumu, kas vēl tikai var notikt, neparedz arī Prokuratūras likums.

Papildus norādu, ka iesniedzamajām ziņām par iespējamu noziedzīgu nodarījumu ir jābūt tiešām un nepastarpinātām, par kādām nav uzskatāmas ziņas, kas publicētas masu medijos.

Ņemot vērā iepriekš minēto Jūsu 2022.gada 20.maijā Ģenerālprokuratūrā saņemtais iesniegums ir noraidīts. 

Saskaņā ar Prokuratūras likuma 6.panta trešo daļu atbildi var pārsūdzēt ģenerālprokuroram. 

Prokurors Gints Bērziņš.”

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...