Iesaki rakstu: 
Tikko Ģenerālprokuratūras atskaite par 2024.gadu ir izskatīta Saeimas komisijā. Sadaļa par prokuratūras paveikto “Rail Baltica” sakarā, manuprāt, ir gana daiļrunīga. Tiek pieminēts, ka prokurors ir piedalījies parlamentārajā izmeklēšanas procesā. Tas aizņem 1/3 daļu no kopējā teksta. Tad pieminēts, ka “analizēta apjomīga projekta dokumentācija kopš 2016. gada” un... ka uzsākts (10.12.2024.) kriminālprocess, kas nodots izmeklēšanai Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam.
Prokuratūra secina sausi: “Pārbaude […] norāda uz to, ka “Rail Baltica” starptautisko staciju (Rīgas centrālās stacijas un Lidostas “Rīga”) būvniecības līgumos paredzēto saistību apmērs ievērojami pārsniedz piešķirtā finansējuma apmēru.” Un viss. Nopietni? Un tas viss par Latvijas lielāko afēru pēc neatkarības atjaunošanas. Faktiski ir izveidota legāla shēma, kā “Rail Baltica” lieta tiek izbeigta. Prokuratūra saskata korupciju, ko pati neizmeklē, jo tam ir KNAB, bet KNAB?
Ko tur KNAB konstatēs? Es šaubos vai “Rail Baltica” konstatēs korupciju. KNAB šo lietu izbeigs, un pārmest tai nebūs ko! Tur pati prokuratūra, manuprāt, varēja daudz ko atrast. Bet neatrada. Negribēja?
Es saskatu, ka iesaistīto amatpersonu darbībā skaidri saskatāmas vairāku Krimināllikuma normu pazīmes:
197. pants [Nolaidība];
196. pants. [Pilnvaru ļaunprātīga izmantošana un pārsniegšana];
272. pants. [Nepatiesu ziņu sniegšana valsts institūcijai],
bet attiecībā pret Satiksmes ministrijas amatpersonām kvalificējošās pazīmes norāda uz noziedzīga nodarījumu pazīmēm, kas noteiktas 89. pantā. [Kaitniecība].
Miljoniem liels sadārdzinājums nav “cilvēciska kļūda aprēķinos” vai inflācijas, kara vai pandēmijas raisītas sekas, bet liecina par apzinātu kaitniecību pret valsts interesēm. Tā izpaudusies nepatiesas informācijas sniegšanā no vienas puses, bet no otras puses kā bezdarbība savu pilnvaru izpildē kapitālsabiedrības kontrolē. Tas liecina par apzinātu rīcību.
Tiesību literatūrā un Augstākās tiesas praksē tiek skaidrots, ka noziedzīgā nodarījuma subjektīvo pusi raksturo tiešs nodoms, un noziedzīga nodarījuma organizēšana var izpausties arī ar tā atbalstīšanu. (Krastiņš U., Liholaja V., Niedre A. Krimināllikuma zinātniski praktiskais komentārs. Sevišķā daļa. 3. grāmata. Rīga: Firma „AFS”, 2007, 105. lpp.; Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta 2023. gada 6. decembra lēmums lietā Nr. Nr.03870001003, SKK – 10/2023 punkts 19.4., 20.4.)
Noziedzīga nodarījuma motīvs ir mantkārība, jo amatpersonas savu pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu izdarīja ar mērķi panākt savas vai citas personas materiālā stāvokļa uzlabošanu – turpināt saglabāt savus amatus, lai saņemtu par to atalgojumu.
Savlaicīga informācijas nesniegšana un valsts iestāžu maldināšana, ko paveikušas EDZL amatpersonas, ir noziedzīga, jo informācija, kas neatbilst īstenībai, pilnībā vai daļēji sadomāti fakti, noklusēti patiesie apstākļi, melīgs notikumu un apstākļu atspoguļojums ir tas, kas noticis „Rail Baltica” gadījumā un veido noziedzīga nodarījuma priekšmetu.
Krimināllikuma komentāros norādīts - no objektīvās puses nodarījums izpaužas aktīvās darbībās, tai skaitā apzināti nepatiesu ziņu sniegšanā valsts institūcijai. Sk. Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta 2023.gada 6.decembra lēmums lietā Nr. Nr.03870001003, SKK – 10/2023 punkts 18.1.; Hamkova D. 196. panta komentārs. Grām.: Krimināllikuma komentāri. Trešā daļa (XVIII-XXV nodaļa). Otrais papildinātais izdevums. Krastiņš U., Liholaja V., Hamkova D. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2019, 140., 436. lpp.
Attēlā: Lato Lapsas jaunā grāmata, kas grāmatnīcās nonāks jau aprīlī.
Pilno ziņojumu var atrast:
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.