Stukāna prokuratūrai vieni cilvēki ir „vienlīdzīgāki” par citiem
Jānis Citskovskis, bijušais Valsts kancelejas direktors28.01.2025.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vēršu mediju uzmanību, ka esmu saņēmis atbildi no Ģenerālprokuratūras par informācijas sniegšanu (nesniegšanu) bijušā ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa "lidojumu lietā" (skat. saraksti pielikumā).
Īsumā:
2025.gada 9.janvārī Ģenerālprokurors Juris Stukāns Latvijas radio raidījumā “Krustpunktā” sniedza publisku informāciju, ka kriminālprocesā par iespējamu līdzekļu izšķērdēšanu, kas saistīta ar lidmašīnu līgumreisu izmantošanu bijušā Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa komandējumu laikā, man, Jānim Citskovskim, "kā minimums ir piemērots personas, pret kuru sākts kriminālprocess, statuss”. Par pārējo personu statusu kriminālprocesā publiska informācija nav sniegta.
Savukārt vēl 2024.gada jūnijā Korupcijas apkarošanas un novēršanas birojs informēja ziņu aģentūru LETA, ka kriminālprocesā par iespējamu izšķērdēšanu saistībā ar lidmašīnu līgumreisu izmantošanu bijušā Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") komandējumos patlaban tiek vērtētas divu personu darbības un tām noteikts statuss "tiesības uz aizstāvību".
Vērsos ar iesniegumu Ģenerālprokuratūrā:
Ģenerālprokuratūrai
Rīgā, 2025.gada 9.janvārī
Par informācijas par kriminālprocesu publiskošanu
2025.gada 9.janvārī Ģenerālprokurors J.Stukāns Latvijas radio raidījumā “Krustpunktā” sniedza publisku informāciju, ka kriminālprocesā par iespējamu līdzekļu izšķērdēšanu, kas saistīta ar lidmašīnu līgumreisu izmantošanu bijušā Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa komandējumu laikā, man Jānim Citskovskim "kā minums" ir piemērots personas, pret kuru sākts kriminālprocess, statuss”. Par pārejo personu statusu kriminālprocesā publiska informācija nav sniegta.
Savukārt 2024.gada jūnijā Korupcijas apkarošanas un novēršanas birojs informēja ziņu aģentūru LETA, ka kriminālprocesā par iespējamu izšķērdēšanu saistībā ar lidmašīnu līgumreisu izmantošanu bijušā Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") komandējumos patlaban tiek vērtētas divu personu darbības un tām noteikts statuss "tiesības uz aizstāvību".
Tā kā publiski ir pausta informācija tikai par mana kā Jāņa Citskovska kriminālprocesuālo statusu kriminālprocesā par iespējamu līdzekļu izšķērdēšanu, kas saistīta ar lidmašīnu līgumreisu izmantošanu bijušā Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa komandējumu laikā,
lūdzu sniegt man sekojošu informāciju:
Kura persona un uz kāda likumiska pamata pieņēma lēmumu publiskot informāciju par manu kriminālprocesuālo statusu?
Kāpēc nav publiskota informācija par bijušā Ministru prezidenta K.Kariņa kriminālprocesuālo statusu, bijušā Ministru prezidenta biroja vadītāja J.Patmalnieka, Ministru prezidenta biroja vadītājas I.Zībergas, bijušo Ministru prezidenta padomnieku L.Līces-Līcītes, R.Brusbārža un citu Ministru prezidenta biroja amatpersonu kriminālprocesuālajiem statusiem?
Vienlaikus lūdzu nekavējoties publiskot pilnīgu un objektīvu informāciju par visu šajā kriminālprocesā iesaistīto personu kriminālprocesuālajiem statusiem.
Cieņā,
Jānis Citskovskis
Šodien saņemtā atbilde no Ģenerālprokuratūras - informācija par bijušā premjera K.Kariņa un viņa biroja amatpersonu kriminālprocesuālajiem statusiem netiks publiskota, t.i. citējot Dž.Orvelu "visi dzīvnieki ir vienlīdzīgi, bet daži dzīvnieki ir vienlīdzīgāki par citiem":
Par iesnieguma izskatīšanu
2025. gada 9. janvārī Ģenerālprokuratūrā ir saņemts Jūsu iesniegums, kurā saistībā ar ģenerālprokurora interviju Latvijas radio raidījumam “Krustpunktā”, ir uzdoti šādi jautājumi:
kura persona un uz kāda likumiska pamata pieņēma lēmumu publiskot informāciju par Jūsu kriminālprocesuālo statusu;
kāpēc nav publiskota informācija par bijušā Ministru prezidenta A. K. Kariņa, bijušā Ministru prezidenta biroja vadītāja J. Patmalnieka, Ministru prezidenta biroja vadītājas I. Zībergas, bijušo Ministru prezidenta padomnieku L. Līces-Līcītes, R. Brusbārža un citu Ministru prezidenta biroja amatpersonu kriminālprocesuālo statusu.
Atbildot uz minētajiem jautājumiem, ir norādāms tālāk minētais.
Par tiesībām saņemt informāciju Satversmes tiesa atzinusi, ka personas tiesības iegūt informāciju ir neierobežotas, ciktāl likums nenosaka pretējo, un ka ikviens ierobežojums iegūt informāciju iztulkojams iespējami šauri (Senāta 2019. gada 26. septembra sprieduma lietā SKA-476/2019 8. punkts ar atsauci uz Satversmes tiesas 1999. gada 6. jūlija sprieduma lietā 04-02(99) 2. punktu).
Kriminālprocesā iesaistīto personu identitāte un procesuālais statuss parasti tiek aizsargāts, lai nodrošinātu tiesības uz privātumu un taisnīgu tiesas procesu, kā arī lai novērstu iespēju ietekmēt izmeklēšanu. Tomēr ir izņēmumi, kad šāda informācija var tikt publiskota, proti, ja sabiedrības interese par šo informāciju pārsniedz personas, kurai tiesības uz aizstāvību, tiesības uz privātumu. Tādējādi, lemjot par informācijas atklāšanu, ir jāapsver, kurai no interesēm konkrētajos apstākļos ir dodama priekšroka. Šajā ziņā nozīme ir izmeklējamā noziedzīgā nodarījuma raksturam un smagumam, iespējamo aizdomās turēto atbilstībai valsts amatpersonas statusam, sabiedrības intereses pakāpei par kriminālprocesu u. c..
Konkrētajā gadījumā izņēmuma nosacījumi ir izpildījušies.
Kriminālprocess ilgāku laiku ir bijis sabiedrības uzmanības centrā un tas ir saistīts ar valsts budžeta līdzekļu iespējamu nesaimniecisku izmantošanu, t. i., sabiedrībā nozīmīgu jautājumu.
Kriminālprocesā ir iesaistītas augstas valsts pārvaldes amatpersonas.
Informācija ir atklāta intervijā, atbildot uz žurnālistes jautājumiem.
Minētās informācijas izpaušana nevar kaitēt izmeklēšanas interesēm.
Ņemot vērā publiski zināmo informāciju par izmeklējamo noziegumu pirms intervijas, potenciālo aizdomās turēto personu loks sabiedrībai jau bija nojaušanas. Tāpēc konkrētas personas nosaukšana varēja sekmēt to, lai novērstu liekas spekulācijas par šo jautājumu.
Ievērojot minēto, Satversmes 104. pants deva tiesības izpaust informāciju.
Minētā norma noteic, ka ikvienam ir tiesības likumā paredzētajā veidā vērsties valsts un pašvaldību iestādēs ar iesniegumiem un saņemt atbildi pēc būtības.
Minētā norma jo īpaši attiecas uz žurnālistiem.
Atbildot uz otro jautājumu, vēršu uzmanību uz to, ka iepriekš minētie kritēriji nav vienādā mērā attiecināmi uz visām Jūsu iesniegumā nosauktajām personām. Līdz ar to informācijas izpaušana par vienas personas procesuālo statusu neuzliek pienākumu izpaust arī informāciju par citu personu procesuālo statusu.
Turklāt tas atkarīgs arī no intervijā uzdoto jautājumu satura. Piemēram, valsts amatpersonai nav pienākuma izpaust tādu informāciju, kas intervijas laikā no viņas netiek prasīta.
Minētā atbilde ir skaidrojoša rakstura un nav pārsūdzama.
Virsprokurors
Arvīds Kalniņš
Seko mums 
Nu laikam arī man pietiek! Sakarā ar jaunievēlētā Latvijas Jātnieku federācijas (LJF) prezidenta A.Draudiņa paziņojumu par nepamatoti zemu cenu par boksu Kleistos ļoti gribas arī man izteikties!
Latviešu dzīve vairs nav tik harmoniska kā vecos labos laikos, kad sabiedrības galvenie uzkarsumi bija problēma, ka ministrs ar valsts transportlīdzekli cauri visai pilsētai pārved pašam piederošo drēbju skapi no iepriekšējās dzīvesvietas pie ceturtās laulenes, jaunās mīļotās sieviņas, un nenorēķinās par eksprešu pakalpojumu no savas kabatas.
Mūzikas un mākslas attīstības fonds “Balsis” ir guvis tiesas atzinumu par Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) lēmuma prettiesiskumu. Valsts finansējumu kultūras projektiem VKKF savos izsludinātajos konkursos sadala atbilstoši katras nozares ekspertu komisijas slēdzienam – VKKF padome pieņem lēmumu, balstoties uz šiem ekspertu ieteikumiem. Un tiesa lēmusi, ka konkrētais padomes lēmums par finansējuma nepiešķiršanu mūzikas un mākslas attīstības fondam “Balsis” ir prettiesisks.
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
