Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jaunais ģenerālprokurors Juris Stukāns ir ātri iejuties „sistēmas” ietvaros un pārņēmis sava priekšgājēja izvairīgos izteikumus – ar prokuroru Juri Jurisu, kurš tieši iejaukts Rūdolfa Meroni daudzmiljonu mahinācijās, viss esot labākajā kārtībā. Savukārt no atbildes par prokuratūras atbildību arestētās mantas izsaimniekošanā J. Stukāns labākajās „Kalnmeiera tradīcijās” vienkārši izvairās.

„Sakarā ar iesniegumā norādīto par medijos vairākkārt publicēto infonnāciju par prokurora Jura Jurisa iespējamu saistību ar Šveices advokāta R.Meroni it kā veiktajiem darījumiem ar arestēto mantu un iespējamu atbalstu šiem darījumiem, infonnēju, ka 2017. gadā pēc kriminālprocesā Nr. 12812001408 iesaistītas personas iesnieguma Ģenerālprokuratūrā tika veikta pārbaude. Tās ietvaros prokurora J.Jurisa darbībās normatīvo aktu pārkāpumi netika konstatēti.”

Šāda ir J. Stukāna atbilde uz jautājumu – vai viņš kā LR ģenerālprokurors gatavojas reaģēt uz medijos vairākkārt parādījušos informāciju par prokurora Jura Jurisa iespējamu saistību ar Šveices advokāta, „arestētās mantas glabātāja” Rūdolfa Meroni veiktiem, domājams, valstij neizdevīgiem darījumiem ar arestēto mantu un iespējamu atbalstu šiem darījumiem, kuri var nodarīt valstij nozīmīgus zaudējumus.

„Attiecībā par Latvijas Republikas Prokuratūras un tās darbinieku rīcības, un tās seku izvērtēšanu, nododot R.Meroni tiesības glabāt un apsaimniekot arestēto mantu, vēršu uzmanību, ka procesa virzītājs kriminālprocesā Nr. 12812001408 šobrīd ir Rīgas apgabaltiesas tiesas sastāvs. Šajā procesuālajā stadijā mantisko jautājumu tiesiskais izvērtējums ietilpst tiesas ekskluzīvā kompetencē, atbilstoši Kriminālprocesa likuma 514. pantā noteiktajam. Vienlaikus šā likuma 533. panta izpratnē tiesa ir kompetenta norādīt uz krimināllietā konstatētajiem tiesību normu pārkāpumiem, to cēloņiem un veicinošiem apstākļiem, un pieprasīt tos novērst.”

Tieši tik izvairīga savukārt ir LR ģenerālprokurora atbilde uz jautājumu, vai viņš šajā amatā vispār gatavojas izvērtēt LR prokuratūras un tās darbinieku rīcību un šīs rīcības sekas, nododot R. Meroni tiesības glabāt un apsaimniekot arestēto mantu. Savukārt vēl izvairīgāk J. Stukāns atbild uz vēl diviem jautājumiem – vai viņš kā LR ģenerālprokurors ir pievērsis uzmanību šā gada pavasarī interneta vietnē prokuratura.info publicētajai, domājams, R. Meroni elektroniskā pasta sarakstei, kurā figurēja arī prokuratūras darbinieki, un vai viņš ir pārliecināts, ka šajā sarakstē atrodamā informācija pašlaik tiek izmeklēta objektīvi un ieinteresēti.

Viss, kas šai sakarā esot bilstams jaunajam LR ģenerālprokuroram, esot – „norādāms, ka manā rīcībā nav ziņu par Latvijas Republikas Prokuratūras darbinieku prettiesiskām darbībām”.

Faktiski tas nozīmē – J. Stukāns ir rekordātrā tempā „piemirsis” savus kandidēšanas laiku izteikumus un palicis pie sava priekšgājēja nostājas attiecībā uz prokuratūras un Satversmes aizsardzības biroja darbinieku lomu vienā no mūslaiku apjomīgākajām mahinācijām – 2018. gada martā detalizēti aprakstītajā, publiski pēcāk bieži apšaubītajā darījumā, kura ietvaros 2015. gada rudenī akciju sabiedrību Ventspils nafta faktiski kontrolējušās Vitol grupas rīcībā nonāca jau 93,24% šī nozīmīgā loģistikas uzņēmuma akciju.

Tā bija iespējama, pateicoties tam, ka 2015. gada pavasarī un vasarā šī darījuma organizētājiem izdevās izstrādāt shēmu, kā apiet „neprognozējamo” Rīgas apgabaltiesu, kuras rokās no prokuratūras bija pārgājis pienākums Aivara Lemberga tiesas prāvas laikā uzraudzīt arestētās mantas uzglabāšanu.

Rezultātā, ja A. Lemberga prāva beigsies ar spriedumu par mantas konfiskāciju, Latvijas valsts nesaņems tai „aizshēmotos”, bet pēc būtības nozagtos 126 miljonus eiro, bet, ja spriedums A. Lembergam būs attaisnojošs, viņam būs visas tiesības 126 miljonus eiro vai vismaz būtisku to daļu pieprasīt no Latvijas valsts, kuras vārdā R. Meroni arestēto mantu ir „apsaimniekojis”.

Vistumšāko ēnu saistībā ar šī valsts nozagšanas megadarījuma apstākļiem jaunajā interneta vietnē atrodamā informācija met ne tikai uz R. Meroni un viņa kompanjoniem, bet arī uz Ē. Kalnmeieru, prokuroru Juri Jurisu, visu Ģenerālprokuratūru un SAB vadību.

Tieši pie J. Jurisa kā „valsts apsūdzības uzturētāju grupas vecākā prokurora” 2015. gada vasaras sākumā divi Latvijas Naftas tranzīta valdes locekļi un uzņēmuma padomes priekšsēdētājs R. Meroni bija vērsušies ar rakstisku „Pieprasījumu sniegt viedokli saistībā ar AS Latvijas Naftas tranzīts piederošo AS Ventspils nafta akciju pārdošanu”.

Šajā vēstulē skaidri nolasāms netieši izteikts lūgums prokuroram par šo lietu tiesu neinformēt: „Latvijas Naftas tranzīts lūdz tās pieteikumu izskatīt tādā veidā, ka nekādi materiāli (tai skaitā šis vai jebkādi turpmāki pieteikumi) netiek izpausti apsūdzētajiem vai citām kriminālprocesā iesaistītajām personām un/vai jebkādai citai personai.”

Taču „augsnes sagatavošana” notikusi jau pirms tam, - advokātu biroja Spilbridge sarakstē pieminēta ne tikai J. Jurisa, bet arī Ē. Kalnmeiera loma „zaļās gaismas” nodrošināšanai iecerētajam darījumam.

„Tikšanās laikā J. Juriss paskaidroja Benitai [pēc visa spriežot, domāta Spilbridge pārstāve Benita Balana], ka ir runājis ar ģenerālprokuroru un ar aģentūras pārstāvjiem, kas varētu palīdzēt Latvijas Naftas tranzīta iesnieguma izskatīšanas procesā,” atklāts vienā no vēstulēm.

Savukārt citā vēstulē lomu sadalījums shēmas īstenošanā raksturots vēl skaidrāk: „J. Juriss ieteica Latvijas Naftas tranzītam šobrīd nesūtīt iesniegumu tiesnesim [Borisam] Geimanam ne pa kādiem kanāliem, bet tā vietā Latvijas Naftas tranzīts lai prasa viedokli J. Jurisam, un J. Juriss Ģenerālprokuratūras vārdā par Latvijas Naftas tranzīta iesniegumu sniegs viedokli (kuru vēlāk varēs izmantot, lai aizsargātu Latvijas Naftas tranzītu, ja kāds gribēs par kaut ko sūdzēties).”

Kas ir bijusi šī sarakstē pieminētā „aģentūra”? Visticamākais, runa ir par Satversmes aizsardzības biroju. „Jūsu atmiņas par tikšanos ar J. Jurisu ir pareizas, - mēs vispirms apspriežam [vēstules] melnrakstu ar viņu, un tad tas būtu J. Juriss, kurš vērstos Satversmes aizsardzības birojā pēc palīdzības,” – šādu vēstuli Spilbridge advokāts Andrejs Eglītis 2015. gada 12. maijā – tātad četrus mēnešus pirms darījuma noslēgšanas – nosūtījis tagad jau mirušajam finansistam Deividam Anstisam.

Savukārt ar 2015. gada 22. jūniju datētā vēstulē, kas adresēta gan Vitol pārstāvim Robertam Kirkupam, gan Rūdolfam Meroni, D. Anstiss skaidrojis panākto „progresu”: „Tas, ko mēs saņemsim atpakaļ, būs nevis tiesas atļauja (vai vēstule, ka tiesas atļauja nav vajadzīga), bet gan viedoklis no Ģenerālprokuratūras. Kaut gan tas nav kaut kas tik stiprs kā kaut kas no tiesas, mēs ticam, ka ar to pašreizējos apstākļos būs pietiekami...”

Tā arī „pašreizējos apstākļos” ir noticis: pēc neformālajiem kontaktiem sekojusi oficiāla R. Meroni vēstule, kas bijusi adresēta tieši J. Jurisam, un pēc atbildes saņemšanas Ventspils naftas akcijas tika pārdotas par nepilniem 80 miljoniem eiro, Latvijas valstij vienā vai otrā veidā zaudējot aptuveni 126 miljonus eiro.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Gudrie mācās no citu kļūdām, „gobzemieši” — no savējām: COVID-19 Krievijā

FotoŠoreiz būs stāsts nevis par sen jau visiem apnikušo Aldi Gobzemu, Ciekura muļķībām, Pļaviņa folijas cepurītēm vai Jeremejeva paranoju, bet gan par COVID-19 nāves izkapti darbībā Krievijas plašajos laukos.
Lasīt visu...

12

Par tomiem lūšiem un citiem alkoholiķiem – baznīcas vajātājiem

FotoNesen zināmās aprindās pazīstamās cehs.lv radošais direktors Toms Lūsis atbilstoši savai „humora” izjūtai „izjokoja” baznīcas darbību ierobežojumu laikā, kas saistīti ar Covid19. Citiem vārdiem sakot, Toms uzsāka nodarboties ar ļoti ienesīgu un šodien ļoti populāru darbību - baznīcas vajāšanu.
Lasīt visu...

21

Maskēt kopējo atbildību

FotoAizvakar Ministru kabinets vienojās, ka par mutes un deguna aizsegu nelietošanu sabiedriskās vietās varēs piemērot sodu līdz 50 eiro apmērā. Lai šīs izmaiņas varētu stāties spēkā, Saeimai jāapstiprina grozījumi COVID-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā. Likumprojekts skatīšanai Saeimā tika virzīts steidzamības kārtā, un par tā nodošanu komisijām nobalsojām šorīt. Līdz šim visi ar pandēmijas ierobežošanu saistītie priekšlikumi Saeimā tika izskatīti patiešām steidzamības kārtā — tajā pašā dienā, apzinoties, ka runa ir par sabiedrības veselību un kavēšanās šeit neder.
Lasīt visu...

21

Kurš pēdējais izslēgs gaismu nelielajās pašvaldībās?

FotoRudens tradicionāli ir laiks, kad zemnieka sētā apcirkņi tiek pildīti ar vasaras sezonā sarūpēto. Ja gads ir bijis labs, tad saimnieks uz gaidāmo ziemu raugās ar zināmu optimismu, ja slikts – savelk jostu ciešāk. Pavisam sliktā jākar zobi vadzī. Savukārt pašvaldībām lapkritis ir laiks, kad jāatsāk ikgadējā cīkstēšanās par tām atvēlēto finansējumu.
Lasīt visu...

12

“Ganāmpulkam” pieaugot, aug pieprasījums pēc “ganītājiem”

FotoKoronavīruss ir izraisījis ne mazums diskusiju un viedokļu sadursmju gan speciālistu aprindās, gan sabiedrībā. Taču arvien biežāk parādās atsevišķi eksperti visās jomās, kas nevis iepazīstina sabiedrību ar dažādiem viedokļiem un cenšas paskaidrot, ap ko tad īsti diskusijas griežas, bet izmanto situāciju savu reitingu un popularitātes celšanai. Tā vien šķiet, ka rajonā līderu pozīcijās izvirzījies jauns sabiedriskās domas “ganītājs”. Aldis Gobzems pēdējo nedēļu laikā “spridzina” ar turbo jaudu. Viņš ne vien aicina ignorēt drošības pasākumus COVID-19 ierobežošanai, bet arī mudina lūgties.
Lasīt visu...

12

Jautājums – kāda ir C19 Pasakas morāle? Kāds ir Lāsts?

FotoUz kādas vientuļas salas vārdā Pasaule dzīvoja 100 ciltis (Valstis), kuras vadīja Valdnieki, un viens Burvis (baņķieris). Burvis bija vienīgais, kas prata radīt naudu no gaisa, viņš to radīja, lai aizdotu tiem Valdniekiem, kas Burvi spēja pārliecināt, ka viņi spēs naudu ar procentiem atdot noteiktā laikā. Tā Burvis izgudroja naudu, pār kuru valdīja Valdnieki, savstarpēji norēķinoties ar citiem Valdniekiem.
Lasīt visu...

21

Signāls

FotoVai maskas lietošana pēc koloniālās pārvaldes lēmuma ir medicīniski pamatota? Drīzāk nē nekā jā. Kādēļ tad cilvēki liek uz sejas to? Jo viņiem ir bailes. Bailes tikt izsēdinātiem no transporta, bailes tikt administratīvi sodītiem. Tās ir bailes no varas.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Maskai nav nekāda sakara ar valdības gāšanu

Reāli fakti - Covid19 ir lipīgs, paaugstinās temperatūra, pazūd oža, bezspēks utt. Iespējams, daudzi jau ir pārslimojuši bez acīmredzamiem...

Foto

Nevienam nevajadzētu būt tiesībām lemt par cita cilvēka dzīves vērtību

Šogad ir apritējuši 10 gadi, kopš Latvijas Republikā ir stājies spēkā likums “Par Konvenciju par personu...

Foto

Krīzes brīdī pacientus šķiros…

Tātad Latvija tagad ieviesīs praksi, kādu it kā pielieto daudzās pasaules valstīs, kad krīzes apstākļos šķiro pacientus – kurus ir vērts ārstēt,...

Foto

Priekšlikumi Latvijas Republikas Ministru prezidentam K.A. Kariņam: ierosinu pilnībā pārtraukt jaunu klientu ievietošanu valsts sociālās aprūpes centros

Viena no tiesībsarga funkcijām ir veicināt privātpersonas cilvēktiesību aizsardzību...

Foto

Nevis masku nēsāšana, bet gan C19 pneimonija ierobežo tavu brīvību

Vai man ir pazīstamie, kuri slimo vai ir miruši no C19** infekcijas? Vai tas, ka es...

Foto

Covid19 spilgti izgaismojis melnus plankumus Latvijas medicīnā, bet, iespējams, krīze Baltkrievijā pavēra ceļu to lāpīšanai

Kaut arī no 3. jūnija oficiāli ir pieejami visi valsts apmaksātie...

Foto

Krievijas KDLO dienas ir skaitītas: Putina 5. pants nedarbojas

Nav noslēpums, ka Kaukāzs vienmēr ir bijis ne visai sagremojams kumoss ne tikai cara laiku Kremlim, bet...

Foto

Taksometru sektorā ēnu ekonomika zeļ un plaukst

Kurš gan nav pieradis, ka politiķi sola, pēc tam atkal sola un tad jau politiķi mainās – pirmo solītāju...

Foto

Satversmes tiesa lēmusi atcelt iepriekšējo praksi, piedzenot parādus un kompensācijas par bojātiem dabasgāzes skaitītājiem

Jau šī gada martā sabiedrība tika informēta par spriedumu, kurā Satversmes tiesa...