Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Arvien acīmredzamāk kļūst tas, ka pēc Rail Baltica (RB) celtniecības pabeigšanas ļoti daudziem cilvēkiem mūsu valstī būs ļoti daudz jautājumu par šī projekta rentabilitāti un lietderību. Es to saku galvenokārt tāpēc, ka tad, kad ierēdņi nāk klajā ar informāciju par projektu, viņu paziņojumi  ļoti bieži ir  piepildīti ar meliem un nejēdzībām.

Piemēram, pagājušā gada oktobrī Rail Baltica (RB) pārstāvis, AS RB Rail Sistēmu un ekspluatācijas departamenta vadītājs Žans Marks Bedmārs  nāca klajā ar paziņojumu, ka RB vilcieni Latvijas teritorijā kursēs katru stundu, savukārt, piemēram, RB vilciens no Varšavas uz Berlīni kursē tikai piecas reizes dienā.

Pēdējais melu un/vai nejēdzību kopums ir uzņēmuma Eiropas dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētāja Kaspara Vingra paziņojums. Pēc Vingra kunga teiktā, RB nodošana ekspluatācijā nozīmē 37 000 jaunu darbavietu radīšanu. No vienas puses, šim ziņojumam nozīmei vajadzētu būt tikai pozitīvai, bet no otras puses, ja iedziļināmies lietas būtībā, kļūst skaidrs, ka Vingra kungs ne visai saprot, par ko viņš runā.

Pirmkārt, uzreiz jāsaka, ka no 37 000 jaunajām darbavietām, par kurām Vingra kungs runā, pašā RB strādās vairākus desmitus reižu mazāk cilvēku. AS Pasažieru vilciens, kas apkalpo dzelzceļa pasažieru satiksmi visā valstī, nodarbina tikai ap 1000 cilvēku. Pilnīgi skaidrs, ka RB, kas atšķirībā no Pasažieru vilciena ir tikai viena no daudzajām dzelzceļa līnijām, darbinieku skaits būs vairākas reizes mazāks par 1 000.

Otrkārt, Vingra kungs saka, ka daļa no 37 000 darbavietām, kuras RB veicinās, parādīsies būvniecības nozarē. Šī tēze liek domāt, ka Vingra kungam acīmredzami `nav pieredzes būvniecības projektu īstenošanā. Jo, ja viņam būtu šāda pieredze, viņš lieliski zinātu, ka Latvijas pamatiedzīvotāji Latvijas būvlaukumos strādāt nevēlas, pirmkārt, pazemojoši mazo algu dēļ. Tā vietā viņi brauc būvēt tostarp Igaunijas objektus, kur algu līmenis ir daudz augstāks nekā Latvijā.

Rīgas dome ir ļoti labs piemērs celtnieku trūkumam valstī. Domei vairākkārt nācās atlikt dažu projektu īstenošanu, jo trūka to, kas gribētu šos projektus būvēt.

Tās darbavietas būvlaukumos, par kurām runā Vingra kungs, par laimi vai diemžēl galvenokārt tiks imigrantiem no Tuvajiem Austrumiem, Ukrainas un citām bijušās PSRS valstīm, kuri jau vairākus gadus aktīvi tiek ievesti Latvijā kā lēts darbaspēks. Šie cilvēki ir gatavi strādāt par naudu, ko maksā Latvijas būvniecības tirgū, un tas ir iemesls, kāpēc imigrantu skaits Latvijas būvlaukumos ar katru dienu pieaug. Ņemot to visu vērā, Latvijas pamatiedzīvotājiem nevajadzētu īpaši priecāties par tiem jaunām darbavietām RB būvlaukumos par kuriem runa Vingra kungs.

Treškārt, Vingra kungs saka, ka dažas no 37 000 darbavietām, kuras RB palīdzēs radīt, būs viesmīlības un loģistikas nozarēs. Šeit Vingra kungs parāda gan ekonomikas zināšanu, gan veselā saprāta trūkumu.

Fakts ir tāds, ka, lai jaunais RB dzelzceļš sāktu radīt pieprasījumu pēc viesnīcu un loģistikas pakalpojumiem, vilcieniem jākursē vai nu vietās, kur loģistikas un viesnīcu pilnīgi nav, vai arī vietās, kur loģistika un viesnīcas ir noslogotas uz 100 procentiem. RB gadījumā vilcieni nekursēs nevienā no šīm vietām.

RB kursēs vietās, kur jau ir ļoti labi attīstīta viesnīcu un loģistikas infrastruktūra. Piemēram, 300 metru rādiusā no RB Rīgas stacijas (centrālās stacijas) jau ir 3 lielas ķēžu viesnīcas un vismaz 5 budžeta viesnīcas. Viesnīcu infrastruktūra stacijas laukuma tuvumā šobrīd piedāvā pakalpojumus jebkurai gaumei un budžetam - no luksusa numuriem viesnīcā Mercure līdz pat vienvietīgām gultām studentu tūristiem hosteļos. Bet, pēc Vingra kunga teiktā, sanāk, ka ar 8 viesnīcām vien stacijas rajonā nepietiek un ka drīz stacijas tuvumā sāksies papildu viesnīcu kapitāla būvniecība.

To pašu var teikt par loģistikas nozari. Tranzīta joma veido 2,5% no iekšzemes kopprodukta. Tranzīta un transporta jomu veido simtiem loģistikas uzņēmumu, kas atrodas gandrīz visās mūsu valsts lielākajās pilsētās. Latvijas loģistikas infrastruktūra ir viena no attīstītākajām Baltijā kopš Padomju Savienības laikiem.  Nav saprātīgi teikt, ka loģistikas sektors Latvijā nav pietiekami attīstīts, lai tiktu galā ar to ļoti nelielo kravu pieaugumu, kas ies caur RB.

Vingra kungs var strīdēties ar mani, sakot, ka gan viesnīcu gan loģistikas nozares šobrīd darbojas uz  pilnu jaudu, un tām vienkārši nebūs pietiekami daudz resursu, lai strādātu ar RB dēļ palielināto pieprasījumu. Viņš var teikt, ka katru dienu pie visām 8 stacijas laukuma viesnīcām stāv milzīga tūristu rinda un ka Latvijas pārvadātāji brīvas noliktavu platīvas trūkuma dēļ ir spiesti pastāvīgi atteikt kravu īpašniekiem.

Bet vai tā ir? Vai Latvijas viesnīcas un loģistikas uzņēmumi strādā ar 100% noslogojumu? Statistika saka, ka ne. Statistika rāda, ka tranzīta biznesa apgrozījums strauji samazinās. Citiem vārdiem sakot, loģistikas nozarē darbinieku skaits paliek nemainīgs, savukārt darba apjoms gadu no gada samazinās.

Neapšaubāmi, RB pastāvēšana palielinās pieprasījumu pēc loģistikas pakalpojumiem. Bet šo pieprasījumu droši apmierinās esošie daļēji noslogotie loģistikas uzņēmumi, izmantojot nevis jaunās, bet jau esošās darbavietas.

To pašu var teikt par viesnīcu biznesu. Pilnīgi visās vietās, kur RB kursēs Latvijas teritorijā, ir milzīgs skaits viesnīcu, viesu namu, villu, kempingu, hosteļu un īrētu dzīvokļu, kuri varēs uzņemt to nelielo cilvēku skaitu, kuri, ceļojot pa RB, vēlēsies nakšņot mūsu valstī.

Ceturtkārt, patoss, ar kuru Vingra kungs runā par RB nozīmi Latvijas ekonomikā, nav īpaši pamatots. Tas nav pamatots, jo ģeogrāfiski Latvija atrodas gandrīz pašā RB galā. Latvija ir priekšpēdējā valsts visā maršrutā un tāpēc mūsu valsts teritorijā RB fiziski nespēs radīt lielus apgrozījumus.

RB sadaļa starp Poliju un Vāciju savieno valstis ar attiecīgi 37 un 83 miljoniem iedzīvotāju. Latvijas RB daļa savienos valstis ar nepilniem 6 miljoniem iedzīvotāju. Tas nozīmē, ka Latvija RB maršrutā būs province, uz kuru (vai caur kuru) vēlēsies ceļot ļoti neliela cilvēku daļa.

Pasažieru plūsma RB vilcienos mūsu valsts teritorijā būs ievērojami mazāka nekā Centrāleiropā. Vilcieniem, kas brauks caur Latviju, visticamāk, būs daudz mazāk vagonu nekā vilcieniem Centrāleiropā, un pat šo īso vilcienu noslogojums, visticamāk, būs tikai daļējs.

Visi šie fakti uz paziņojuma par 37 000 jaunu darbavietu fona vēlreiz liek man domāt ka RB projektu Latvijā vada idioti un/vai meļi. Cita skaidrojuma tam, kāpēc mēs turpinām redzēt šos absolūti absurdos paziņojumus, man nav.

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/rail-baltica-buve-radis-ap-37-000-darbavietu-bazas-par-darbaroku-trukumu.a401726/

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

FotoDeklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Lasīt visu...

21

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

FotoAtsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Lasīt visu...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...