Iesaki rakstu: 
Arvien acīmredzamāk kļūst tas, ka pēc Rail Baltica (RB) celtniecības pabeigšanas ļoti daudziem cilvēkiem mūsu valstī būs ļoti daudz jautājumu par šī projekta rentabilitāti un lietderību. Es to saku galvenokārt tāpēc, ka tad, kad ierēdņi nāk klajā ar informāciju par projektu, viņu paziņojumi ļoti bieži ir piepildīti ar meliem un nejēdzībām.
Piemēram, pagājušā gada oktobrī Rail Baltica (RB) pārstāvis, AS RB Rail Sistēmu un ekspluatācijas departamenta vadītājs Žans Marks Bedmārs nāca klajā ar paziņojumu, ka RB vilcieni Latvijas teritorijā kursēs katru stundu, savukārt, piemēram, RB vilciens no Varšavas uz Berlīni kursē tikai piecas reizes dienā.
Pēdējais melu un/vai nejēdzību kopums ir uzņēmuma Eiropas dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētāja Kaspara Vingra paziņojums. Pēc Vingra kunga teiktā, RB nodošana ekspluatācijā nozīmē 37 000 jaunu darbavietu radīšanu. No vienas puses, šim ziņojumam nozīmei vajadzētu būt tikai pozitīvai, bet no otras puses, ja iedziļināmies lietas būtībā, kļūst skaidrs, ka Vingra kungs ne visai saprot, par ko viņš runā.
Pirmkārt, uzreiz jāsaka, ka no 37 000 jaunajām darbavietām, par kurām Vingra kungs runā, pašā RB strādās vairākus desmitus reižu mazāk cilvēku. AS Pasažieru vilciens, kas apkalpo dzelzceļa pasažieru satiksmi visā valstī, nodarbina tikai ap 1000 cilvēku. Pilnīgi skaidrs, ka RB, kas atšķirībā no Pasažieru vilciena ir tikai viena no daudzajām dzelzceļa līnijām, darbinieku skaits būs vairākas reizes mazāks par 1 000.
Otrkārt, Vingra kungs saka, ka daļa no 37 000 darbavietām, kuras RB veicinās, parādīsies būvniecības nozarē. Šī tēze liek domāt, ka Vingra kungam acīmredzami `nav pieredzes būvniecības projektu īstenošanā. Jo, ja viņam būtu šāda pieredze, viņš lieliski zinātu, ka Latvijas pamatiedzīvotāji Latvijas būvlaukumos strādāt nevēlas, pirmkārt, pazemojoši mazo algu dēļ. Tā vietā viņi brauc būvēt tostarp Igaunijas objektus, kur algu līmenis ir daudz augstāks nekā Latvijā.
Rīgas dome ir ļoti labs piemērs celtnieku trūkumam valstī. Domei vairākkārt nācās atlikt dažu projektu īstenošanu, jo trūka to, kas gribētu šos projektus būvēt.
Tās darbavietas būvlaukumos, par kurām runā Vingra kungs, par laimi vai diemžēl galvenokārt tiks imigrantiem no Tuvajiem Austrumiem, Ukrainas un citām bijušās PSRS valstīm, kuri jau vairākus gadus aktīvi tiek ievesti Latvijā kā lēts darbaspēks. Šie cilvēki ir gatavi strādāt par naudu, ko maksā Latvijas būvniecības tirgū, un tas ir iemesls, kāpēc imigrantu skaits Latvijas būvlaukumos ar katru dienu pieaug. Ņemot to visu vērā, Latvijas pamatiedzīvotājiem nevajadzētu īpaši priecāties par tiem jaunām darbavietām RB būvlaukumos par kuriem runa Vingra kungs.
Treškārt, Vingra kungs saka, ka dažas no 37 000 darbavietām, kuras RB palīdzēs radīt, būs viesmīlības un loģistikas nozarēs. Šeit Vingra kungs parāda gan ekonomikas zināšanu, gan veselā saprāta trūkumu.
Fakts ir tāds, ka, lai jaunais RB dzelzceļš sāktu radīt pieprasījumu pēc viesnīcu un loģistikas pakalpojumiem, vilcieniem jākursē vai nu vietās, kur loģistikas un viesnīcu pilnīgi nav, vai arī vietās, kur loģistika un viesnīcas ir noslogotas uz 100 procentiem. RB gadījumā vilcieni nekursēs nevienā no šīm vietām.
RB kursēs vietās, kur jau ir ļoti labi attīstīta viesnīcu un loģistikas infrastruktūra. Piemēram,
To pašu var teikt par loģistikas nozari. Tranzīta joma veido 2,5% no iekšzemes kopprodukta. Tranzīta un transporta jomu veido simtiem loģistikas uzņēmumu, kas atrodas gandrīz visās mūsu valsts lielākajās pilsētās. Latvijas loģistikas infrastruktūra ir viena no attīstītākajām Baltijā kopš Padomju Savienības laikiem. Nav saprātīgi teikt, ka loģistikas sektors Latvijā nav pietiekami attīstīts, lai tiktu galā ar to ļoti nelielo kravu pieaugumu, kas ies caur RB.
Vingra kungs var strīdēties ar mani, sakot, ka gan viesnīcu gan loģistikas nozares šobrīd darbojas uz pilnu jaudu, un tām vienkārši nebūs pietiekami daudz resursu, lai strādātu ar RB dēļ palielināto pieprasījumu. Viņš var teikt, ka katru dienu pie visām 8 stacijas laukuma viesnīcām stāv milzīga tūristu rinda un ka Latvijas pārvadātāji brīvas noliktavu platīvas trūkuma dēļ ir spiesti pastāvīgi atteikt kravu īpašniekiem.
Bet vai tā ir? Vai Latvijas viesnīcas un loģistikas uzņēmumi strādā ar 100% noslogojumu? Statistika saka, ka ne. Statistika rāda, ka tranzīta biznesa apgrozījums strauji samazinās. Citiem vārdiem sakot, loģistikas nozarē darbinieku skaits paliek nemainīgs, savukārt darba apjoms gadu no gada samazinās.
Neapšaubāmi, RB pastāvēšana palielinās pieprasījumu pēc loģistikas pakalpojumiem. Bet šo pieprasījumu droši apmierinās esošie daļēji noslogotie loģistikas uzņēmumi, izmantojot nevis jaunās, bet jau esošās darbavietas.
To pašu var teikt par viesnīcu biznesu. Pilnīgi visās vietās, kur RB kursēs Latvijas teritorijā, ir milzīgs skaits viesnīcu, viesu namu, villu, kempingu, hosteļu un īrētu dzīvokļu, kuri varēs uzņemt to nelielo cilvēku skaitu, kuri, ceļojot pa RB, vēlēsies nakšņot mūsu valstī.
Ceturtkārt, patoss, ar kuru Vingra kungs runā par RB nozīmi Latvijas ekonomikā, nav īpaši pamatots. Tas nav pamatots, jo ģeogrāfiski Latvija atrodas gandrīz pašā RB galā. Latvija ir priekšpēdējā valsts visā maršrutā un tāpēc mūsu valsts teritorijā RB fiziski nespēs radīt lielus apgrozījumus.
RB sadaļa starp Poliju un Vāciju savieno valstis ar attiecīgi 37 un 83 miljoniem iedzīvotāju. Latvijas RB daļa savienos valstis ar nepilniem 6 miljoniem iedzīvotāju. Tas nozīmē, ka Latvija RB maršrutā būs province, uz kuru (vai caur kuru) vēlēsies ceļot ļoti neliela cilvēku daļa.
Pasažieru plūsma RB vilcienos mūsu valsts teritorijā būs ievērojami mazāka nekā Centrāleiropā. Vilcieniem, kas brauks caur Latviju, visticamāk, būs daudz mazāk vagonu nekā vilcieniem Centrāleiropā, un pat šo īso vilcienu noslogojums, visticamāk, būs tikai daļējs.
Visi šie fakti uz paziņojuma par 37 000 jaunu darbavietu fona vēlreiz liek man domāt ka RB projektu Latvijā vada idioti un/vai meļi. Cita skaidrojuma tam, kāpēc mēs turpinām redzēt šos absolūti absurdos paziņojumus, man nav.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
