Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Lai gan valstī jau trešo gadu tiek īstenoti taupības pasākumi un reformas, ka paredz gan samazināt valsts pārvaldē strādājošo skaitu, gan noteikt vienādu atalgojumu par vienādu darbu, tomēr valsts algu sistēmā joprojām ir daudz trūkumu un tā pieļauj dažādas mahinācijas, kā algas samazināt tikai uz papīra, nevis reāli. Tā uzskata Valsts kontroliere Inguna Sudraba. Sarunā ar Pietiek I.Sudraba teica, ka Valsts kontrole šogad finanšu revīzijās plāno īpašu uzmanību pievērst algām - lai izvērtētu, cik godīga un samērīga ir atalgojuma sistēma un cik efektīvi tiek izlietoti līdzekļi valsts pārvaldē.

„Ja skatās tikai uz skaitļiem, tad, protams, algas kopumā ir samazinājušās, bet tas neatklāj reālo ainu. Piemēram, ir ministrijas, kurām ir padotības iestādes, kas strukturālo reformu rezultātā pārveidotas par valsts kapitāla sabiedrībām. Līdz ar to budžeta atskaitē ailē „atalgojums” skaitlis samazinās, bet šī pati nauda parādās ailē „valsts dotācija”. Tādējādi nauda no vienas kabatas tiek pārlikta otrā. Katras iestādes rīcībā esošos līdzekļus algu izmaksām būtiski ietekmē tas, vai pastāv iespējas savas funkcijas veikt, par tām maksājot no struktūrfondu līdzekļiem. Tas ir vēl viens no avotiem atlīdzības izmaksu pieaugumam.

Ieviešot vienoto atalgojuma sistēmu, kurai it kā bija jāpanāk, ka par vienādu amatu un atbildību dažādās valsts iestādēs saņem vienādu atalgojumu, tomēr redzam, ka šī sistēma ir vēl negodīgāka un necaurspīdīgāka nekā iepriekšējā. Turklāt Finanšu ministrija, kurai bija jāvērtē, kā šī vienotā atalgojuma sistēma darbojas un cik tā ir taisnīga, pati ieviesusi praksi maksāt par virsstundām, lai tādējādi varētu darbiniekam izmaksāt vairāk nekā atļauj vienotā atalgojuma sistēma. Manuprāt, valsts ierēdnim, kuram ir jāpilda noteiktie amata pienākumi, nepienākas samaksa par virsstundām.

Ja iestādes rīcībā nav papildu līdzekļu, no kā „aizņemties” piemaksām, tad tiek maksātas tikai algas, bet, līdz ko ir kaut kādi vēl papildu līdzekļi, tā var redzēt, ka tiek izmantota radoša pieeja, lai darbiniekiem kaut ko varētu papildu samaksāt.

Pamazām valsts iestādēs parādās arvien lielāka vēlme atbrīvot taupības bremzes. Kaut vai tas pats Valsts kancelejas sagatavotais noteikumu projekts par valsts un pašvaldības institūciju kolektīvo pasākumu organizēšanas kārtību un finansēšanas ierobežojumiem. Manuprāt, šī norma ir jāizslēdz no likuma, nevis jānosaka kaut kādi ierobežojumi. Protams, ir nepieciešami darbinieku kopā sanākšanas pasākumi, bet tam nav jātērē nodokļu maksātāju nauda.

Mums Valsts kontrolē ir jau piecu gadu tradīcija svinēt Ziemassvētkus kopā ar Iecavas internātskolu, un šim pasākumam no valsts budžeta netiek atvēlēts ne santīms, bet emocionālais gandarījums ir milzīgs gan darbiniekiem, gan bērniem. Skolā tiek rīkots Ziemassvētku apsveikumu zīmējumu konkurss, mēs izvēlamies un apbalvojam trīs labākos, bet vienu izmantojam kā Valsts kontroles e-pasta apsveikuma kartīti. Ziemassvētku paciņām bērniem mēs vācam darbinieku ziedojumus, darbinieki arī nes dažādas grāmatas, spēles un citas lietas, kas var būt noderīgas internātskolā. Bērni katru gadu pie mums ierodas ar koncertu. Šogad pat mūsu personāla daļas vadītājs bija pārģērbies par Ziemassvētku vecīti, bet bērni Valsts kontroles darbiniekiem bija sarūpējuši pašceptu riekstiņu un zīmējumu dāvaniņas. Tās emocijas nevar aprakstīt, un šis pasākums kolektīva saliedēšanā mums noteikti ir ļoti nozīmīgs. Valsts nauda tam netiek tērēta.”

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...