Sudrabas topošā "kustība - partija" interesējas par Mežaparka estrādi, pati Sudraba samelojas
PIETIEK12.02.2014.
Komentāri (22)
Iesaki rakstu: 
Kāda persona bijušās valsts kontrolieres Ingunas Sudrabas topošās kustības, uz kuras pamata pēc tam tikšot dibināta partija, vārdā interesējusies par iespēju neilgi pirms Saeimas vēlēšanām, 30. augustā rīkot plašu pasākumu Mežaparka Lielajā estrādē. Pati Sudraba gan sarunā ar Pietiek trešdien pauda izbrīnu par šādu aktivitāti un kategoriski apgalvoja, ka nekāds pasākums neesot plānots. Taču ceturtdien iznākušajai Latvijas Avīzei viņa jau stāstījusi kaut ko pavisam citu.
Par Mežaparka teritorijas iznomāšanu atbildīgā uzņēmuma Rīgas meži daļas Mežaparks vadītāja Elga Zēģele Pietiek apstiprināja, ka Sudrabas topošās partijas vārdā izrādīta interese par iespēju rīkot pasākumu un taujāts par izcenojumiem.
„Viņi zvanīja un interesējās, mēs arī nosūtījām informāciju, bet tas, ka zvana un interesējas, jau vēl neko nenozīmē. Mums tādi zvani dienā ir pieci. Mēs varam runāt par pasākumu tad, kad jau ir noslēgts līgums,” sacīja E.Zēģele.
Mežaparka pārstāve nezināja teikt, kādiem mērķiem ir interese īrēt Lielo estrādi. Topošās Sudrabas partijas pārstāvji arī interesējušies par citu Mežaparka teritoriju īres iespējām.
Sudraba sarunā ar Pietiek savukārt trešdien izteica izbrīnu, ka kāds viņas vārdā izrāda interesi par Lielās estrādes īri 30.augustā. „Nē, nekas nav plānots. Es pati neesmu zvanījusi. Es nezinu, kas varētu būt interesējies,” sacīja Sudraba. Uz jautājumu, vai tas varētu būt kāds no viņas dibinātās kustības No sirds Latvijai, Sudraba atbildēja, ka diez vai, jo kustība ir tikai formēšanās stadijā un pagaidām tiek veikti tikai organizatoriskie darbi.
Tomēr ceturtdien iznākušajai Latvijas Avīzei Sudraba jau stāstījusi pavisam ko citu - viņa nav noliegusi šādu iespēju kā vairāku sabiedrisko organizāciju ieplānotu sarīkojumu, lai "aktivizētu Latvijas sabiedrību", tikai šādu sarīkojumu nekādā gadījumā neuzskatot par manifestāciju. Sudraba arī jau bijusi lietas kursā, ka "pat tā datumi vēl neesot zināmi un arī līgums ar uzņēmumu Rīgas meži, kas atbild par Mežaparka teritorijas iznomāšanu, vēl neesot noslēgts".
Zēģele Pietiek apliecināja, ka zvanītāja nav bijusi pati Sudraba, bet interesents sacījis, ka tur iecerēts kustības No sirds Latvijai rīkots pasākums.
Mežaparka Lielās estrādes īre gan nav no lētajām. Par maksas pasākumu rīkošanu jāmaksā 11 400 eiro par pasākuma dienu, kā arī vēl 2800 eiro par sagatavošanas dienu un tikpat par novākšanas dienu. Tā kā ļoti bieži bezmaksas pasākumu rīkotāji interesējas par iespējām iegūt atlaides, kopš šā gada noteikts, ka bezmaksas pasākumu rīkošanas maksa ir 6000 eiro par pasākuma dienu, bet par sagatavošanas un novākšanas dienām jāmaksā 2000 eiro par katru, skaidroja Zēģele.
Interesi nomāt 30.augustā Mežaparka Lielo estrādi izrādot arī cits interesents, kurš tur iecerējis rīkot sporta pasākumu. Tā kā vēl neviens nav izrādījis interesi slēgt līgumu, pagaidām nevarot pateikt, vai 30.augustā Mežaparka estrādē būs sporta vai politisks pasākums. „Kurš pirmais brauks, tas arī pirmais mals,” - tā Zēģele.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
