Sūdzība Daugavpils tiesai: kā Valsts policija mani pieķēra „driftēšanā” ar 20 kilometru ātrumu stundā

Aivars Gedroics
16.05.2023.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu:

08.05.2023. e-pastā saņēmu Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas Biroja priekšnieka vietnieka Ritvara Širina parakstītu lēmumu 16770004711823-2, kurā tika apgalvots, ka mana sūdzība tiekot noraidīta, bet lēmums par soda uzlikšanu paliekot spēkā.  Tai pašā laikā R. Širins apgalvo, ka M.Brics man esot uzlicis sodu 70 (septiņdesmit) euro apmērā, lai gan lietas materiāli liecina, ka sods tika uzlikts 100 euro apmērā.

Tādā gadījumā nav saprotams, vai R. Širins nav kārtīgi iepazinies ar lietas materiāliem vai arī tomēr ir vēlējies mīkstināt man uzlikto sodu, bet tādā gadījumā kā gan var rakstīt, ka “lēmums tiek atstāts negrozīts”?

Lēmumā 16770004711823-2 ir rakstīts, ka, “…apskatot administratīvā pārkāpuma lietai pievienoto videoierakstu, redzams, ka baltās krāsas transportlīdzeklis, nobraucot no lokveida krustojuma, neizpildīja ceļa zīmes Nr.301 (iebraukt aizliegts) prasības, pēc tam šķērsojot ceļa apzīmējumu Nr.920 (nepārtraukta līnija) un gājēju pāreju, iebrauca uz trotuāru”.

Šai sakarā vēlos paskaidrot, ka nenoliedzu iebraukšanu zem zīmes Nr.301 un nepārtrauktas līnijas šķērsošanu, ko konkrētā situācijā uzskatu par maznozīmīgu un draudus neradošu pārkāpumu, taču nepiekrītu tam, ka es būtu braucis pa trotuāru; tajā vietā, kur es iebraucu stāvvietā pie veikala, trotuāra vairs nav.

Savukārt gājēju pārejas šķērsošana kā tāda nav vispār uzskatāma par pārkāpumu, jo pretējā gadījumā kustība pa ceļiem vispār nebūtu iespējama. Cita lieta, ja es, to šķērsodams, būtu apdraudējis gājēju(s), kas tobrīd atradās uz pārejas, taču tādu tur nebija, es pat palaidu sievieti, kas gāja pa mašīnu stāvvietas teritoriju, pirms novietoju brīvajā vietā savu automobili.

Priekšnieka vietnieks R. Širins laikam apzinās, ka ar M.Brica sacerētajiem “pierādījumiem” (arī tad, ja tie pilnībā 100% izrādītos patiesi) tomēr nav pietiekami, lai mani sauktu pie atbildības par “agresīvu braukšanu”, kā tas bija minēts M.Brica lēmumā, tāpēc piefantazē klāt vēl šādu apgalvojumu: “Ar lietā gūtajiem pierādījumiem ir pierādīts, ka administratīvā pārkāpuma lēmumā norādītajā laikā un vietā A.Gedroics, vadot transportlīdzekli, brauca agresīvi, proti, vadot transportlīdzekli, apzināti radīja tā sānslīdi uz ceļa.” (Izcēlums mans – A.G.)

Nav noliedzams, ka t.s. ‘driftēšana” jeb apzināta sānslīdes radīšana patiešām ir kļuvusi par “modes lietu” daudziem jauniešiem, pilnīgi piekrītu, ka šāda rīcība apdraud gan viņus pašus, gan cilvēkus, kas atrodas viņiem blakus (gan gājējus, gan citus autovadītājus), un būtu atbilstoši sodāma kā agresīva braukšana.

Tai pašā laikā man nav saprotams, kā es, braukdams ar ātrumu, kas nepārsniedz 20 km/h, un vadot priekšpiedziņas auto, varēju veikt sānslīdi? Zināms taču, ka tie, kas vēlas nodarboties ar t.s. “driftu” jeb sānslīdi, speciāli šim nolūkam iegādājas aizmugures piedziņas auto, visbiežāk “BMW” sērijas izlaiduma. Ar priekšpiedziņas auto, pat speciāli to gribot, paveikt sānslīdi būtu visai problemātiski.

Pats par sevi saprotams, ka videomateriālos, kas pievienoti lietai un kurus man pārsūtīja  Jurijs Fjodorovs, nekādas sānslīdes veikšanas pazīmes no manas puses nav manāmas. Līdz ar to rodas jautājums, vai R.Širins apzināti, nekaunīgi melo un pēc būtības var pat uzskatīt, ka vilto izskatāmās lietas materiālus, vai varbūt viņš atradās neadekvātā stāvoklī, kad rakstīja šo lēmumu?

Arī iepriekš esmu sastapies ar dīvainiem apgalvojumiem šī kunga parakstītajos dokumentos, piemēram, ka neesot iespējams atvērt elementāru videoklipu portālā failiem.lv vai ka abās krusteniski šķērsojamās ielās luksoforā vienlaikus varot degt zaļā gaisma.

Secinājums “…augstāka amatpersona atzīst, ka pilnībā ir pierādīti apstākļi par
A.Gedroica agresīvu transportlīdzekļa vadīšanu, jo viņš izdarīja vairākus citu citam sekojošus
Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumus” pilnībā neatbilst patiesībai, jo es ne tikai neizdarīju vairākus pārkāpumus pēc kārtas, bet arī tas viens pārkāpums, no kura M.Brics un R.Širins pretlikumīgi mēģina iztaisīt vairākus pārkāpumus, nav bijis būtisks un nevienam sekas nav radījis, tāpēc uzskatu, ka tieši mans gadījums ir aprakstīts un paredzēts “Administratīvās atbildības likuma” 11.p.1.d., un M.Bricam un R.Širinam bija tiesības un zināmā mērā pat pienākums konkrētajā situācijā aprobežoties ar aizrādījuma izteikšanu man.

Pamatojoties uz visu iepriekš minēto, lūdzu tiesu:

Pilnībā apmierināt manā 09.04.2023. VP Latgales reģiona Daugavpils pārvaldei adresētāja iesniegumā pirmajos 3 punktos prasīto.

Uzlikt par pienākumu Daugavpils pašvaldības policijai un Valsts policijai man atvainoties izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.

Par neadekvāta un nepamatoti smaga soda uzlikšanu, par dokumentu viltošanu, nepatiesu liecību sniegšanu, kas radīja man morālo kaitējumu un atņēma man personīgo laiku, likt Valsts policijai izmaksāt man naudas kompensāciju 100 000 (simt tūkstoš) euro un Daugavpils pašvaldības policijai – 50 000 (piecdesmit tūkstoš) euro apmērā, kā arī 10 000 (desmit tūkstoš) euro apmērā no M.Brica un R.Širiņa personīgi.

Lietas izskatīšanu uzticēt Daugavpils tiesas Krimināllietu kolēģijai, jo ar Civillietu kolēģijas tiesnešiem es bieži saskaros kā ārštata tulks civillietās, kas varētu radīt interešu konfliktu mūsu starpā.

Izsaukt uz tiesu nopratināt ka lieciniekus Valsts policijas darbiniekus M.Bricu un R.Širinu, ka arī pašvaldību policijas darbiniekus I.Šumski, V.Pupinu un J.Salsonu.

Seko mums