Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Informēju Jūs par to, ka Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Brasas iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas vecākai inspektorei Karīnai Marnauzai nosūtīju pieteikumu, pirmkārt, par lūgumu izsniegt lēmuma par kriminālprocesa Nr.11094026821 izbeigšanu kopiju un, otrkārt, par iespēju nodrošināt iepazīšanos ar krimināllietas Nr.11094026821 materiāliem (turpmāk – Pieteikums). Secīgi šobrīd esmu saņēmis Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Brasas iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas priekšnieces Andželas Beinarovičas 2021.gada 22.septembra lēmumu Nr.20/10/13/2-451942 Atbilde uz iesniegumu par kriminālprocesu Nr.11094026821 (turpmāk – 22.septembra lēmums).

22.septembra lēmumā norādīts: “Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 392.1 panta piekto daļu, ar kriminālprocesa materiāliem 10 dienu laikā no lēmuma par kriminālprocesa izbeigšanu saņemšanas dienas ir tiesības iepazīties cietušajam un personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību. Dotajā gadījumā Jums nebija piemērots nekāds procesuālais statuss kriminālprocesā. Ņemot vērā iepriekš minēto, vadoties no Kriminālprocesa likuma normām, Jums nav tiesības iepazīties ar izbeigta kriminālprocesa materiāliem. Kā arī, ņemot vērā to, ka kriminālprocess Nr.11094026821 tika izbeigts, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 377.panta 1.punktu, ka nav noticis noziedzīgs nodarījums, uzskatāms, ka nebija personu, kuru tiesības bija aizskartas, sakarā ar ko lēmuma kopija par kriminālprocesa izbeigšanu nav izsniedzama.”

No citētā secinu, ka nodaļas priekšniece ir pavirši iepazinusies ar nosūtīto Pieteikumu un nepamatoti ir noraidījusi Pieteikumā ietvertos lūgumus. Pirmkārt, pretēji 22.septembra lēmumā norādītajam – biju iesniedzis Pieteikumu, nevis iesniegumu, kā to norāda nodaļas priekšniece. Otrkārt, ar Pieteikumu izteicu lūgumu nodrošināt iespēju iepazīties ar krimināllietas Nr.11094026821 materiāliem Kriminālprocesa likuma 375.panta otrās daļas kārtībā, nevis Kriminālprocesa likuma 392.1 panta piektās daļas kārtībā. Turklāt pretēji Kriminālprocesa likuma 320.panta ceturtajā daļā paredzētajam – 22.septembra lēmumā nav ietverts atbilstošs pamatojums izdarītajiem secinājumiem. Tāpēc, pamatojoties uz 336.panta pirmo daļu, 337.panta pirmo daļu un otrās daļas 2.punktu, 339.panta otro daļu, iesniedzu Jums šo sūdzību un lūdzu atcelt 22.septembra lēmumu.

Pieteikumā konkrēti norādīju, ka Kriminālprocesa likuma 392.1 panta 5.1 daļā ir paredzēts, ka personām, kuru tiesības bija aizskartas konkrētajā kriminālprocesā, procesa virzītājs lēmuma par kriminālprocesa izbeigšanu kopiju nosūta vai izsniedz pēc to lūguma.

Izskaidrojot, ka kriminālprocess Nr.11094026821 tika uzsākts, pamatojoties uz manu iesniegumu par krāpnieciskām darbībām no “Swedbank” AS puses. Tāpēc atzīstams, ka es atbilstu tai personai, kuras tiesības bija aizskartas konkrētajā kriminālprocesā. Proti, es savā vārdā biju iesniedzis iesniegumu Valsts policijā un šajā iesniegumā bija norādījis uz tiem apstākļiem, kas skāra tieši mani (tiešā veidā attiecās uz mani).

Piemēram, arī Rīgas Ziemeļu prokuratūras virsprokurora p.i. V. Zalamane savā 2021.gada 17.augusta atbildē “par iesniegumu izskatīšanu” konkrēti min: “Kriminālprocess Nr.11094026821 tika uzsākts uz Jūsu iesnieguma pamata, veicot izmeklēšanas darbības, konstatēts, ka nav noticis noziedzīgs nodarījums, kas bija par pamatu kriminālprocesa izbeigšanai.”

Līdz ar to secināms, ka Kriminālprocesa likuma 372.panta piektās daļas kārtībā 2021.gada 19.aprīlī kriminālprocess Nr.11094026821 tika uzsākts, pamatojoties tieši uz manu iesniegumu. Attiecīgi es esmu tā persona, kuras tiesības bija aizskartas konkrētajā kriminālprocesā.

Kontekstā ar minēto Pieteikumā arī norādīju, ka atbilstoši Kriminālprocesa likuma 375.panta otrajai daļai persona, kuras tiesības bija aizskartas konkrētajā kriminālprocesā, drīkst iepazīties ar krimināllietas materiāliem pēc attiecīgā kriminālprocesa pabeigšanas un galīgā nolēmuma stāšanās spēkā. Interpretējot attiecīgo normu, Augstākā tiesa ir skaidrojusi: “Ņemot vērā to, ka pieteicējs konkrētajā gadījumā prokuratūrai ir sniedzis ziņas par pret sevi vērstu noziedzīgu nodarījumu un kriminālprocess uzsākts, pamatojoties uz pieteicēja iesniegumu, secināms, ka pieteicējs vērsās prokuratūra kā persona, kura uzskata, ka pati ir cietusi no noziedzīga nodarījuma (Kriminālprocesa likuma 369.panta otrās daļas 1.punkts). Šāda persona, Augstākās tiesas ieskatā, ir uzskatāma par personu, kuru konkrētais kriminālprocess skar.”[1] Arī kādā citā lietā tiesa ir piekritusi judikatūrā atzītajam un ir norādījusi: “Konkrētajos apstākļos, kad kriminālprocess uzsākts pēc pieteicēja iesnieguma, lūdzot kriminālprocesa ietvaros izmeklēt pret viņu vērstu rīcību, pieteicējs ir uzskatāms par personu, kuras tiesības bija aizskartas konkrētajā kriminālprocesā.”[2]

Tādēļ, vadoties no citētajām atziņām, ir secināms, ka es atbilstu tai personai, kuras tiesības bija aizskartas konkrētajā kriminālprocesā un tādēļ esmu tiesīgs realizēt gan Kriminālprocesa likuma 375.panta otrajā daļā, gan 392.1 panta 5.1 daļā paredzētās tiesības. Savukārt nodaļas priekšniece nepamatoti ir noraidījusi Pieteikumā izteikto lūgumu izsniegt lēmuma par kriminālprocesa Nr.11094026821 izbeigšanu kopiju un nodrošināt iespēju iepazīties ar krimināllietas Nr.11094026821 materiāliem.

Bez tam no 22.septembra lēmuma nemaz nav saprotams, kāpēc iepriekš minētie argumenti ir noraidīti un kas tieši pamato Pieteikumā izteikto lūgumu noraidīšanu. Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 320.panta ceturto daļu, attiecīgajā nolēmumā, balstoties uz aprakstošajā daļā norādītajiem apstākļiem, ir jānorāda tostarp secinājumi, argumenti, uz kuru pamata tiek taisīts nolēmums, t.sk. norādot apsvērumus, kuru dēļ kādi argumenti tiek akceptēti vai noraidīti, tiesību normas, uz kuru pamata nolēmuma pieņēmējs izdara savus secinājumus (procesuālās, materiālās tiesību normas), atsauces uz izmantotajiem citiem tiesību avotiem, kā arī konstatēto lietas apstākļu juridiskais novērtējums un secinājumi par izlemjamo jautājumu.[3] Taču 22.septembra lēmums neatbilst minētajam.

Turklāt 22.septembra lēmumā ietvertā norāde – “[..] ņemot vērā to, ka kriminālprocess Nr.11094026821 tika izbeigts, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 377.panta 1.punktu, ka nav noticis noziedzīgs nodarījums, uzskatāms, ka nebija personu, kuru tiesības bija aizskartas, sakarā ar ko lēmuma kopija par kriminālprocesa izbeigšanu nav izsniedzama,” – ir absurda. Šādi interpretējot attiecīgo normu faktiski neviena persona nebūtu atzīstama par personu, kuras tiesības bija aizskartas konkrētajā kriminālprocesā. Bez tam šāda nodaļas priekšnieces interpretācija ir pretrunā ar šajā sūdzībā norādītajām judikatūras atziņām.

Tāpat kā jau norādīju, tad kriminālprocess Nr.11094026821 tika uzsākts uz mana iesnieguma pamata. Attiecīgi sākotnēji tomēr tika konstatēts, ka ir iemesls un pamats uzsākt kriminālprocesu.

Nobeigumā citēju Augstākās tiesas sniegto prejudīciju, vērtējot tiesības iepazīties ar pabeigtas krimināllietas materiāliem: “Pabeigta kriminālprocesa gadījumā liegums iepazīties ar krimināllietas materiāliem nevar būt pašmērķīgs, bet tam jābūt vērstam uz konkrētu interešu aizsardzību. Tāpēc tiesības iepazīties ar krimināllietas materiāliem nav aplūkojamas, nepamatoti šauri, formāli koncentrējoties tikai uz personas kriminālprocesuālo statusu un nevērtējot to, kādu aizsargājamu interešu labad ir attaisnojams aizliegums personai iepazīties ar krimināllietas materiāliem [mans izcēlums].”[4]

Ņemot vērā šajā sūdzībā norādītos argumentus un pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 37.panta otrās daļas 1. un 5.punktu, 37.panta trešās daļas 2., 4. un 5.punktu, 336.panta pirmo un trešo daļu, 337.panta otrās daļas 2.punktu, 339.panta otro daļu, 375.panta otro daļu, 392.1 panta 5.1 daļu,

lūdzu:

atcelt Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Brasas iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas priekšnieces Andželas Beinarovičas 2021.gada 22.septembra lēmumu Nr.20/10/13/2-451942 Atbilde uz iesniegumu par kriminālprocesu Nr.11094026821.


[1]           Augstākās tiesas 2017.gada 21.decembra spriedums lietā Nr.A420346515 (SKA–453/2017), 9.punkts. Pieejams: www.at.gov.lv

[2]           Administratīvās rajona tiesas 2020.gada 23.oktobra spriedums lietā Nr.A420195420, 12.punkts. Pieejams: www.manas.tiesas.lv

[3]           Sk.: Zeppa-Priedīte V. Kriminālprocesa likuma 320.panta komentārs. Grām.: Kriminālprocesa likuma komentāri. A daļa. Zinātniska monogrāfija prof. Kristīnes Stradas-Rozenbergas zinātniskā redakcijā. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2019, 857.lpp.

[4]           Augstākās tiesas 2017.gada 21.decembra spriedums lietā Nr.A420346515 (SKA–453/2017). Pieejams: www.at.gov.lv

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

FotoDeklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Lasīt visu...

21

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

FotoAtsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Lasīt visu...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...