Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Informēju Jūs par to, ka Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Brasas iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas vecākai inspektorei Karīnai Marnauzai nosūtīju pieteikumu, pirmkārt, par lūgumu izsniegt lēmuma par kriminālprocesa Nr.11094026821 izbeigšanu kopiju un, otrkārt, par iespēju nodrošināt iepazīšanos ar krimināllietas Nr.11094026821 materiāliem (turpmāk – Pieteikums). Secīgi šobrīd esmu saņēmis Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Brasas iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas priekšnieces Andželas Beinarovičas 2021.gada 22.septembra lēmumu Nr.20/10/13/2-451942 Atbilde uz iesniegumu par kriminālprocesu Nr.11094026821 (turpmāk – 22.septembra lēmums).

22.septembra lēmumā norādīts: “Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 392.1 panta piekto daļu, ar kriminālprocesa materiāliem 10 dienu laikā no lēmuma par kriminālprocesa izbeigšanu saņemšanas dienas ir tiesības iepazīties cietušajam un personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību. Dotajā gadījumā Jums nebija piemērots nekāds procesuālais statuss kriminālprocesā. Ņemot vērā iepriekš minēto, vadoties no Kriminālprocesa likuma normām, Jums nav tiesības iepazīties ar izbeigta kriminālprocesa materiāliem. Kā arī, ņemot vērā to, ka kriminālprocess Nr.11094026821 tika izbeigts, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 377.panta 1.punktu, ka nav noticis noziedzīgs nodarījums, uzskatāms, ka nebija personu, kuru tiesības bija aizskartas, sakarā ar ko lēmuma kopija par kriminālprocesa izbeigšanu nav izsniedzama.”

No citētā secinu, ka nodaļas priekšniece ir pavirši iepazinusies ar nosūtīto Pieteikumu un nepamatoti ir noraidījusi Pieteikumā ietvertos lūgumus. Pirmkārt, pretēji 22.septembra lēmumā norādītajam – biju iesniedzis Pieteikumu, nevis iesniegumu, kā to norāda nodaļas priekšniece. Otrkārt, ar Pieteikumu izteicu lūgumu nodrošināt iespēju iepazīties ar krimināllietas Nr.11094026821 materiāliem Kriminālprocesa likuma 375.panta otrās daļas kārtībā, nevis Kriminālprocesa likuma 392.1 panta piektās daļas kārtībā. Turklāt pretēji Kriminālprocesa likuma 320.panta ceturtajā daļā paredzētajam – 22.septembra lēmumā nav ietverts atbilstošs pamatojums izdarītajiem secinājumiem. Tāpēc, pamatojoties uz 336.panta pirmo daļu, 337.panta pirmo daļu un otrās daļas 2.punktu, 339.panta otro daļu, iesniedzu Jums šo sūdzību un lūdzu atcelt 22.septembra lēmumu.

Pieteikumā konkrēti norādīju, ka Kriminālprocesa likuma 392.1 panta 5.1 daļā ir paredzēts, ka personām, kuru tiesības bija aizskartas konkrētajā kriminālprocesā, procesa virzītājs lēmuma par kriminālprocesa izbeigšanu kopiju nosūta vai izsniedz pēc to lūguma.

Izskaidrojot, ka kriminālprocess Nr.11094026821 tika uzsākts, pamatojoties uz manu iesniegumu par krāpnieciskām darbībām no “Swedbank” AS puses. Tāpēc atzīstams, ka es atbilstu tai personai, kuras tiesības bija aizskartas konkrētajā kriminālprocesā. Proti, es savā vārdā biju iesniedzis iesniegumu Valsts policijā un šajā iesniegumā bija norādījis uz tiem apstākļiem, kas skāra tieši mani (tiešā veidā attiecās uz mani).

Piemēram, arī Rīgas Ziemeļu prokuratūras virsprokurora p.i. V. Zalamane savā 2021.gada 17.augusta atbildē “par iesniegumu izskatīšanu” konkrēti min: “Kriminālprocess Nr.11094026821 tika uzsākts uz Jūsu iesnieguma pamata, veicot izmeklēšanas darbības, konstatēts, ka nav noticis noziedzīgs nodarījums, kas bija par pamatu kriminālprocesa izbeigšanai.”

Līdz ar to secināms, ka Kriminālprocesa likuma 372.panta piektās daļas kārtībā 2021.gada 19.aprīlī kriminālprocess Nr.11094026821 tika uzsākts, pamatojoties tieši uz manu iesniegumu. Attiecīgi es esmu tā persona, kuras tiesības bija aizskartas konkrētajā kriminālprocesā.

Kontekstā ar minēto Pieteikumā arī norādīju, ka atbilstoši Kriminālprocesa likuma 375.panta otrajai daļai persona, kuras tiesības bija aizskartas konkrētajā kriminālprocesā, drīkst iepazīties ar krimināllietas materiāliem pēc attiecīgā kriminālprocesa pabeigšanas un galīgā nolēmuma stāšanās spēkā. Interpretējot attiecīgo normu, Augstākā tiesa ir skaidrojusi: “Ņemot vērā to, ka pieteicējs konkrētajā gadījumā prokuratūrai ir sniedzis ziņas par pret sevi vērstu noziedzīgu nodarījumu un kriminālprocess uzsākts, pamatojoties uz pieteicēja iesniegumu, secināms, ka pieteicējs vērsās prokuratūra kā persona, kura uzskata, ka pati ir cietusi no noziedzīga nodarījuma (Kriminālprocesa likuma 369.panta otrās daļas 1.punkts). Šāda persona, Augstākās tiesas ieskatā, ir uzskatāma par personu, kuru konkrētais kriminālprocess skar.”[1] Arī kādā citā lietā tiesa ir piekritusi judikatūrā atzītajam un ir norādījusi: “Konkrētajos apstākļos, kad kriminālprocess uzsākts pēc pieteicēja iesnieguma, lūdzot kriminālprocesa ietvaros izmeklēt pret viņu vērstu rīcību, pieteicējs ir uzskatāms par personu, kuras tiesības bija aizskartas konkrētajā kriminālprocesā.”[2]

Tādēļ, vadoties no citētajām atziņām, ir secināms, ka es atbilstu tai personai, kuras tiesības bija aizskartas konkrētajā kriminālprocesā un tādēļ esmu tiesīgs realizēt gan Kriminālprocesa likuma 375.panta otrajā daļā, gan 392.1 panta 5.1 daļā paredzētās tiesības. Savukārt nodaļas priekšniece nepamatoti ir noraidījusi Pieteikumā izteikto lūgumu izsniegt lēmuma par kriminālprocesa Nr.11094026821 izbeigšanu kopiju un nodrošināt iespēju iepazīties ar krimināllietas Nr.11094026821 materiāliem.

Bez tam no 22.septembra lēmuma nemaz nav saprotams, kāpēc iepriekš minētie argumenti ir noraidīti un kas tieši pamato Pieteikumā izteikto lūgumu noraidīšanu. Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 320.panta ceturto daļu, attiecīgajā nolēmumā, balstoties uz aprakstošajā daļā norādītajiem apstākļiem, ir jānorāda tostarp secinājumi, argumenti, uz kuru pamata tiek taisīts nolēmums, t.sk. norādot apsvērumus, kuru dēļ kādi argumenti tiek akceptēti vai noraidīti, tiesību normas, uz kuru pamata nolēmuma pieņēmējs izdara savus secinājumus (procesuālās, materiālās tiesību normas), atsauces uz izmantotajiem citiem tiesību avotiem, kā arī konstatēto lietas apstākļu juridiskais novērtējums un secinājumi par izlemjamo jautājumu.[3] Taču 22.septembra lēmums neatbilst minētajam.

Turklāt 22.septembra lēmumā ietvertā norāde – “[..] ņemot vērā to, ka kriminālprocess Nr.11094026821 tika izbeigts, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 377.panta 1.punktu, ka nav noticis noziedzīgs nodarījums, uzskatāms, ka nebija personu, kuru tiesības bija aizskartas, sakarā ar ko lēmuma kopija par kriminālprocesa izbeigšanu nav izsniedzama,” – ir absurda. Šādi interpretējot attiecīgo normu faktiski neviena persona nebūtu atzīstama par personu, kuras tiesības bija aizskartas konkrētajā kriminālprocesā. Bez tam šāda nodaļas priekšnieces interpretācija ir pretrunā ar šajā sūdzībā norādītajām judikatūras atziņām.

Tāpat kā jau norādīju, tad kriminālprocess Nr.11094026821 tika uzsākts uz mana iesnieguma pamata. Attiecīgi sākotnēji tomēr tika konstatēts, ka ir iemesls un pamats uzsākt kriminālprocesu.

Nobeigumā citēju Augstākās tiesas sniegto prejudīciju, vērtējot tiesības iepazīties ar pabeigtas krimināllietas materiāliem: “Pabeigta kriminālprocesa gadījumā liegums iepazīties ar krimināllietas materiāliem nevar būt pašmērķīgs, bet tam jābūt vērstam uz konkrētu interešu aizsardzību. Tāpēc tiesības iepazīties ar krimināllietas materiāliem nav aplūkojamas, nepamatoti šauri, formāli koncentrējoties tikai uz personas kriminālprocesuālo statusu un nevērtējot to, kādu aizsargājamu interešu labad ir attaisnojams aizliegums personai iepazīties ar krimināllietas materiāliem [mans izcēlums].”[4]

Ņemot vērā šajā sūdzībā norādītos argumentus un pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 37.panta otrās daļas 1. un 5.punktu, 37.panta trešās daļas 2., 4. un 5.punktu, 336.panta pirmo un trešo daļu, 337.panta otrās daļas 2.punktu, 339.panta otro daļu, 375.panta otro daļu, 392.1 panta 5.1 daļu,

lūdzu:

atcelt Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Brasas iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas priekšnieces Andželas Beinarovičas 2021.gada 22.septembra lēmumu Nr.20/10/13/2-451942 Atbilde uz iesniegumu par kriminālprocesu Nr.11094026821.


[1]           Augstākās tiesas 2017.gada 21.decembra spriedums lietā Nr.A420346515 (SKA–453/2017), 9.punkts. Pieejams: www.at.gov.lv

[2]           Administratīvās rajona tiesas 2020.gada 23.oktobra spriedums lietā Nr.A420195420, 12.punkts. Pieejams: www.manas.tiesas.lv

[3]           Sk.: Zeppa-Priedīte V. Kriminālprocesa likuma 320.panta komentārs. Grām.: Kriminālprocesa likuma komentāri. A daļa. Zinātniska monogrāfija prof. Kristīnes Stradas-Rozenbergas zinātniskā redakcijā. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2019, 857.lpp.

[4]           Augstākās tiesas 2017.gada 21.decembra spriedums lietā Nr.A420346515 (SKA–453/2017). Pieejams: www.at.gov.lv

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

12

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

FotoNesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka Saeimas vīri un sievas dzīvo pasaku valstībā. Vairums runātāju kaismīgi klāstīja, kas būtu jādara, bet neviens nerunāja, kas to traucēja paveikt jau, piemēram, pagājušajā gadā.
Lasīt visu...