Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Izrādās, „superveiksmīgais” muitas uzraugs Vladimirs Vinokurovs, kurš saskaņā ar deklarēto pēdējos četros gados azartspēlēs esot laimējis vairāk nekā 635 tūkstošus eiro, ir ticis „pamanīts” jau 2014. gadā un ticis pie notiesājoša sprieduma 2017. gadā, taču tas pārsūdzēts un vēl nav stājies spēkā.

Kad maija vidū kļuva zināms, ka Latgales muitas kontroles punktu daļas muitas uzraugs V. Vinokurovs deklarējis pērn azartspēlēs laimētus 52 200 eiro, sekoja faktiski nekavējoša Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadības reakcija: tika paziņots, ka pret viņu ierosināts kriminālprocess aizdomās par nepatiesu ziņu norādīšanu deklarācijā un ka viņš atstādināts no amata.

Taču sabiedrības neizpratni raisīja fakts, kāpēc V. Vinokurova „veiksme azartspēlēs” pamanīta tik vēlu, ņemot vērā to, ka iespaidīgas summas viņš „laimējis” arī iepriekšējos gados - muitas uzraugs kā azartspēlēs laimētus bija deklarējis 157 571 eiro 2014. gadā, 187 196 eiro 2015.gadā un 238 628 eiro 2016.gadā.

„Par dažiem ziņas noplūst, parādās medijos, ar lielu troksni viņus dažādi “aizrotē.” Tomēr citus gadījumus, tikpat vai pat vairāk “savādus”, “nepamana” gadiem ilgi. Tomēr aiz katras šīs nepamanīšanas ir konkrētu dienestu, konkrētu atbildīgo “nepamanīšana”,” – tā izteicās, piemēram, publicists Otto Ozols.

Tomēr izrādās, ka šoreiz pārmetumi VID vadībai nav gluži pamatoti: pirmais kriminālprocess pret V. Vinokurovu ir ticis sākts jau 2014. gadā – tāpat par nepatiesu ziņu norādīšanu amatpersonas deklarācijā, minot ienākumus lielā apmērā.

2017. gada 6. februārī Daugavpils tiesa pasludināja V. Vinokurovu par vainīgu tajā, ka muitas uzraugs apzināti valsts amatpersonas deklarācijā par 2013. gadu nav norādījis ziņas par uzkrājumiem un ienākumiem lielā apmērā.

V. Vinokurovam tiesa piesprieda 200 stundas piespiedu darba, taču muitas uzraugs nezaudēja darbu un arī piespiedu darbos nedevās, jo spriedums tika pārsūdzēts un joprojām nav stājies likumīgā spēkā. Nākamā tiesas sēde paredzēta šā gada septembrī.

Savukārt „jaunais” kriminālprocess pret V. Vinokurovu sākts jau pagājušā gada 20. oktobrī. No amata gan viņš tika atstādināts tikai pēc tam, kad šīs ziņas nonāca medijos.

Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

FotoBrīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Lasīt visu...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...