Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nevis summu, kas „nepārsniegs 9999 eiro, neskaitot piemērojamo pievienotās vērtības nodokli un advokātu biroja tiešos izdevumus”, bet gan 16 906 eiro, kas kopā ar PVN ir vairāk nekā 20 000 eiro, - šādu summu no nodokļu maksātāju kabatas ir izmaksājusi izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas (JKP) neveiksmīgā cīņa pret Indriķa Muižnieka apstiprināšanu Latvijas Universitātes rektora amatā, šim nolūkam personiski piesaistot ļoti dārga advokātu biroja palīdzību un par to maksājot pat 300 eiro stundā.

Tiesvedība šajā lietā sākās pēc tam, kad pagājušā gada vasaras beigās Krišjāņa Kariņa vadītais Ministru kabinets, pakļaujoties I. Šuplinskas un viņas partiju pārstāvošo ministru spiedienam, nolēma neapstiprināt amatā vairāku politiķu apšaubītajās Latvijas Universitātes rektora vēlēšanās uzvarējušo I. Muižnieku.

I. Muižnieks ar šādu lēmumu nebija mierā un vērsās administratīvajā tiesā, savukārt izglītības un zinātnes ministre I. Šuplinska pieņēma šādās situācijās neierastu lēmumu – nevis iztikt ar ministrijas juristiem, bet piesaistīt ļoti dārgu advokātu biroju - Eversheds Sutherland Bitāns.

Metot tumšu ēnu uz juridiskās palīdzības sniedzēju izvēles procesu, ministre turklāt nevis sarīkoja atklātu konkursu, bet nolēma izmantot Publisko iepirkumu likuma 10. panta pirmajā daļā pieļauto iespēju par šāda apjoma un jomas pakalpojumiem nepiemērot Publisko iepirkumu likuma prasības.

Tagad pēc Dienas oficiāla pieprasījuma Izglītības un zinātnes ministrija atklāj, ka zvērinātu advokātu biroja Eversheds Sutherland Bitāns kā pakalpojuma sniedzēja izvēli ir veikuši nevis ministrijas valsts sekretārs vai iepirkuma komisija, bet personiski izglītības un zinātnes ministre I. Šuplinska.

Viņa lēmumu tiesvedībai piesaistīt advokātu biroju un tā apmaksai tērēt papildu nodokļu maksātāju līdzekļus skaidro ar to, ka Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums nosaka: ir atļauts slēgt līgumus par pakalpojumiem jautājumos, kuru risināšana ietilpst attiecīgās institūcijas darbinieka pienākumos, ja institūcijas noteikto uzdevumu pildīšanai nepieciešams veikt padziļinātu ekspertīzi nozares jautājumos un ja ekspertīze nav nodrošināma ar institūcijas darbinieku kompetences apjomu.

Faktiski apliecinot to, ka viņas ieskatā Izglītības un zinātnes ministrijas juristi nav bijuši pietiekami kompetenti šādai tiesvedībai, I. Šuplinska skaidro – tiesvedība bijusi pārāk sarežģīta, turklāt viņa bijusi ieinteresēt uzvarēt tiesā pret I. Muižnieku, jo „tiesvedības rezultātiem attiecībā uz Augstskolu likuma normu interpretāciju, to satura atklāšanu būtu nozīme turpmākajā Augstskolu likuma normu pilnveidošanā”.

Līdz šim publiski bija atklāts tas, ka I. Šuplinska apņēmusies viņas piesaistītajam advokātu birojam par tā pakalpojumiem cīņā pret I. Muižnieku no nodokļu maksātāju līdzekļiem samaksāt summu, kas nepārsniegtu 9999 eiro.

Tieši šāda maksimālā summa norādīta arī I. Šuplinskas personiski parakstītajā līgumā ar advokātu biroju. (Pietiek rīcībā esošā informācija liecina, ka ministrijas augstākie ierēdņi izvairījušies no dokumenta parakstīšanas, apzinoties iespējamās sekas un šādu tēriņu pamatotības apšaubīšanu.)

Ar I. Šuplinsku noslēgtā līguma ietvaros advokātu birojs piedalījies kopumā piecu dokumentu sagatavošanā, kādus parasti administratīvajās tiesvedībās sagatavo iestādes darbinieki,  – tie ir paskaidrojuma projekts administratīvajai rajona tiesai, blakus sūdzības projekts administratīvajai apgabaltiesai, viedokļa projekts Latvijas Universitātei, atbildes projekts I.Muižniekam un apelācijas sūdzības projekts administratīvajā lietā, kurš tā arī izrādījās nevajadzīgs, jo pēc zaudējuma pirmajā instancē Ministru kabinets I. Šuplinskas spiedienam vairs nepakļāvās un no tālākas tiesāšanās ar I. Muižnieku atteicās.

Advokātu biroja iesniegtās atskaites rāda, cik apjomīgs darbs vismaz „uz papīra” noticis, mēģinot atrast argumentus pret I. Muižnieka prasību. Laikā no pagājušā gada 20. septembra līdz 4. decembrim notikušas veselas sešas tikšanās ar ministrijas pārstāvjiem. Ministrija neprecizē katras tikšanās dalībnieku sastāvus, taču noprotams, ka šis bijis augstākās prioritātes jautājums tieši ministrei.

Šajā laika periodā advokāts Agris Bitāns saskaitījis 32,5 savas darbā pavadītas stundas (ar likmi – 300 eiro stundā), kam vēl jāpieskaita advokātes Gintas Krūkles iztērētas 16,5 stundas (likme – 200 eiro stundā) un nepilnas 27 juristes un sekretāres stundas. Turklāt atsevišķi nodalīts laiks no pagājušā gada 23. oktobra līdz šā gada 10. janvārim: trīs tikšanās un viens konferences zvans, kas A. Bitānam prasījuši gandrīz 11 stundas laika, bet G. Krūklei – tikai pusstundu.

Laikā no pagājušā gada 10. decembra līdz šā gada 16. janvārim notikušas vēl trīs tikšanās ar ministrijas pārstāvjiem un dalība vienā tiesas sēdē. Šajā laika periodā A. Bitāns saskaitījis sešarpus savas stundas, kam pieskaitāmas advokātes Gintas Krūkles iztērētas nepilnas 25 stundas un nepilnas 13 juristes un sekretāres stundas.

Savukārt laikā no 20. janvāra līdz 6. martam notikušas četras tikšanās, kurās advokātu birojs sarēķinājis vēl gandrīz divdesmit darbā pavadītas stundas, - A. Bitāna desmitarpus stundas nodokļu maksātājiem izmaksājušas vairāk nekā 3000 eiro, bet G. Krūkles deviņarpus stundas – vairāk nekā 1800 eiro.

Tēriņi rezultātā ir izrādījušies tik iespaidīgi, ka būtiski pārsnieguši I. Šuplinskas sākotnēji parakstītajā līgumā paredzēto summu – ne vairāk par 9999 eiro. „Attiecībā uz jautājumu par veiktajām izmaksām informējam, ka līguma ietvaros zvērinātu advokātu birojam Eversheds Sutherland Bitāns pienākošās izmaksas sastāda EUR 16 906,50 (bez pievienotās vērtības viedokļa),” atzīst I. Šuplinska. Kopā ar PVN summa pārsniegusi 20 tūkstošus eiro.

Tikai tagad izrādās, ka jau pēc I. Šuplinskai neveiksmīgā tiesvedības iznākuma un I. Muižnieka apstiprināšanas Latvijas Universitātes rektora amatā ministre šā gada 20. aprīlī ir ar advokātu biroju paslepus parakstījusi vienošanos pie pagājušā gada 13. septembra līguma par juridiskās palīdzības sniegšanu.

Kā pamatu minot to, ka „bija nepieciešams sniegt papildu juridisko palīdzību”, I. Šuplinska ir apņēmusies būtiski palielināt pašas piesaistītajam advokātu birojam izmaksājamo summu, divos dažādos honorāros kopā A. Bitāna birojam izmaksājot 11 065 eiro un 5845 eiro.

Turklāt, lai gan ministrija ir publiskojusi pirmo I. Šuplinskas parakstīto līgumu par A. Bitāna biroja pakalpojumiem, no paslepus parakstītās vienošanās izriet, ka līgumā ir bijuši arī kādi „speciālie noteikumi” gan par sniedzamajiem pakalpojumiem, gan par apmaksu. Tos ministrija slēpj vēl joprojām.

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

21

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

FotoPubliskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24. februārī centrs izdeva Satversmē nostiprinātās komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanas oficiālos vietvārdos ieteikumus, nosūtīja ieteikumus visām pašvaldībām, tajā skaitā Jūsu domei. Oficiālu domes atbildi centrs nav saņēmis.
Lasīt visu...

21

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

FotoAr pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto, taču, lai tā izdotos:
Lasīt visu...

6

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

FotoCienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs) ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...

Foto

Ja mēs jautātu Jēzum pašam: "Skolotāj, kas ir ģimene?", mēs visdrīzāk saņemtu atbildi: "Kā ir rakstīts Dieva vārdā? Kā tu tur lasi?"

Mīļie draugi no Latvijas...

Foto

Atkal mani pārprot un nomelno!

Neprecīza ziņa par Latvijas Republikas Saeimas 2022.gada 14.jūlija grozījumiem Izglītības likumā ir radījusi satraukumu sociālajos tīklos un sabiedrībā. Ir pat parādījušies...

Foto

Skumji, ļoti skumji: atklāta vēstule sabiedrībai!

Jūs ziemā salsiet! Un daudzi arī nosals līdz nāvei! Bet "vietvalžiem" par to ir nospļauties, jo viņi būs siltumā un...

Foto

Kad Egils padzirdēja par „hūti”

Ar novēlošanos... bet vēlētos tomēr ieviest skaidrību tajā slavenajā "nācijas tēva" šmucē, kur viņš Gunāra Astras pieminekļa atklāšanā, ieskanoties valsts himnai,...

Foto

Par kartupeļiem un kolorado kāpuriem

Nenocietos un dažu Facebook lasīto rakstu iespaidā nolēmu izteikties sakarā ar valsts iekārtām, kuras esmu piedzīvojis un kurās ir dzīvojuši daudzi. Ak,...

Foto

Par sīkumiem, par bērnu audzināšanu

Es pelnu maizi, darbojoties tūrisma jomā. Ir forši, jo darbs ir brīvā dabā un ap Pāvilostu. Daru to nu jau 22...