Iesaki rakstu: 
Matemātikas skolotāju trūkuma dēļ pirmo mācību stundu šajā priekšmetā tikai pagājušajā nedēļā aizvadīja Rīgas 40. vidusskolas sesto klašu skolēni. Ziņas nonāca Latvijas televīzijā.
Šī ziņa manī izraisīja pat ne dusmu lēkmi vai apkaitinājumu, bet izmisuma pilnu naidu. Varbūt tāpēc, ka 40. skola man nav “tikai skola”, šī skola mani uzaudzināja, tā ir manas mammas lepnums.
2020 gads. Eiropas Savienība. Latvija. Rīga. Galvaspilsēta. Viena no labākajām galvaspilsētas skolām. Pats pilsētas centrs. Atjaunota un ērta ēka. Bērni stāv rindā, lai varētu mācīties šajā skolā. Un skola nevar atrast matemātikas skolotāju! Nevar. Skolotāju vienkārši nav! Neviena. Ne par augstu, ne arī par ubaga algu. Ne pensijas vecuma, ne jauna, ne ar pieredzi, ne bez! Skolotāja nav. Vēl vienu reizi: skolotāju nevar atrast prestiža galvaspilsētas skola!
Šuplinskas kundze, atkāpieties!
Trīs nedēļas pēc izglītības procesa sākuma vismaz 12 Rīgas skolas turpina meklēt skolotājus. Trūkst matemātikas, informātikas, ķīmijas, fizikas, mūzikas un latviešu valodas skolotāju.
Kad pagājušā gada beigās skolas visā valstī varonīgi izvilka izglītības procesu no bedres, izdomājot, kā nodrošināt saikni ar bērniem, kā sagatavoties vidusskolas eksāmeniem, kā mazināt mazuļu vecāku slogu, ministrija solīja, ka nākamgad viss būs: Būs jauni skolotāji, kas ar “degošām acīm dosies kaujā", mācību grāmatas un metodiskās rokasgrāmatas kompetenču izglītības reformas īstenošanai, būs jauns aprīkojums, kas ļaus skaisti un mierīgi vadīt tālvadības stundas, ja nepieciešams.
Un kas mums ir uz 21. septembri? Mums nav nekā no tā, ko ministre mums solīja, izņemot nebeidzamus kursus, bet mums ir jauns pienākumu klāsts: skolām jāievēro epidemioloģiskie norādījumi, jānodrošina attālums starp bērniem, jānodrošina skolas dezinfekcija, jāizdomā neiedomājamas bērnu distancēšanas kombinācijas, ēdināšana, un, pats galvenais, protams, “augstas kvalitātes” mācību process.
Skolotāji vazājas pa klasēm, vēdina, dezinficē, aizsargā bērnus, pēc tam māca, pēc tam atkal dezinficē, ved bērnus uz ēdnīcu vai sporta zāli, pēc tam skrien uz nākamo nodarbību citā skolas spārnā, atkal vēdina, dezinficē... un tālāk uz apli. Pārslodze, nervu spriedze un elementārs fizisks nogurums liek sevi manīt.
Bet ministrija neguļ! Skolās jau ir sāktas pārbaudes par kompetenču reformas ieviešanu!
Un tagad vecāki mācīs matemātiku?! Vecāki mācīs paši saskaņā ar kompetenču pieeju, kaut arī mācību grāmatu vēl nav?! Un perfekti labā latviešu valodā!?
Šuplinskas kundze, jūs nevarat būt Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas vadītāja. Jūs dzīvojat citā realitātē. Ministrija nav soda iestāde, tai ir citas funkcijas, citi uzdevumi un citas prioritātes. Jūs neesat izpildījusi nevienu no saviem solījumiem, un jums pat nav kauna par to. Atstājiet savu posteni. Tas ir vienīgais, ko jūs varat darīt mūsu valsts izglītības sistēmas labā.
P.S. Es saprotu, ka šī teksta publicēšana tāpat kā daudzi iepriekšējie man varētu maksāt skolas direktora amatu. Bet es neklusēšu. Es nebaidos zaudēt darbu, un man personīgi svarīgāki ir mani skolēni, mani kolēģi, mana skola un profesija.
Mēs zaudējam šo profesiju kopā ar izglītības kvalitāti.
Laimi un labu veselību visiem!
* Rīgas 80. vidusskolas direktore, Saskaņa
Seko mums 
Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa.
Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai. Tiek rīkotas arvien jaunas darba grupas, rakstīti informatīvie ziņojumi, atzinumi, atbildes iedzīvotājiem un biedrībām, tikmēr ar risinājumiem joprojām neviens nesteidzas.
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
