Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ar regulāri "vatainiem" uzskatiem un komunisma recidīvu uzplaiksnījumiem pazīstamā profesore, prorektore, Saeimas deputāte un bijusī izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska nav sapratusi pašu galveno par PSRS laika "skolu politinformācijas" noderīgumu: pret okupantu spēj cīnīties tās sabiedrības, kurās šādas "tradīcijas" tiek likvidētas.

Sabiedrības sašutumu nule izsauca kārtējās "idejas" no deputātes un eksministres puses — šoreiz viņa TV24 raidījumā izteicās šādi: “Tāpēc es visu laiku atgriežos pie ļoti elementāras padomju laika tradīcijas — politinformācijas.”

No padomju laikiem viņa atminas, ka tā bija nodarbība skolās, kas vienreiz nedēļā ļāva klasē arī tiem, kas ziņām nesekoja, uzzināt, kas notiek sportā, kultūrā, iekšpolitikā un ārpolitikā. Protams, ne jau patiesībā notiekošo (piemēram, ka Černobiļā uzsprādzis ceturtais reaktors un Eiropā sākusies visbīstamākā kodolkatastrofa vēsturē), bet gan kompartijas instruktoru sagatavotās tēzes par to, kā "briesmīgo imperiālistu pavadā ejošie reakcionārie ārzemju latvieši savos raidījumos radiostacijā "Amerikas Balss" un radio "Brīvība" nomelno padomju varu, apgalvojot, ka notikusi briesmīga kodolkatastrofa".

Kādu iespaidu uz pašu I. Šuplinsku atstājušas šīs obligātās "politinformācijas", var spriest no viņas raksta, ko viņa kā 11. klases skolniece Dagdā 1987. gadā sacerējusi vietējai avīzei "Komunisma Ausma" pēc tam, kad padomju režīmam neizdevās noslēpt 23. augusta tautas demonstrāciju pie Brīvības pieminekļa, kurā pieminēja Molotova-Ribentropa pakta upurus:

“1. septembrī ir daudz saviļņojošu notikumu, bet katram Padomjzemes skolēnam visnozīmīgākās noteikti ir 45 mieram atvēlētās minūtes. Šogad mūsu klasē Miera stundā valdīja svinīgs noskaņojums. Varbūt tāpēc, ka klasē bija arī astoto klašu skolēni, kuri mācās no mums attieksmi pret šo stundu. Varbūt pieaugušo klātbūtne lika mums būt nosvērtākiem. Bet varbūt arī tāpēc, ka tā ir. Mūsu pēdējā Miera stunda. Vienu pēc otras pāršķiram vēstures lappuses. [...]

Nākotnes lappuses būs jāraksta mums, jaunajai paaudzei. Vai mēs spēsim? Vēl ir laiks padomāt, bet šodien, Miera stundā, mums jāapzinās, ka esam tam gatavi. Neviļus atgriežamies pie 23. augusta notikumiem Rīgā pie Brīvības pieminekļa.

Par to, ka mūs, Dagdas vidusskolas 11. klases skolēnus, nepiedabūs savā pusē nacionālistiski noskaņotu cilvēku izprovocētie mītiņa organizatori, esam pārliecināti. Bet jautājums: vai kāds no jums varētu dot pretsparu runātājiem — lika padomāt. Katrs klusībā apsvēra, līdz visi nonāca pie secinājuma: droši vien nevarētu. Visi kopā noteikti, bet katrs atsevišķi nē."

Šajā pēdējā rindkopā arī ir nolasāma padomju "politinformācijas stundu" efektivitāte. Komunistiskajā garā audzinātie jaunieši paši atzīst: sastopoties ar pirmo demokrātisko mītiņu dalībniekiem, tajā skaitā cilvēktiesību organizāciju "Helsinki-86" vai tobrīd dzimstošo Vides aizsardzības klubu, radošo savienību biedriem utt., viņi nevarētu debatēt un dot "komunistisko pretsparu".

Tāda aina patiesībā ir vērojama ne jau tikai Dagdas komjauniešu gadījumā, bet jebkur citur vēsturē. Ir zināma statistika: visos gadījumos, kad cieti militarizēta, autoritāra vai totalitāra valsts ar tēraudstingru vadoni priekšgalā uzbrūk mīkstām, vārgām, savstarpējos strīdos iegrimušām demokrātijām, pēdējās uzvar. Demokrātiskas, brīvas valstis var zaudēt kauju, pat vairākas, taču beigās uzvar visā karā.

Turklāt demokrātijas nekad neuzbrūk savām kaimiņvalstīm un nesāk slepkavot cilvēkus — to dara tikai totalitāri okupanti. Tā tas bija antīkajos laikos (grieķu demokrātijas pret persiešu iekarotājiem), tā tas bija Venēcijas dodžu republiku laikos, tā tas bija amerikāņu Neatkarības karā un Pilsoņu karā, tā tas bija abos Pasaules karos, Somijas Republikas sekmīgajās cīņās pret PSRS, Aukstajā karā, Balkānu karos deviņdesmitajos un arī šobrīd Ukrainā.

Trīsdesmito gadu autoritāro "strongmenu" vadītās Baltijas valstis padevās krieviem bez neviena šāviena un tika anektētas, kamēr demokrātiskā Somija cīnījās, karoja un uzvarēja. Vienīgais izņēmums — Polijas Republikas pārejošā sakāve 1939. gadā, kura bija iespējama tikai tāpēc, ka Polijai uzbruka divi totalitārie režīmi reizē.

Ukraina šobrīd vareni pretojas okupantiem un tos sakauj, jo noziedzīgajai Putina "specoperācijai" pretī notiek masveidīgs visas tautas karš visos līmeņos, kas raisa cieņu arī ārzemju cilvēku sirdīs. Savukārt visas tautas pretošanos mēs redzam tāpēc, ka Ukrainā 30+ gadus ir brīva demokrātija ar izteiksmes un ideju brīvību, kas paspējusi izveidot brīvu sabiedrību. Tādu sabiedrību, kas savu brīvību netaisās nevienam atdod.

Šādu sargāšanas vērtu brīvību līdz ar izglītotu, zinošu patriotismu izveido tikai tāda nācija, kura brīvi izdebatējusi un izmēģinājusi visvisādas politiskās, ekonomiskās, sociālās utt. idejas, tajā skaitā visdīvainākās, un paturējusi noderīgākās no tām. Šim procesam un sabiedrības nostiprināšanai visādu paveidu "oficiālās politinformācijas" izplatīšana traucē pašos pamatos. "Politinformāciju sniegšana", jo īpaši nepilngadīgajiem, valsts un sabiedrības spēju pasargāt sevi no ienaidniekiem uzbrukuma gadījumā nevis veicina, bet grauj.

https://neatkariga.nra.lv/komentari/maris-krautmanis-3/378917-padomju-cilveks-ilga-suplinska-grib-skolas-ieviest-politinformaciju

https://m.pietiek.com/raksti/ka_komjaunatnes_sekretare_ilga_suplinska_cekas_miera_akciju_slaveja_un_molotova-ribentropa_upuru_pieminetajus_pie_brivibas_pieminekla_nopela/

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Politisko attiecību līmenis, kurš kādreiz šķistu neiedomājams cinisms, tiek uzdots kā pašsaprotama norma

FotoŠonedēļ Latvijas politikā notika sava veida fāzes pāreja. Nokāpšana vēl vienu līmeni zemāk. Nacionālā apvienība aicināja premjeru padzīt amatam nepiemērotu ministri, pret ko premjers, Saeimas spīkera vārdiem runājot, neiebilda, taču pie viena padzina arī citu ministru, pret kuru nevienam pretenziju nebija.
Lasīt visu...

6

Līdzšinējā ekonomikas ministra muļļāšanās un tās cena

FotoKrievijas karš Ukrainā tiek finansēts no gāzes un naftas eksporta ieņēmumiem, un no šī kara pirmās dienas Latvijas valdības uzdevums bija maksimāli ātri atteikties no Krievijas gāzes un nodrošināt alternatīvas piegādes par saprātīgu cenu. Gandrīz trīs mēnešu laikā par to atbildīgais ekonomikas ministrs neko no tā nav spējis izdarīt.
Lasīt visu...

13

Uzņēmēju organizācijas aicina ekonomikas ministra amatu saglabāt Jānim Vitenbergam

FotoŠobrīd, kad Latvija saskaras ar būtiskiem ģeopolitiskiem, sociāliem un ekonomiskiem izaicinājumiem, mēs, uzņēmējus pārstāvošās organizācijas un nozares, aicinām valdību un koalīcijas partnerus nepieņemt pārsteidzīgus lēmumus.
Lasīt visu...

21

Krišjānis Kariņš ir uzsācis bērnišķīgu, bet vienlaikus bīstamu spēli

FotoVakar iekšlietu ministre Marija Golubeva paziņoja par savu demisiju šādiem vārdiem: “Ministru prezidents Kariņš, pakļaujoties nacionāļu ultimatīvajam spiedienam, ir nolēmis mani neatbalstīt. Šī būs mana pēdējā darba diena iekšlietu ministres amatā.”
Lasīt visu...

13

Šobrīd mainīt ekonomikas ministru ir bezatbildīgi

FotoLatvijas lielākā uzņēmēju biedrība – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) norāda, ka pieaugošās ekonomiskās krīzes un kara radīto sarežģījumu laikā mainīt ministru, kurš ir atbildīgs par daudzu šobrīd ļoti svarīgu jautājumu risināšanu, ir bezatbildīgi.
Lasīt visu...

21

Atgādinām, ka vairāk nekā trīsdesmit procentiem Latvijas pilsoņu dzimtā valoda ir krievu valoda

FotoSociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” valde pašreizējo situāciju Latvijā uzlūko ar nopietnām bažām. Atbildīgo institūciju nepārdomāta rīcība un atsevišķu valsts amatpersonu aizvainojuši izteikumi izraisījuši Latvijas sabiedrībā pastiprinātu spriedzi, kādu mūsu valstī nav nācies piedzīvot pēdējo gadu desmitu laikā.
Lasīt visu...

21

Daži jautājumi par pieminekļa nojaukšanu

FotoVai ir iespējams, ka padomju vadība, plānojot parku un pieminekli Rīgā, ņēma vērā arī to, ko Krievijā sauc par sadarbību ar vācu armiju Otrā pasaules kara laikā?
Lasīt visu...