Sūrā nolemtība

Iesaki rakstu:

Tas būtu pirmais skarbais iemesls. Saprotams, tas būtu izteikti subjektīvs iemesls. Izteikti personīgs, privāts iemesls.

Otrais skarbais iemesls nav subjektīvs. Tas ir objektīvs iemesls.

Otrais skarbais iemesls ir tas, ko gribu dēvēt sūro nolemtību. Tā bremzē gribu, rosmi un interesi turpināt izzinātājdarbību. Analītisko dedzību vairs nevilina sūrā nolemtība. Respektīvi, tas, ka viss jau ir izlemts, process ir neatgriezenisks un ar to ir jāsamierinās. Nevienam neizdosies koriģēt un pārvarēt sūro nolemtību.

Abas tēmas ir saistītas ar konkrētiem procesiem. Taču šiem procesiem vairs nav nekādu kognitīvo perspektīvu. Proti, par procesiem vairs nevaram uzzināt neko principiāli jaunu. Tas atvēsina interesi. Turklāt par procesiem vispār nevaram uzzināt patiesību un nākas samierināties ar fatālismu – sūru atziņu, ka šie procesi ir kaut kādu kosmoloģiski transcendentālo spēku nolemti nenovēršamam liktenim. Ar to mums ir jāsamierinās uz mūžīgiem laikiem. Un, lūk, tāda nepieciešamība samierināties uz mūžīgiem laikiem manāmi atvēsina analītisko interesi. Analītiskās intereses vietā stājas sūrās nolemtības magnētisms.

Analītiskās tēmas, kuras vairs nevilina radošo interesi, ir migrācija un multikulturālisms. Par migrāciju un multikulturālismu Eiropā tagad visi spriež. Abām tēmām ir masveida piekrišana. Par tām raksta un runā gandrīz visa inteliģence. Ne tikai sociologi, politologi, kulturologi, vēsturnieki, bet arī filologi, ekonomisti, fiziķi, ķīmiķi, inženieri hidrotehniķi, biologi, grāmatveži, juristi, militāristi, žurnālisti, aktieri, aktrises u.c. Raksta un runā galvenokārt bez speciālām zināšanām, kā tas pieklājās masu izdarībās. Reti kurš piemin migrācijas (arī terorisma, degradācijas, iracionālisma, veselā saprāta trūkuma, militāro konfliktu) galveno faktoru – demogrāfisko pāreju.

Kā parasti, politiķi raksta un runā, lai elektorātam atgādinātu par savu esamību. Tagad politiķiem ir jauki laiki. Elektorāts viņus nekritizē par viedokļa primitivitāti un seklumu. Politiķiem un elektorātam svarīgākais ir viedokļa demonstrācijas akts, bet nevis viedokļa saturs.

2016.gada februārī publicēja interviju ar inženieri hidrotehniķi J.Urbanoviču. Žurnālists jautāja: „Pirms pieciem gadiem neviens nevarēja iedomāties, ka Eiropa piedzīvos to, kas notiek pašlaik – Ukrainas kolīzijas, karu Sīrijā, bēgļu un trešās pasaules imigrantu masveida ienākšanu. Kā reaģēt uz šiem izaicinājumiem?”

Žurnālista jautājums ir aplams. Par migrantu masveida ienākšanu Eiropā bija zināms pirms vairākiem gadu desmitiem. Jau XX gs. 60.gadu beigās fiksēja demogrāfisko pāreju un prognozēja tās drausmīgās sekas. 1972.gadā Romas klubs publicēja pirmo ziņojumu par globālajām problēmām. Zinātne jau sen pievērsa uzmanību Eiropas bojāejas scenārijam demogrāfiskās pārejas rezultātā. Zinātnes scenārijs simtprocentīgi realizējās dzīvē. Savukārt Pilsoņu karš Sīrijā sākās 2011.gada martā, bet Ukrainas kolīzijas (Помара́нчева револю́ція) sākās 2004.gada 22.novembrī.

Uz žurnālista aplamo jautājumu inženieris hidrotehniķis tikpat aplami atbild: „Eiropas Savienības politiskā vadība atrodas dramatiskās krustcelēs. Tai ir jānovērš nopietni ārējie apdraudējumi (!?), no kuriem šobrīd svarīgākais šķiet islāmisko radikāļu terorisms (!?). Vienlaikus arī iesaldētais konflikts ar Krieviju (!?) prasa konstruktīvu atrisinājumu, lai vismaz Ukrainas austrumu robeža beigtu gruzdēt. Krimas piederība diemžēl ir pavisam cits stāsts (!?) – tomēr ne pilnīgi bezcerīgs (!?). Atliek cerēt, ka Brisele un dalībvalstu līderi būs spējīgi īstenot patiesi eiropeisku (!?) – izsvērtu, radošu un tādēļ efektīvu – diplomātiju (!?). Tādu, kas atrod jaunus sabiedrotos (!?) un spēj ilgtermiņā īstenot komplicētus pasākumus kopējās drošības un savstarpējās uzticēšanās nostiprināšanai. Tomēr patlaban pastāv reāls risks piedzīvot pavisam pretējo – ES politiskās elites gļēvu kapitulāciju populārā radikālisma (!?) priekšā, padevīgi ķeroties pie Lielā Eiropas mūra celtniecības (!?) vai pat pie jaunu krusta karu rīkošanas (!?).”

Kā redzam, inženieris hidrotehniķis ne vārda nesaka par vissāpīgāko eiropiešu problēmu – bērnu nedzemdēšanu un straujo degradāciju. Viņš nosoda konstruktīvos centienus nosargāt Eiropu. Par to liecina teikums: „ES politiskās elites gļēvu kapitulāciju populārā radikālisma priekšā, padevīgi ķeroties pie Lielā Eiropas mūra celtniecības vai pat pie jaunu krusta karu rīkošanas.”

Inženieris hidrotehniķis ir bijušais komjaunatnes darbinieks un pēcpadomju latviešu godīgais un gudrais „politiķis” no Rēzeknes. Viens no tiem, kuri ar savu izcilo pasaules izpratni un darbību stutē Eiropas bojāeju. Tādu stutētāju skaits nevis mazinās, bet strauji pieaug jaunākajās paaudzēs. Tas liecina par degradācijas progresēšanu un degradācijas nenovēršamību. Eiropu nav iespējams novirzīt no bojāejas trajektorijas.

Abas analītiskās tēmas pārklāj sūra nolemtība. Tas attiecas gan uz migrāciju, gan uz multikulturālismu. Tiesa, uz multikulturālismu attiecas mazāk.

Multikulturālisma koncepcija ir cilvēku (elites) intelekta produkts. Multikulturālismam nav kosmoloģiski transcendentāla ievirze, kā tas ir demogrāfiskajai pārejai un tās produktiem - migrācijai u.c. Mēs perfekti zinām multikulturālisma rašanās cēloņus un jēgu. To nekādā gadījumā nevaram teikt par planetāri globālās migrācijas rašanās cēloņiem un jēgu.

Multikulturālisma sūro nolemtību nosaka eiropiešu elites morālais stāvoklis un neticība šī stāvokļa pozitīvajām izmaiņām nākotnē. Eiropiešu elites degradācija ir sagandējusi multikulturālisma perspektīvas. Tas, visticamākais, ir noticis uz mūžīgiem laikiem. Multikulturālisma prakse nākotnē nav prognozējama. Neko vairs nevaram darīt lietas labā un tāpēc nav vērts turpmāk analītiski interesēties par multikulturālismu. Multikulturālisms ir veselu cilvēku sfēra. Slimi cilvēki var multikulturālismu kompromitēt, kā tas ir reāli noticis.

Multikulturālisms vispirms un galvenokārt ir jauns domāšanas veids, mūsdienu sociālā un kulturoloģiskā konteksta jauna izpratne. Multikulturālismā atspoguļojas cilvēku pašsaglabāšanās instinkts - vēlēšanās izdzīvot polietniskos apstākļos, kad katrs etnoss fanātiski tiecas nosargāt savu identitāti.

Līdz multikulturālisma objektīvai izpratnei cilvēkiem (elitei) ir „jāizaug”. Tas ir garīgs process, kurā tiek sasniegts noteikts morālais iznākums. Tagad nākas stipri šaubīties par eiropiešu elites pašsaglabāšanās instinktu. Tas ir bez enerģijas.

Eiropiešu elites domāšanā sprēgā iracionālisms. To lieliski redz migranti. Viņi nesaskata dialoga (integrācijas) iespējas ar iracionālajiem eiropiešiem. Migranti saprot, ka tādos apstākļos multikulturālismam nav nekādu perspektīvu. Eiropiešu elite tikai tēlo multikulturālistus.

XX gs. vidū multikulturālisms radās pēc tam, kad Ziemeļamerikas un Rietumeiropas elite saprata kultūras identitātes saglabāšanas svētīgumu. Tolaik „baltās” rases elite vēl bija morāli spirgta un bez iracionālisma baciļiem. Saprātīgā elite bija spējīga atzīt, ka labāk ir saglabāt kultūras identitāti nekā visus asimilēt „pārkausēšanas katlā”. Rietumu elite saprata etniskās daudzveidības un kultūru plurālisma ekonomisko labumu – veicina konkurenci, inovācijas, kreativitāti. Multikulturāla vide ir lieliska augsne labklājībai, un multikulturāla vide tādējādi ir liela bagātība. Turpretī XXI gadsimta sākumā, kad iracionālisma baciļi jau bija izraisījuši iracionālisma epidēmiju, Rietumeiropā izgāzās nevis multikulturālisma koncepcija, bet gan atsevišķu valstu etnopolitika. Izgāšanās liecina par Eiropas elites pasionaritātes izsīkšanu un norietu. Eiropas elite vairs nav spējīga konstruktīvi iekārtot dzīvi un pati sevi ir iedzinusi strupceļā – pašnāvībā. Etnopolitikas nevērtība Latvijā ir Eiropas nevērtīgās etnopolitikas sastāvdaļa.

Ja multikulturālismu sūrā nolemtība pārklāj cilvēku vainas dēļ, tad migrāciju sūrā nolemtība pārklāj kosmoloģiski transcendentālā faktora dēļ. Mēs nekad nevarēsim precīzi atbildēt uz būtiskiem jautājumiem.

Kāpēc dzimstības dinamika ir atšķirīga dažādām rasēm? Kāpēc „baltās” rases dzimstība krasi pieauga apmēram simt gadus agrāk nekā pārējo rasu dzimstība? Kāpēc „baltās” rases dzimstības kraso samazināšanos pavada rases intelektuālais un morālais sabrukums? Kāpēc „baltās” rases intelektuālajā un morālajā sabrukumā ietilpst rases atražošanas instinkta zudums? Kāpēc visjaunākā demogrāfiskā pāreja notiek tieši šajā laikā (1960.-2050.g.), bet nevis kādā citā laikā? Kāpēc demogrāfiskā pāreja vienmēr turpinās apmēram 90 gadus?

Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, nepieciešama pilnīgi jauna realitātes izpratne. Nepieciešams jauns skatījums uz pasauli, atsakoties no domāšanas līdzšinējām paradigmām. Jārada ir jauna pasaules aina par Zemes stāvokli Visumā.

Visuma enerģijas ietekme uz cilvēkiem netiek apšaubīta. Arī pašlaik astronomu jaunākie atklājumi liecina par enerģiju, kas pārvalda Visuma un arī Zemes attīstību. Taču Zemes tehniskās iekārtas nav piemērotas šīs enerģijas iepazīšanai. No Visuma bagātībām Zemes tehniskajām iekārtām ir pieejami tikai kādi 7-8% (Mēness, planētas, zvaigznes). Pārējo speciālisti dēvē par „noslēpumaino tumšo enerģiju”. Visumā ir īpašība, kura cilvēkiem nav pazīstama. Šo īpašību var mistiski saukt par Visuma prātu.

Acīmredzot Visuma prāts zina, ko dara. Visuma prāts zina, kāpēc eiropiešu dzimstības samazināšanos pavada saprāta sabrukums un morālās stabilitātes sabrukums. Eiropieši pārstāj sevi atražot un reizē nonāk totālā iracionālismā un totālā morālajā pagrimumā. Visuma prāts eiropiešiem varēja atņemt tikai atražošanas instinktu, bet atstāt skaidras galvas un morāli cēlas sirdis. Tomēr tā tas nav noticis. Visuma prāts ir nolēmis ar eiropiešiem kapitāli izrēķināties, kaut gan varbūt tā nemaz nav izrēķināšanās, bet kaut kāda cita pieeja. Arī to mēs nevaram zināt.

Toties varam zināt, ka Visuma prāta pieejā ietilpst lēmums sagraut eiropiešu civilizāciju. To varam zināt, balstoties uz vēsturisko pieredzi – Visuma prāta agrāko rīcību.

Visuma prāta agrākajā rīcībā dominē stingra likumsakarība. Visuma prāts ļaužu rīcību vienmēr ir sakombinējis tā, ka civilizācijas ir sabrukušas pašu cilvēku vainas dēļ. Konkrētie ārējie spēki nevis sagrāva civilizācijas, bet gan civilizācijām izdarīja lielu pakalpojumu – pārtrauca agoniju. Piemēram, Atila izdarīja labu darbu, pārtraucot romiešu civilizācijas agoniju. Iespējams, arī eiropiešu civilizācijas agoniju pārtrauks kāds ārējais spēks. Tas mums Latvijā būtu saldens glābiņš no pazemojošās dzīves – stulbuma, nelietību, zādzību kanalizācijas kanāla nebeidzamās smirdoņas.

Civilizāciju, impēriju, valstu un citu politisko veidojumu (teiksim, arī vienotās vienotības) bojāeju izraisa elites intelektuālā un morālā degradācija. Politisko katastrofu iemesls ir elites saprāta un tikumības sabrukums. Politisko katastrofu iemesls ir pašsagraušana un pašlikvidācija.

Naivi ir vainot citus. Vainīgi ir attiecīgo politisko veidojumu autori, kuri nolaižās līdz nekompetencei, alkatībai, greznībai, mantkārībai, varaskārei, intrigām, šķeltniecībai, nodevībai, izlaidībai, baudkārei, iracionālismam, pašapmierinātībai, pašslavinājumiem, paštaisnīgumam, maģiskās domāšanas (wishful thinking) popularitātei.

Kā izsmiekls bija 2016.gada 27.februārī Eiropas politiķu organizētais gājiens par bēgļu tiesībām (European March for the Refugees Rights), lai demonstrētu atbalstu bēgļu cilvēktiesībām un mudinātu Eiropas valstu valdības nodrošināt bēgļiem drošu un legālu ceļu uz patvēruma valstīm. Eiropas politiķi nekad nav organizējuši līdzīgu pasākumu, aicinot dzemdēt bērnus un nepakļauties iracionālismam.

Arī Latvijā migranti tagad tiek slavēti kā liela cilvēciskā vērtība. Migrantu pasionaritāti slavē ministri, politiķi, žurnālisti, eksperti. Atsevišķi vietējie „naciķi” migrantu pasionaritāti (dedzīgo vēlmi integrēties!?) zemtekstā naidīgi pretstata „krievu” pasivitātei integrēties Latvijā. Interesanti, kāda gan var būt sveštautiešu interese integrēties latviešu Lielās Bandas pārvaldītajā teritorijā ar epitetu „Failed state”? Cilvēki labprāt integrējās tikai cilvēciski piemērotā vidē, bet nevis blēžu un stulbeņu pieķēzītā vidē.

Visuma prāts, manipulējot ar „noslēpumaino tumšo enerģiju”, laiku pa laikam kādai cilvēces daļai atņem saprātu un morāli. No XX gs. otrās puses Visuma prāta manipulācijas ir novirzītas uz eiropiešiem. Pēc apmēram 20 gadiem Eiropā vairs nebūs tās vecākās paaudzes, kura ir pieradusi dzīvot racionāli un godīgi. Latvijā jau pašlaik ir redzams, kāda biedējoša tipa radījumi turpmāk kustēsies subkontinentā. Eiropiešiem nav lemts zināt iemeslu tādai ārprātīgai antropoloģiskajai transformācijai. Iemeslu zina vienīgi Visuma prāts. Bet tas asociējas ar sūru nolemtību. Eiropa un eiropieši zaudē savu vēsturiski tradicionālo identitāti. Deformāciju un anomāliju kolosālais apjoms ir projekcija jaunai identitātei.

Seko mums