Iesaki rakstu: 
Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) un Eiropas Komisija (EK) sarunās ar premjeru Valdi Dombrovski (Vienotība) uzstāj uz mazāku budžeta deficīta līmeni, nekā paredz līdzšinējā vienošanās ,– aizdevēji vēlas, lai budžeta deficīts būtu zem noteiktajiem 6%, lai Latvijai būtu reālistiskāk 2012. gadā izpildīt apņemšanos nepārsniegt 3% deficīta slieksni.
To Pietiek apstiprināja vairāki koalīcijas politiķi gan no Vienotības, gan Zaļo un zemnieku savienības (ZZS). Koalīcijā arī valda bažas, jo premjers vēl aizvien nav devis zaļo gaismu konkrētam pasākumu plānam, kā samazināt budžeta deficītu, – sestdien valdības ārkārtas sēdē tas pretēji gaidītajam tā arī netika likts galdā.
Aizdevēji par pārlieku optimistiskām uzskatot Finanšu ministrijas (FM) prognozes, ka nākamgad Latvijas ekonomika turpinās atkopties un iekšzemes kopprodukts (IKP) pieaugs par 3,3%. Tieši šo prognozi FM ņem par pamatu 2011. gada budžeta sagatavošanā. SVF un EK uzskata, ka reālais IKP pieaugums varētu būt 2,4%, Pietiek atzina ekonomikas ministrs Artis Kampars (Vienotība).
Lai gan FM sestdien pēc valdības ārkārtas sēdes par budžetu publiskoja starptautisko aizdevēju priekšlikumus budžeta deficīta samazināšanai, nav panākta vienošanās, kuri no tiem tiks īstenoti un par kādu summu tiks mazināts deficīts. Vairāki koalīcijas politiķi Pietiek to skaidroja ar premjera taktiku, jo viņš vēl cer ar aizdevējiem vienoties par konsolidācijas apmēru zem 300 miljoniem latu. Tiek pieļauts, ka reālā konsolidācija var sasniegt 320-330 miljonus latu. SVF misijas vadītājs Latvijā Marks Grifits piektdien pēc tikšanās ar Dombrovski apstiprināja tikai to, ka budžeta deficītu būs jāsamazina par „būtiski mazāku” summu, nekā 400 miljoni.
Aizdevēji akcentē nepieciešamību veikt pasākumus ar ilgtermiņa efektu. Par tādu SVF neuzskatot atteikšanos no iemaksām otrajā pensiju līmenī, samazinot iemaksu likmes no pašreizējiem 2% uz 0%. Tādā veidā valdība cer ietaupīt teju 90 miljonus latu. Aizdevēji tā vietā sarunās uzstājot uz 4% iemaksu likmes atjaunošanu otrajā pensiju līmenī.
No aizdevēju puses uzrunāta arī iespēja atteikties no pensiju piemaksām. Formāli to var censties pasniegt kā ar pensiju samazināšanu tieši nesaistītu soli, tomēr jāņem vērā, ka piemaksas sastāda būtisku daļu no pensijas kopējā apmēra. Kā uzsvēra Pietiek avoti, šis variants esot izslēgts, jo „premjers nekad uz to neies”. Tomēr konsolidācija var skart pabalstus.
Seko mums 
Globālās tendences rāda, ka valstīm, lai saglabātu konkurētspēju un drošību, ir jākļūst efektīvākām un jārīkojas daudz dinamiskāk. Šajos jaunajos apstākļos jautājums vairs nav tikai par ekonomikas attīstību, bet gan par valsts spēju aizstāvēt savas intereses un pastāvēt. Mums ir jākļūst adaptīviem, lai pielāgotos mainīgajiem apstākļiem.
Plašākai publikai būs pieejams Ogres novada “lieldraugu” kārtējais sižets Latvijas Televīzijā. Sāksim ar pozitīvo. Šoreiz mani intervēja žurnāliste*, kurai atšķirībā no dažiem viņas zināmākajiem kolēģiem nepiemita dažādi komunikāciju traucējoši ieradumi un īpatnības. Ne tik pozitīvi bija tas, ka intervijā bija jūtams mērķis atrast Ogres novada vadības darbā tādas negācijas, kuru patiesībā nav.
Ekonomika ir par naudu. Var strīdēties līdz nemaņai par šodien veikto investīciju nākotnes atdevi, taču kā tur būs, īsti neviens nezina un balstās uz pieņēmumiem. Esmu jau iepriekš izteicis šaubas par pašreiz saplānoto saules un vēja parku jaudu lieluma lietderību. Daudz par daudz un nespēj nodrošināt energoneatkarību.
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
