Tā, lūk, izpaužas bezkompromisa tiesiskums patiesi demokrātiskā un tiesiskā valstī: turpinām pārpublicēt slepenos tiesu nolēmumus par konfiskācijām
PIETIEK05.01.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
„Esiet gatavi! Jums jebkurā mirklī „tiesiski” var atņemt visu! Tāds ir jaunais „bezkompromisa tiesiskums”! Un neceriet, ka ar jums tā negadīsies! Tā var gadīties ar burtiski ikvienu! Atņems – un viss!” – ar šādu brīdinājumu nezināmu personu izveidota interneta vietne komunisms.com ir sākusi publicēt līdz šim no Latvijas sabiedrības slēptos tiesu nolēmumus par mantas konfiskāciju. Ņemot vērā problēmas nopietnību, šos nolēmumus turpina pārpublicēt pietiek.com.
Ļoti interesants tiesas lēmums. Tas atbilstoši visām procesuālo tiesību normu prasībām sastāv no aprakstošās daļas, motīvu daļas un rezolutīvās daļas….
Tiesas lēmuma aprakstošajā daļā tiek sniegts detalizēts izklāsts visam, ko mūsu valsts tiesību aizsardzības iestādes (Finanšu izlūkošanas dienests, prokuratūra un attiecīgā Valsts policijas struktūrvienība) ir izmeklēšanas laikā noskaidrojušas. Tostarp precīzi pa punktiem un sekundēm tiek aprakstīts kā, kurš, kuram un kad it kā ir izblēdījis palielu naudas summu, kuras atlikums (kopsummā vairāk par 200 tūkstošiem euro) vispirms nogūlās vienas Latvijas kredītiestādes kontā, un secīgi tika arestēts kriminālprocesa ietvaros.
No tiesas lēmuma aprakstošās daļas ir iespējams iegūt pilnīgu informāciju par pilnīgi visām un jebkādām darbībām, kādas tikušas īstenotas, kuras personas šīs darbības īstenoja, ar kādu nolūku tās tika īstenotas un kāds rezultāts tika sasniegts. Proti, ir noskaidrots, ka viena konkrētā vārdā nosaukta persona it kā ir izblēdījusi naudu no citas konkrētā vārdā nosauktas personas un secīgi šo izblēdīto naudu ir nolikusi drošā vietā – savā bankas kontā, kurš atvērts vienā Latvijas kredītiestādē. Laikam ar cerību, ka Latvija ir tiesiska un demokrātiska valsts un šeit nebūs nekādu risku šo naudu glabāt līdz brīdim, kad to radīsies vajadzība izlietot atbilstoši tās funkcionālajai nozīmei.
Lasot tiesas lēmuma motīvu daļu, kļūst vēl interesantāk. Motīvu daļā tiesa secina aptuveni to, ka “viss nav tik viennozīmīgi”… tur kaut kas nav gluži precīzi noskaidrots. Kaut kas nav gluži pierādīts. Par kaut ko nav gluži lielas pārliecības. Vārdu sakot, ne viss iepriekš aprakstošajā daļā atreferētais ir par pilnu rubli ņemams. Tomēr “aizdomas” par bankas kontā noguldītās naudas legālo izcelsmi aizvien saglabājas. Tāpat naudas īpašnieka sniegtie paskaidrojumi neesot gluži pārliecinoši. Un vispār, šī nauda laikam tomēr (visticamāk) varētu būt izblēdīta kādai konkrētā vārdā nosauktai personai.
Tiesas lēmuma rezolutīvā daļa gan nemaz nav interesanta. Tajā nav pilnīgi nekādu pārsteigumu un pilnīgi nekā jauna. Rezolutīvā daļa ir būvēta atbilstoši žanra klasikas priekšrakstiem - nauda tiek konfiscēta un ieskaitīta Latvijas Valsts budžetā. No blēdības cietušajai personai to neviens atdot nemēģināja. Un varam būt pilnīgi pārliecināti, ka arī nemēģinās pat tad, ja šī apblēdītā persona to pieprasīs, jo Latvijas valsts budžetam tā nauda noteikti ir vairāk vajadzīga nekā no blēdības cietušajam likumīgajam naudas īpašniekam. Tā, lūk, izpaužas bezkompromisa tiesiskums patiesi demokrātiskā un tiesiskā valstī!
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
