Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ziniet, tomēr Rīga nepieder kādam vienam cilvēkam, nedz arī cilvēku grupai. Tiem, kas vēlas iespējas visur un netraucēti pārvietoties ar velosipēdu, nav kaut kādu īpašu priekšrocību iepretim tiem, kas vēlas pārvietoties pa pilsētu kājām, lai gan nu jau kādu laiku tieši tur ir vairāk konfliktu un tieši kājāmgājējs ir visneaizsargātākais satiksmes dalībnieks.

Nodokļus maksā visas Rīgas apkaimes. Esmu pamanījis, ka daudzi nesaprot, ko nozīmē vārds "apkaimes". Par apkaimēm dēvē nevis ciemus un pilsētas ārpus Rīgas (tuvējā pierīga), bet gan Rīgas mikrorajonus. Zolitūde, Pļavnieki, Purvciems, Jugla, Šampēteris, Torņakalns, Mežciems, Bolderāja un vēl un vēl. Tajos visos dzīvo parasti cilvēki. Viņu darbs ienes ik gadus milzu naudu Rīgas budžetā. Bet viņu apkaimes bieži ir totāli aizmirstas.

Manā apkārtnē pat liepas netiek kaut tik daudz apzāģētas, lai tām vasarā varētu, neliecoties zem zariem, garām paiet. Tikām centrā tās tiek glīti safrizētas. Mums milzums ielu un ieliņu, kur trīsdesmit pašu neatkarīgās Republikas gados nav pat vienu reizi klājums pilnībā nomainīts (un dažām nav pat ne reizi labots un citkārt pat ne reizi nav uzklāts. Zemes ceļš un šķembas - ir arī Rīgā. Un nemaz ne tik reti, kā kādam varētu šķist). Tikmēr centrā jau ir vietas, kur vairākkārt bruģītis mainīts. Un es nerunāju tikai par Brīvības pieminekļa apkārtni.

Neviens centra iemītnieks nevar vienkārši nodiktēt - nebūs jums te braukt! Bet, ja braucat, tad arī sēdiet sastrēgumos! Paši vainīgi!

Kā tad tā? Vai tā vairs nav arī mana pilsēta? Vai es tajā nemaksāju nodokļus no ikurāt visām četrām darbavietām, kurās strādāju? Un ko tad es par tiem nodokļiem savā apkārtnē saņemu? Iespēju televizorā redzēt sakoptu centru, uzņemt kādu bildīti Vērmanes dārzā pie superskaisti (tiešām!) izveidotas puķu dobes? Bet pēc tam atgriezties Juglā, kur nekā jauna apstādījumos nav (un, visbiežāk, nav arī apstādījumu un bieži pat ne trotuāru).

Ja kas aug pie namu logiem, tad tikai paši iedzīvotāji pēc savas gaumes un spējas sastādījuši. Turklāt atšķirībā no Barona ielas iemītniekiem mēs arī paši aplaistām to, ko esam iestādījuši, negaidot, kad viss nokaltīs. Mēs zinām - liec to soctīklos vai neliec, nevienu tas nerausta.

Malienas ielā visā tās garumā nav neviena luksofora, izņemot krustojumu ar Juglas ielu. Vēlāk tā pārtop Šmerļa ielā (arī bez luksofora, bet vismaz ar gājēju pāreju) un tad satiekas ar Brīvības ielu. Te dzīvo daudz cilvēku. Daudz gados vecāku cilvēku un māmiņu ar bērniem. Vieni iet uz Gaiļezeru, otri - nāk no tā. Un neviena droša krustojuma, bet milzīgas intensitātes satiksme rīta un vakara stundās. Nevienam nerūp, kā tiekam galā. Nav aprīkotu krustojumu, kuros droši var šķērsot ielu.

Bet tā vietā mēs iztērējam naudu, novelkot līnijas uz Čaka ielas brauktuves, kas izraisa sastrēgumus, vēl vairāk apgrūtina apkaimju iedzīvotāju ikdienu, braucot strādāt uz darbu Rīgas centrā (no kura mēs maksājam nodokļus, lai Rīgas Domei būtu nauda, ko tērēt pēc sava saprāta vai neprāta), braucot pie ārsta vai apmeklējot valsts un pašvaldības iestādes.

Ja ir skaidrs redzējums, ka velosipēdu joslas Čaka ielā būs ievērojams ieguvums (par ko ļoti šaubos, jo tas nav labākais maršruts), tad vajadzēja veikt plašus un saprātīgus pārkārtojumus. Ja tā iespēja palaista garām, tad vajadzēja koncentrēties uz citām ielām un varbūt pilnīgi citiem risinājumiem (galu galā, atceroties par galveno prioritāti - kājāmgājējiem) un atgriezties pie Čaka ielas tad, kad būs nauda un iespēja prātīgam un plašam pārkārtojumam.

Bet tā, kā tagad, - tā nav laba pārvaldība! Tā ir cūcība un nerēķināšanās ar to, ka Rīga nepieder kādai vienai cilvēku grupai, neatkarīgi no tā, vai viņu deklarētā dzīvesvieta ir centrā, Mežaparkā, Berģos, Juglā vai Pleskodālē.

Pārpublicēts no Facebook

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...