Tā kā mājas pagalmā pārāk liela mēslu čupa, jauno NMPD amatu ieņems nevis Fūrmanis, bet viņa māsasvīrs

Pietiek lasītājs
05.06.2018.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu:

Ņemot vērā troksni, kas bija sacelts ap šo amatu, Fūrmanis beigu beigās konkursā uz šo posteni pat neiesniedza dokumentus. Taču tas arī nebija nepieciešams, jo amats paliks „ģimenē”. Protams, oficiālais NMPD jaunās vadības skaidrojums ir – tas, ka viņš ir Fūrmaņa tuvs radinieks, nav pietiekams pamats viņu „diskriminēt”.

Atgādināšu vēstuli, kas nesen klejoja pa NMPD kabinetiem un dod zināmu skaidrību par jaunās dienesta direktores Lienes Cipules darbībām.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktorei Lienei Cipulei - par NMP dienesta reorganizāciju

Cienījamā Cipules kundze!

Šā gada 8. janvārī, stājoties Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (turpmāk - NMP dienests) direktores amatā, esat vairākkārt paudusi viedokli par nepieciešamību pārveidot NMP dienesta struktūru.

Līdz šim esmu informēts par to, ka no šā gada 12. marta Katastrofu medicīnas centra vadītājs vairs nepilda NMP dienesta direktora vietnieka katastrofu medicīnas jautājumos pienākumus, kā arī vadības sanāksmēs esat informējusi, ka ir izveidots jauns amats - NMP dienesta direktora vietnieks NMP procesa vadības jautājumos.

Uzskatu, ka minēto amatu pārveidošana ir nepamatota, nelietderīga un var negatīvi ietekmēt NMP dienesta darba organizāciju gan ikdienā, gan ārkārtas medicīniskās situācijās.

Šobrīd katra vadošā amata pienākumu veicēja loma un darbības ir stingri reglamentētas NMP dienesta Ārkārtas situāciju vadības plānā, un, veicot jebkādas pārmaiņas NMP dienesta struktūrā un amatu sarakstā, ir jāpārskata un jāaktualizē visi iestādes iekšējie normatīvie akti.

 Tāpat par nelietderīgu uzskatu jaunas amata vietas - direktora vietnieka NMP procesa vadības jautājumos izveidošanu. Minētā amata pienākumus jau šobrīd veic direktora vietnieks NMP jautājumos, Operatīvās vadības centra vadītājs un Medicīniskās kvalifikācijas un mācību centra vadītāji.

Jaunas amata vietas izveidošana ir klajā pretrunā ar Valsts pārvaldes reformu plānā noteikto - nodrošināt valsts pārvaldē nodarbināto skaita samazināšanu, turklāt, tā radīs ietekmi uz NMP dienesta budžetu - gadā šī amata pienākumu veicēja atalgojumam būs jātērē aptuveni 27 200 euro. Manā skatījumā tā ir nelietderīga valsts budžeta līdzekļu izmantošana.

Gadījumā, ja esat konstatējusi, ka kādas NMP dienesta funkcijas netiek pildītas un nepieciešams veikt papildu pienākumus, aicinu Jūs tos uzticēt veikt esošo amatu pienākumu veicējiem, nevis mākslīgi veidot jaunu amatu. Papildus jau minētajam, esat iecerējusi veikt arī citas iestādes strukturālās izmaiņas, tāpēc, lūdzu Jūs rīkoties atbilstoši labas pārvaldības principiem.

Ierosinot izmaiņas iestādes struktūrā, ir svarīgi koncentrēties uz mērķi, kas būtu sasniedzams. Iestādes vadītājam jābūt skaidrai atbildei uz jautājumu - kas ir tas efekts, kas ir jāsasniedz. Savukārt, lai nonāktu līdz izpratnei par pārmaiņu nepieciešamību, ir jāveic būtisks darba apjoms - funkciju un uzdevumu identificēšana, sasniedzamo mērķu un to galveno rādītāju definēšana, nepieciešamo resursu, tai skaitā iestādes struktūras, novērtējums, esošā snieguma novērtējums un priekšlikumu izstrāde vēlamā efekta sasniegšanai.

Tikai balstoties uz visaptverošu novērtējumu, ir iespējams objektīvi definēt iestādes darbībā sasniedzamos mērķus un galvenos rādītājus, kas raksturotu sasniegtā ietekmi - vai pārmaiņas veicina labākus iestādes darbības rezultātus un/vai resursu ietaupījumu.

Reorganizācija ir visaptverošs process, kurā tiek izveidota optimāla struktūra, lai nodrošinātu labāku iestādes kopējo sniegumu. Iekšējo reformu veikšanai nepieciešama prioritāšu un potenciālās pozitīvās ietekmes uz ilgtermiņa izaugsmi noteikšana - darīt vairāk, kvalitatīvāk, ar mazāku resursu ieguldījumu u.tml. Tāpat ir jābūt plāniem pakārtotām rīcības programmām.

Šādu iekšēju strukturālu izmaiņu veikšana nevar kļūt par reorganizācijas pašmērķi, bet gan tikai par līdzekli mērķu sasniegšanai. Līdz ar to iestādes struktūra tiek pakārtota iestādes funkcijām un noteiktajiem mērķiem. Tas nozīmē, ka pirms iestādes struktūras veidošanās ir jāapzina savas funkcijas un pienākumi, definējot konkrētus mērķus funkciju realizēšanai.

Pirms iekšējo reformu veikšanas ir jāidentificē, kāpēc esošais struktūras modelis nenodrošina funkciju realizēšanu un mērķu sasniegšanu efektīvākajā veidā, un jānosaka, kādas darbības ir jāveic un kas tiks sasniegts, veicot konkrētās izmaiņas.

Operatīvās vadības centra vadītājs Aleksejs Baranovs

Seko mums