Tā kā Rīgas pašvaldības uzņēmuma brieži nav redzami un nav augstvērtīgi, tie, protams, ir jāizšauj!
Rīgas pašvaldības SIA Rīgas meži01.08.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jau kopš 2021. gada rudens pašvaldības uzņēmums SIA “Rīgas meži” risina jautājumu, ko darīt ar uzņēmuma Daugavas mežniecībā - Vides izglītības centra teritorijā, Tīnūžu pagastā, netālu no Ogres, esošo staltbriežu ganāmpulku. Tas tika izveidots 2008. gadā, lai nodrošinātu staltbriežu selekciju un sugas populācijas pavairošanu šajā vietā (slēgtā teritorijā) uzņēmuma apsaimniekoto mežu vajadzībām.
Staltbriežu dārza izvērtēšanai un tā iespējamo nākotnes scenāriju noteikšanai tika piesaistīti neatkarīgi eksperti - biedrība “Bioloģisko lauksaimnieku un savvaļas dzīvnieku audzētāju asociācija” (LBSDAA), kā arī dzīvnieku vērtētājs. Tie konstatēja, ka sākotnēji definētās briežu dārza vajadzības (dzīvnieku selekcija un sugas populācijas pavairošana) nav iespējams nodrošināt, jo laika gaidā radušās neatgriezeniskas izmaiņas dzīvnieku ģenētiskajā fondā.
Staltbriežu dārza uzturēšana “Rīgas mežiem” gadā izmaksā ap 40 000 eiro. Tā kā dārzu uzņēmums apsaimnieko kopš 2008. gada, uzņēmums tikai tā uzturēšanai jau iztērējis vairāk nekā pusmiljonu eiro.
Tie sniedza atzinumus gan par dzīvniekiem, gan arī staltbriežu dārza iespējamajiem tālākajiem attīstības virzieniem Vides izglītības centra teritorijā. Asociācijas atzinumā teikts, ka pašreizējā izpildījumā briežu dārzs pilnībā neatbilst “Rīgas mežu” un tā Vides izglītības programmas mērķiem. Proti, dzīvnieki vairāk nekā 100 hektāru teritorijā praktiski nav redzami, līdz ar to nav izmantojami vides izglītības aktivitātēm kā uzskatāms vizuālais materiāls.
Asociācijas 2021. gada 10. decembra atzinumā teikts: “Vaislas dzīvnieku realizācija - kvalitatīvu briežu audzēšana nav iespējama, jo trūkst aploku sistēmas, dzīvnieku pārvietošanas koridori un fiksācijas iekārtas, kā arī esošo dzīvnieku kvalitāte neatbilst pašreizējam tirgus pieprasījumam.”
Jānis Liepiņš, sertificēts dzīvnieku vērtētājs, 2021. gada 13. decembra atzinumā raksta: “Dzīvnieku vērtību degradējošs fakts ir, ka minētajā aplokā pēdējo vismaz 10 (desmit) gadu laikā nav veikta dzīvnieku papildināšana no citām saimniecībām, kā rezultātā novietnē ir izveidojusies staltbriežu tuvradniecība, kas atspoguļojas minimālā ikgadējā pieauguma rādītājos un vaislas buļļu kvalitātē.”
Balstoties uz speciālistu atzinumiem, 2022. gadā “Rīgas meži” normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā organizēja divas staltbriežu ganāmpulka izsoles; abas noslēdzās bez rezultātiem. Konsultējoties ar speciālistiem, 2023. gadā uzņēmums uzsāka staltbriežu medību tiesību izsoli. Arī šī izsole beidzās bez rezultātiem.
Pēc tās “Rīgas meži” lūdza Latvijas Mednieku savienību (LMS vai Savienība) sniegt atzinumu par tālāko rīcību saistībā ar briežu dārzu.
2023. gada 6. martā LMS sniegtajā atzinumā teikts: “Dzīvnieku dārza atvēršana un dzīvnieku izlaišana savvaļā ir visnepiemērotākais risinājums. Dzīvnieki, kas ilgstoši (vairākās paaudzēs) ir turēti iežogojumā, var būt zaudējuši bailes no cilvēkiem, tādēļ, izlaižot savvaļā, šo dzīvnieku uzvedība nav prognozējama. SIA “Rīgas meži” briežu dārzā mītošo staltbriežu kvalitāte nav tik augstvērtīga, ka būtu jācenšas saglabāt šo dzīvnieku ģenētiskais potenciāls.
Staltbriežu pārvešana uz citām teritorijām. Dārgs un laikietilpīgs pasākums. Staltbriežu populācija Latvijā ir daudzskaitlīga, un tās ģenētiskā kvalitāte ir laba, tādēļ šis pasākums nav atbalstāms lietderības apsvērumu dēļ.”
Kā visracionālāko risinājumu LMS iesaka gaļas izsoles rīkošanu. Savienība iesaka: “Būtu pareizi rīkot izsoli dzīviem dzīvniekiem, to likvidācijai gaļas ieguvei. Ņemot vērā dzīvnieku bioloģiju un attīstību, labākais laiks šī pasākuma realizācijai būtu 2023. gada rudenī - no oktobra līdz decembrim.”
Vēlamies uzsvērt, ka “Rīgas meži” kopš 2021. gada beigām ir atklāti snieguši informāciju sabiedrībai par staltbriežu dārza stāvokli un dzīvnieku tālāko likteni. Informācija par izsolēm regulāri ir sūtīta medijiem, kā arī ievietota uzņēmuma mājaslapā.
Attēlā – ar bijušā Rīgas domes priekšsēdētāja Mārtiņa Staķa svētību amatā apstiprinātā „Rīgas mežu” valdes priekšsēdētāja Anita Skudra
Seko mums 
Centrālā vēlēšanu komisija ceturtdien, 16. novembrī izlēma laikā no 2023. gada 7. decembra līdz 2024. gada 5. janvārim rīkot parakstu vākšanu tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētā likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” atcelšanu.
Tikko pieņemtais budžets Kultūras ministrijas atbildībām prioritārajos pasākumos piešķir 17.51 miljonu eiro. Šie atbalsta pasākumi galvenokārt dzēš nozares ugunsgrēkus, kas bijuši redzami gadiem ilgi.
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
