Tā kā Rīgas pašvaldības uzņēmuma brieži nav redzami un nav augstvērtīgi, tie, protams, ir jāizšauj!
Rīgas pašvaldības SIA Rīgas meži01.08.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jau kopš 2021. gada rudens pašvaldības uzņēmums SIA “Rīgas meži” risina jautājumu, ko darīt ar uzņēmuma Daugavas mežniecībā - Vides izglītības centra teritorijā, Tīnūžu pagastā, netālu no Ogres, esošo staltbriežu ganāmpulku. Tas tika izveidots 2008. gadā, lai nodrošinātu staltbriežu selekciju un sugas populācijas pavairošanu šajā vietā (slēgtā teritorijā) uzņēmuma apsaimniekoto mežu vajadzībām.
Staltbriežu dārza izvērtēšanai un tā iespējamo nākotnes scenāriju noteikšanai tika piesaistīti neatkarīgi eksperti - biedrība “Bioloģisko lauksaimnieku un savvaļas dzīvnieku audzētāju asociācija” (LBSDAA), kā arī dzīvnieku vērtētājs. Tie konstatēja, ka sākotnēji definētās briežu dārza vajadzības (dzīvnieku selekcija un sugas populācijas pavairošana) nav iespējams nodrošināt, jo laika gaidā radušās neatgriezeniskas izmaiņas dzīvnieku ģenētiskajā fondā.
Staltbriežu dārza uzturēšana “Rīgas mežiem” gadā izmaksā ap 40 000 eiro. Tā kā dārzu uzņēmums apsaimnieko kopš 2008. gada, uzņēmums tikai tā uzturēšanai jau iztērējis vairāk nekā pusmiljonu eiro.
Tie sniedza atzinumus gan par dzīvniekiem, gan arī staltbriežu dārza iespējamajiem tālākajiem attīstības virzieniem Vides izglītības centra teritorijā. Asociācijas atzinumā teikts, ka pašreizējā izpildījumā briežu dārzs pilnībā neatbilst “Rīgas mežu” un tā Vides izglītības programmas mērķiem. Proti, dzīvnieki vairāk nekā 100 hektāru teritorijā praktiski nav redzami, līdz ar to nav izmantojami vides izglītības aktivitātēm kā uzskatāms vizuālais materiāls.
Asociācijas 2021. gada 10. decembra atzinumā teikts: “Vaislas dzīvnieku realizācija - kvalitatīvu briežu audzēšana nav iespējama, jo trūkst aploku sistēmas, dzīvnieku pārvietošanas koridori un fiksācijas iekārtas, kā arī esošo dzīvnieku kvalitāte neatbilst pašreizējam tirgus pieprasījumam.”
Jānis Liepiņš, sertificēts dzīvnieku vērtētājs, 2021. gada 13. decembra atzinumā raksta: “Dzīvnieku vērtību degradējošs fakts ir, ka minētajā aplokā pēdējo vismaz 10 (desmit) gadu laikā nav veikta dzīvnieku papildināšana no citām saimniecībām, kā rezultātā novietnē ir izveidojusies staltbriežu tuvradniecība, kas atspoguļojas minimālā ikgadējā pieauguma rādītājos un vaislas buļļu kvalitātē.”
Balstoties uz speciālistu atzinumiem, 2022. gadā “Rīgas meži” normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā organizēja divas staltbriežu ganāmpulka izsoles; abas noslēdzās bez rezultātiem. Konsultējoties ar speciālistiem, 2023. gadā uzņēmums uzsāka staltbriežu medību tiesību izsoli. Arī šī izsole beidzās bez rezultātiem.
Pēc tās “Rīgas meži” lūdza Latvijas Mednieku savienību (LMS vai Savienība) sniegt atzinumu par tālāko rīcību saistībā ar briežu dārzu.
2023. gada 6. martā LMS sniegtajā atzinumā teikts: “Dzīvnieku dārza atvēršana un dzīvnieku izlaišana savvaļā ir visnepiemērotākais risinājums. Dzīvnieki, kas ilgstoši (vairākās paaudzēs) ir turēti iežogojumā, var būt zaudējuši bailes no cilvēkiem, tādēļ, izlaižot savvaļā, šo dzīvnieku uzvedība nav prognozējama. SIA “Rīgas meži” briežu dārzā mītošo staltbriežu kvalitāte nav tik augstvērtīga, ka būtu jācenšas saglabāt šo dzīvnieku ģenētiskais potenciāls.
Staltbriežu pārvešana uz citām teritorijām. Dārgs un laikietilpīgs pasākums. Staltbriežu populācija Latvijā ir daudzskaitlīga, un tās ģenētiskā kvalitāte ir laba, tādēļ šis pasākums nav atbalstāms lietderības apsvērumu dēļ.”
Kā visracionālāko risinājumu LMS iesaka gaļas izsoles rīkošanu. Savienība iesaka: “Būtu pareizi rīkot izsoli dzīviem dzīvniekiem, to likvidācijai gaļas ieguvei. Ņemot vērā dzīvnieku bioloģiju un attīstību, labākais laiks šī pasākuma realizācijai būtu 2023. gada rudenī - no oktobra līdz decembrim.”
Vēlamies uzsvērt, ka “Rīgas meži” kopš 2021. gada beigām ir atklāti snieguši informāciju sabiedrībai par staltbriežu dārza stāvokli un dzīvnieku tālāko likteni. Informācija par izsolēm regulāri ir sūtīta medijiem, kā arī ievietota uzņēmuma mājaslapā.
Attēlā – ar bijušā Rīgas domes priekšsēdētāja Mārtiņa Staķa svētību amatā apstiprinātā „Rīgas mežu” valdes priekšsēdētāja Anita Skudra
Seko mums 
Cilvēka eksistence nav reducējama tikai uz ārējiem normatīvajiem ietvariem vai sabiedrības uzspiestām struktūrām. Jau kopš dzimšanas indivīdam piemīt fundamentālas spējas — uztvere, domāšana, izvēle —, kas veido viņa personīgo patiesības izpratni. Šīs spējas kalpo kā pamats gan ētiskai, gan tiesiskai autonomijai.
Pēdējā laikā kļūst arvien redzamāka Agitas Zariņas-Stūres, Saeimas deputātes un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas, nekompetence. Lai gan visa viņas profesionālā dzīve ir bijusi saistīta ar izglītību, šķiet, ka viņa neizprot pat elementāras izglītības tendences Latvijā un pasaulē.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) noliedz publiskajā telpā izskanējušos apgalvojumus par iestādes it kā iejaukšanos atsevišķu plašsaziņas līdzekļu redakcionālajā neatkarībā un cenzūras īstenošanu. KNAB savas funkcijas, tostarp priekšvēlēšanu aģitācijas uzraudzību, veic saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām pilnvarām un tiesībām.
Es te paklausījos Ivo Butkeviča podkāstu ar bijušo AirBaltic padomes priekšsēdētāju Klāvu Vasku. Doma bija saprast, kur mans un amatpersonas viedokļi varētu atšķiras. Vai arī viņš lies bleķi kā Jānis Ošlejs un dezinformēs sabiedrību?
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
