Tā neveikli sanāk, bet nepievilt nevienu "Vienotība" nevarēs
Raivis Dzintars, Nacionālā apvienība08.06.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Īstenībā jau esmu iecietīgāks, nekā daudzi domā. Saeimā ievēlēti dažādu sabiedriskās domas strāvojumu pārstāvji, un to, ka principiāli iebilstu kāda viedoklim vai aizstāvu savējo, pilnībā savietoju ar cieņu un pieklājību pret oponentiem. Esmu vienmēr vērsts uz sadarbību – protams, tiktāl, cik tas, manuprāt, sakrīt ar manu vēlētāju interesēm.
Es neuzrunātu caur šīm rindām savu (pašreizējo) koalīcijas partneri, ja runa būtu tikai par atšķirīgiem viedokļiem vai interesēm. Varu nepiekrist, bet pilnībā respektēju to, ja cena par "Vienotības" prezidenta ievēlēšanu ir nokārtot atrašanos valdībā Zaļajiem Zemniekiem un "Progresīvajiem".
Nepatīkami, bet tāda ir politika. Tas jāpieņem. Tas, ko nevaru ne respektēt, ne atzīt par normālu, ir veids, kā „Vienotība” ar Krišjāni Kariņu priekšgalā noliedz acīmredzamo gan (vismaz līdzšinējo) partneru, gan sabiedrības priekšā.
Vēl vairāk. Visā vainoti tiek paša līdzšinējie partneri, ignorējot faktus un loģiku.
Divās valodās?
Sākšu ar mazu, bet simbolisku piemēru. Vakar LTV1 raidījumā Kariņa kungs izteicies, ka viņš un partneri runājot divās valodās: viņš - par darbiem un programmām, bet partneri - par amatiem.1
Vai Kariņa kungs varētu minēt kaut vienu piemēru, kad kāds no koalīcijas partneriem būtu viņu uzrunājis par kādiem amatiem? Lūdzu, vārdu, uzvārdu un datumu!
Vienīgā reize, kad koalīcijas partneri ir kopīgi tikušies, lai apspriestu situāciju pēc prezidenta vēlēšanām, bija piektdien, 2. jūnijā. Šim pasākumam bija deviņi liecinieki. Piedalījās: Ināra Mūrniece, Jānis Vitenbergs, Raivis Dzintars, Edgars Tavars, Māris Kučinskis, Juris Viļums, Arvils Ašeradens, Jānis Patmalnieks un pats Krišjānis Kariņš.
Varu galvot, ka Nacionālās apvienības vai "Apvienotā saraksta" pārstāvji pat ar pušplēstu zilbi neminēja kādus amatus. Vienīgais, kas par to netieši runāja, bija pats Krišjānis Kariņš, prezentējot ideju, ka "koalīcija jāpaplašina" ar ZZS un Pro.
Vainīgie vienmēr ir citi
Vēl pirms pāris gadiem "Vienotības" līderi publiski sūdzējās, ka reformas nevarot īstenot "sarežģītā piecu partiju koalīcijā".2 Partneri daļēji mainījušies, premjers palicis vecais. Nu vairs koalīcija nav ne sarežģīta (programmatiski un ideoloģiski tā kļuvusi līdzīgāka), ne vairs arī piecas partijas. Tagad tā pati "Vienotība" teic, ka reformas nenotiek tāpēc, ka koalīcijā esot tikai trīs politiskie spēki, vajagot piecus.
Piemēram, ZZS esot jāiesaista, lai (tālākais reformu uzskaitījums ir paša Krišjāņa Kariņa paustais): pieņemtu partnerattiecību regulējumu, ratificētu Stambulas konvenciju, samazinātu skolu skaitu, reformētu slimnīcu tīklu, atvieglotu imigrāciju un kotētu biržā valsts uzņēmumus. Gluži kā no ZZS priekšvēlēšanu programmas, ne...?!
Kad budžeta veidošanas laikā Nacionālā apvienība un Ekonomikas ministrija iestājās par lielākiem līdzekļiem eksportspējīgu un darbavietas nodrošinošu uzņēmumu investīcijām, kaulēšanās pretējā pusē bija "Vienotības" līderi Krišjānis Kariņš un Arvils Ašeradens. Stīvēšanās bija par katru centu. Šodien viņi visskaļāk piesauc vajadzību pēc ekonomiskās izaugsmes. Taču traucējot tam jau atkal "ķeblīša kāju skaits".
Noliedzot acīmredzamo
Par to, ka visticamāk prezidentu ievēlēs ar 52 JV, ZZS un „Progresīvo” balsīm, brīdināju jau vairākas nedēļas pirms vēlēšanām.3 Par šo vienošanos signalizēja virkne avotu minētajās organizācijās, bet dažas no jaunā politiskā bloka sarunām tapa zināmas arī medijiem.4 Cilvēkiem, kas kaut mazliet orientējas politikas procesos, bija skaidrs, ka "Vienotība" neriskētu prezidenta amatam izvirzīt vienu no tās ietekmīgākajiem (ja ne ietekmīgāko) līderiem, ja nebūtu samērā liela drošība, ka ar vairākuma balsīm tā var rēķināties. Nu vismaz nepieņemtu šādu lēmumu, pat nepakonsultējoties ar koalīcijas partneriem. Savukārt pieredzes bagātā ZZS nedāvinātu savas balsis sava oponenta partijas līderim tāpat vien "aiz labas sirds".
Līdz pat vēlēšanu dienai "Vienotības" runasvīri noliedza darījumu ar ZZS un „Progresīvajiem”, saucot to par "sazvērestības teorijām" vai "spekulācijām".5 Taču jau prezidenta ievēlēšanas dienas vakarā par darījumu sākās norēķināšanās: K. Kariņš paziņoja, ka vēlas koalīcijā iesaistīt ZZS un „Progresīvos”.6
Kas tālāk?
Nacionālā apvienība partiju "Progresīvie" redz kā ideoloģiski ļoti tālu stāvošu organizāciju. Tā ir fundamentāla sadursme starp nacionālas un multikulturālas valsts idejām. Ar savu līdzdalību atbalstīt valdību, kurā ir "Progresīvie", apstākļos, kad ir iespējama alternatīva ar ideoloģiski līdzīgākām partijām, manā izpratnē būtu manu vēlētāju interešu nodevība. Šajā Saeimas sasaukumā vērtību ziņā vislīdzīgākais Nacionālajai apvienībai ir "Apvienotais saraksts". Līdz ar to arī saprotami, ka abi politiskie spēki atsakās no dalības "Vienotības" rēķinu maksāšanā pretēji savu vēlētāju interesēm. Nav ne mazāko pazīmju, ka šī pozīcija kādā no pusēm mainītos.
Skaidrs ir tas, ka šoreiz no atbildības "Vienotībai" izvairīties neizdosies, un izvēle būs jāizdara pašai, uzņemoties par to pilnu atbildību. Viena izvēle ir saglabāt uzticību sadarbības līgumam ar esošajiem koalīcijas partneriem un turpināt darbu ne ideālā, bet, atbilstoši vēlēšanu rezultātiem – optimālā koalīcijā. Otra izvēle ir nepievilt prezidenta ievēlēšanas sabiedrotos un veidot jaunu koalīciju. Šajā scenārijā solām konstruktīvu, bet aktīvu un principiālu opozīciju.
Tā neveikli sanāk, bet nepievilt nevienu "Vienotība" nevarēs. Lielākā traģēdija (nešaubīgi saku, ka valstij) būtu ilgstoša neizlēmība, zaudējot pilnībā uzticību no jebkuru partneru puses un padarot normālu valsts pārvaldes procesu teju neiespējamu. Ministriem, "sēžot un gaidot uz koferiem", ne tikai reformas neizdosies nodrošināt, bet pat normālu ikdienas darbu.
1 https://www.delfi.lv/news/national/politics/ar-koalicijas-partneriem-pagaidam-runajam-divas-valodas-pauz-karins.d?id=55638122
2 https://www.delfi.lv/bizness/bankas_un_finanses/sarezgita-piecu-partiju-koalicija-nopietnu-nodoklu-reformu-istenot-nav-iespejams-uzskata-aseradens.d?id=52393411
3 https://www.delfi.lv/news/national/politics/dzintars-na-nestradas-jv-zzs-un-progresivo-veidota-valdiba.d?id=55537896
4 https://www.delfi.lv/news/national/politics/jv-pirms-rinkevica-izvirzisanas-tikusies-ar-opoziciju-koalicijas-partneri-satraukti.d?id=55548240
5 https://www.tvnet.lv/7780278/karins-runas-par-koalicijas-izmainam-nosauc-par-spekulacijam
6 https://www.delfi.lv/news/national/politics/karins-sagaida-sarunas-par-koalicijas-paplasinasanos-pasreizeja-valdiba-esot-stabila.d?id=55626944
Seko mums 
Centrālā vēlēšanu komisija ceturtdien, 16. novembrī izlēma laikā no 2023. gada 7. decembra līdz 2024. gada 5. janvārim rīkot parakstu vākšanu tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētā likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” atcelšanu.
Tikko pieņemtais budžets Kultūras ministrijas atbildībām prioritārajos pasākumos piešķir 17.51 miljonu eiro. Šie atbalsta pasākumi galvenokārt dzēš nozares ugunsgrēkus, kas bijuši redzami gadiem ilgi.
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
