Tabakas industrijas peļņa pret onkoloģijas pacientiem?
Visvaldis Bergmanis*21.10.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pirms vairākiem gadiem biju situācijā, kad jutu, ka man kā onkoloģisko slimību pacientam ir publiski jāvēršas pie plašākas sabiedrības, ar zināmu izmisumu politiķiem pārmetot nemitīgu solīšanu bez jūtama rezultāta un ieguvuma vēža pacientiem. Toreiz es to attiecināju uz ārkārtīgi lielo naudas deficītu, kas nepieciešams onkoloģisko slimību pacientu ārstēšanai. Tagad ir situācija, kad jūtu nepieciešamību vēlreiz vērsties pie plašākas sabiedrības.
Šobrīd ir jāuzdod jautājums, vai valdība ļaus tabakas ražotājiem turpināt pelnīt vai tomēr noteiks lielākus nodokļus tabakas izstrādājumiem, lai iegūtu vairāk naudas vēža pacientu ārstēšanai? Šis jautājums diezgan labi redzams pēdējo pāris mēnešu diskusijās medijos. Vieni apgalvo un mūs biedē, ka tabakas izstrādājumiem nodokļus palielināt nedrīkst, jo tad zels nelegālais tirgus un viss būs slikti. Ikviens no mums spēj uzminēt, ka aiz šiem viedokļiem slēpjas tabakas ražotāji, kuri savu peļņu gūst uz mūsu sabiedrības veselības rēķina. Otriem savukārt būtu jāapgalvo, ka tabakas izstrādājumu nodokļi ir jāpalielina.
Varbūt neesmu pārāk uzmanīgs lasītājs, taču, manuprāt, neviens politiķis skaidri un nepārprotami šādu viedokli īsti nav paudis. Jāatzīst, ka lielāki nodokļi kaitīgajiem tabakas produktiem būtu taisnīgs avots, no kura iegūt papildu finansējumu vēža ārstēšanai. Tomēr es šobrīd nesaprotu, vai valdība aizstāv tabakas industrijas peļņu vai tomēr iestājas par onkoloģijas pacientu tiesībām saņemt mūsdienīgu ārstēšanu.
Mēs ikviens ikdienā redzam dažādus jaunus tabakas ražotāju produktus, kuru lietošanu īpaši ir iecienījuši jauni cilvēki. Šeit vietā sakāmvārds – kad mēs augām, tad tā nebija! Bet tagad ir jaunas ierīces, jauni smēķēšanas produkti. Šo produktu lietotāju skaits pieaug nevis pa dienām, bet pa stundām. Tabakas industrija mērķtiecīgi un bez sirdsapziņas pārmetumiem pieradina jauniešus pie produktiem, kurus vecākās paaudzes cilvēki nemaz nepazīst. Vai šāda situācija nemudina valdību šiem jaunajiem smēķēšanas produktiem palielināt nodokļus vismaz kā aizsargbarjeru?
Es pārstāvu to vēža pacientu grupu, kurai ir laimējies un kurai pirms vairākiem gadiem pavērās iespēja beidzot saņemt mūsdienīgu ārstēšanu. Par to esam pateicīgi valdībai, jo nepieciešamie līdzekļi tika piešķirti. Es pēc savas pieredzes varu apliecināt, ka mūsdienīgas ārstēšanas metodes ir iedarbīgas, vēzis ir ārstējams. Tādēļ es ļoti ceru, ka šāda ārstēšana būs pieejama visiem onkoloģisko slimību pacientiem.
Kopīgi ar citu vēža grupu pacientiem esam izbrīnīti un, var teikt, šokēti par to, ka valdība un finanšu ministrs Jānis Reirs 2021. gada budžetā onkoloģijas pacientu ārstēšanas uzlabošanai nav paredzējuši nevienu papildu centu. Un tas ir, neraugoties uz to, ka onkoloģijas jomā joprojām daudzām vēža pacientu grupām mūsdienīga ārstēšana nav pieejama un kopumā ir diezgan liela bēdu ieleja.
Politiķus, kuriem patiesi rūp sabiedrības veselība un tas, lai cilvēki neaizbrauktu no Latvijas tāpēc, ka šeit nav pieejama mūsdienīga un efektīva ārstēšana, es vēlos aicināt pievērst uzmanību daudzu vēža pacientu traģiskajam stāvoklim. Es arī vēlos aicināt neļaut tabakas ražotājiem tik daudz pelnīt uz mūsu sabiedrības veselības rēķina. Tāpat kā pirms vairākiem gadiem arī šoreiz es aicinu citus onkoloģisko slimību pacientus neklusēt – rakstiet valdībai, deputātiem, citiem lēmējiem un pieprasiet labāku vēža pacientu veselības aprūpi! Ir jābūt uzstājīgākiem, citas alternatīvas nav.
Pacienti un viņu tuvinieki ļoti labi redz un jūt, kuri valdības pārstāvji un politiķi patiesi atbalsta un rūpējas par ārstēšanas pieejamības uzlabošanu un aizstāv pacientu intereses, un kuriem politiķiem pacienti ir nepieciešami tikai sava labuma gūšanai. Ikviens no mums redz, ko valdība lemj un kā deputāti balso.
* Prostatas vēža pacientu biedrības vadītājs
Seko mums 
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
