Tad krāmēt vai nekrāmēt to 72 stundu somu?
Panikas nepārņemts lasītājs, kurš prāto, vai sākt veidot zāļu uzkrājumus03.04.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Karš – mārketologu valodā runājot – kļuvis par jauno “household name”. Savukārt politiķiem tas piedod klāt piešprici publicitātei. Vari tēlot ekspertu (kaut daļu infofrmācijas pirms nedēļas vispār nezināji un, ko padomnieku armāda spēja, to googlē sasmalstīja), informēt par puspiebeigtām krīzes stratēģiju lapelēm un gala beigās nonākt pretrunā ne vien ar sevi, bet saviem valdības biedriem. Kur skatās Veselības ministrija ar tās pianozvaigzni priekšgalā, nav zināms, bet šobrīd tās padotības iestāde mudina rīkoties pretēji pragmatiskākajiem Armijas ieteikumiem sagatavot rezerves somu.
72 gatavības somā jābūt dažādām izdzīvošanas lietām, tai skaitā nepieciešamajiem medikamentiem! Tā mums saka Aizsardzības ministrija, kas youtube šonedēļ publicējusi somas krāmēšanas pamācību. Lai sapildītu šo somu, medikamentiem jābūt nopirktiem rezervē, tos nevar no somas pēc pirmās nepieciešamības paņemt un aprīt. Tātad, ja kaut katrs piektais iedzīvotājs apzinīgi krāmētu šo somu, mums būtu nepieciešami simtiem tūkstošu rezerves medikamentu komplektu.
Ja pameklē veikalā, tad ne visu no somas satura var nopirkt. Pie šāda apsvēruma nav saprotams, kāpēc veselības ministram nekas nav iebilstams pret Zāļu valsts aģentūras ieteikumu neveidot iedzīvotājiem zāļu uzkrājumus. Tā vietā varbūt veselības ministram Danielam Pavļutam vajadzētu domāt ne tikai par vakcīnu termiņiem, bet arī medikamentu krājumiem, lai neveidotos deficīts. Un, ja pašam tas nav pa spēkam, tad vajag prasīt palīdzību privātajam sektoram.
Diemžēl, runājot pianistu valodā, labā roka nezina, ko kreisā dara, un pat PR akordi skan šķībi. Vēl nesen D. Pavļuts pavisam pazuda no skatuves, bet tagad izplata dažādus viedokļus ķeksīša pēc. Vai tā ir rīcība sabiedrības interesēs jeb PR kampaņa pirms vēlēšanām uz Veselības ministrijas rēķina? Jeb nejauši norīta kāda tablete pēc termiņa beigām?
„Es domāju, jums vajag domāt nevis par somu turpmāk, bet praktiski parādīt, kur un uz kurieni jūs dodaties ar to somu,” – tā zem video saka kāda komentētāja.
Diez, šajā ziņā arī viedoklis atšķirsies Veselības un Aizsardzības ministrijai? Tā kā pašlaik gribas vairāk sliekties ticēt Armijai, tad varbūt veselības ministram ieteikt doties turpat, kur ukraiņu varonis pasūtīja krievu kuģi? Jeb vismaz apgūt elementāras iemaņas veselības mācībā un domāt par cilvēkiem, nevis tikai savām spožajām spalvām.
https://www.youtube.com/watch?v=23Vz7swrocg
Attēlā - fragments no Attīstībai/Par izplatīta "joku video".
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
