Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kad “arestētās mantas glabātājam” Rūdolfam Meroni izdevās veikt “gadsimta darījumu”, pamanoties pārdot Latvijas Naftas tranzītam piederošās, 206 miljonus faktiski vērtās Ventspils Naftas akcijas par nepilniem 80 miljoniem, Lihtenšteinas baņķieri no kontā ieripojušās naudas sākuši nevis maksāt procentus, bet gan... tos uzrēķināt!

Mediji jau daudzkārt vēstījuši par kriminālo afēru kaskādi, kas saistīta ar 2015. gada rudenī veikto 43,25% Ventspils Naftas akciju slepenu pārdošanu ārpus biržas, apejot kriminālprocesu ietvaros uzliktos mantas arestus un iesaistot prokurorus darījuma “piesegšanā”, par nieka 1,77 eiro gabalā.

Jau pēc šī “gadsimta darījuma” izrādījās, ka vienas akcijas patiesā cena bija 4,56 eiro gabalā — pircējam nācās izteikt pārējiem mazajiem akcionāriem obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu tieši par šādu cenu, kuru noteica FKTK. Ja R. Meroni būtu pārdevis Latvijas Naftas tranzītam piederošo akciju paketi par pilnu cenu, nevis ievērojami samazinātu, tad nepilnu 80 miljonu eiro vietā būtu saņemti 206 miljoni eiro — tātad par apmēram 126 miljoniem eiro vairāk.

Uzmanīgi izpētot Latvijas Naftas tranzīta konta izdruku no “ofšorbankas” Valartis, kas strādā no Lihtenšteinas, redzam ne tikai 2015. gada 21. septembrī kontā ienākošos 79 miljonus un 987 tūkstošus eiro. Pietiek jau informēja, ka tālāk nauda nav izrādījusi nekādu kustību divus nākamos mēnešus, līdz 17. decembrī aizskaitīti 100 091 eiro un 60 centi, kam dažas dienas vēlāk — vienu dienu pirms Ziemassvētkiem — sekojis miljons un 291,19 eiro. Kas šīs summas saņēmis un kāpēc, pagaidām nav zināms. Tāpat ziņots arī, ka Valsts ieņēmumu dienests uzlicis naudas saņēmējam apķīlājumu vismaz 7,7 miljonu eiro apmērā.

Bet visinteresantākā ir pati augšējā rindiņa, kurā redzams: 2015. gada pēdējā dienā noticis automātisks “procentu maksājums” 99 tūkstošu un 874 eiro apmērā (angliski — interest from 30/09/15 to 31/12/15).

Iepriekšējais procentu maksājums nieka 4032 eiro apmērā bija noticis 30. septembrī — nedēļu pēc gandrīz 80 miljonu eiro ieskaitījuma. Tā kā iepriekšējos gados konts bija neaktīvs, tas bija uzkrājis mīnusus nepilnu 2000 eiro apmērā, un šķiet pašsaprotami, ka mīnuss jānosedz no ienākošās naudas, par to nomaksājot arī zināmus procentus.

Taču nākamais procentu maksājums pēc trim mēnešiem ir pavisam citāds. Šajos trīs mēnešos konts bija pārpildīts ar naudu. Ja trijos mēnešos kontā guļošie gandrīz 80 miljoni eiro ģenerējuši minētos 99'874,73 eiro procentos, tas veidotu 0,1266 procentus lielu “interesi” šajā triju mēnešu periodā, attiecīgi gada kopējā procentu likme būtu aprēķināma nedaudz zem 0,51% gadā.

Aptuveni pusprocents gadā — tas saskan ar vēsturiski novēroto vienas nakts (overnight) depozītu likmi dažādās citās noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un slēpšanas shēmās, kurās iegūtā netīrā nauda nav izvietojama ilgtermiņa depozītos uz normālām (vairākus procentus augstām) gada procentu likmēm.

Tā kā dažādiem shēmotājiem ir svarīgi, lai viņi sagrābto naudu jebkurā brīdī varētu “izraut” no bankas un aizskaitīt tālāk, ja uzraugošās iestādes viņus pamana, tad viņi līdzekļus izvieto tikai uz visīsākajiem termiņiem, kas attiecīgi dod mazāk nekā 1% lielu gada pieauguma likmi (ņemsim vērā: tas ir kopējais pieaugums visa gada garumā, ja naudu neizņemtu, nevis pieaugums par attiecīgo ikkatras nakts, nedēļas vai mēneša glabāšanas termiņu).

Tāda pati 0,5% gada likme bija redzama, piemēram, vienas nakts depozītiem, kādos savulaik ieshēmoto naudu turēja Ventspils “melnais oligarhs” Oļegs Stepanovs — būdams AS Latvijas Kuģniecība (kurā tolaik 10% akciju piederēja pirmajam pensiju līmenim Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūras personā) padomes priekšēdētāja v.i., viņš noorganizēja vismaz 130 miljonu dolāru izpludināšanu no šī uzņēmuma no 2002. līdz 2005. gadam. (Daļu no summas vēlāk izdevās piedzīt caur Londonas tiesu, taču vairs ne visu.) Žurnālistu rīcībā nonākušajās slepeno naudas plūsmu atskaitēs, kuras O. Stepanovam bija sūtījusi “melnā grāmatvede” Ņina Gļebova, figurēja tieši šāda 0,5% gada likme vienas nakts noguldījumiem.

Taču joks slēpjas faktā, ka Latvijas Naftas tranzīta kontā minētie nepilnie simt tūkstoši 2015. gada pēdējā dienā nav ieripojuši kā Valartis bankas izmaksātie procenti.

Tieši pretēji: 31. decembrī Valartis banka šo summu noņēmusi no R. Meroni kontrolētās kompānijas konta — ja uzmanīgi paskatāmies konta izdrukā, tad 99 874,73 eiro nevis ieskaitīti kā procentu ienākumi par trim mēnešiem (interest from 30/09/15 to 31/12/15), bet gan banka paņēmusi šo summu sev, novelkot to no Latvijas Naftas tranzīta konta, ko parāda maksājuma atrašanās pie debeta (izejošajiem) maksājumiem!

Pilnīgi noteikti te nav runa par to, ka tie varētu būt kādi maksājumi par bankas pakalpojumiem: kā no izdrukas ikvienam redzams, ik pa trīs mēnešiem Valartis atsevišķi iekasē maksu par klienta menedžmentu, internetbankas lietošanu un paziņojumu nosūtīšanu pastā. Šie pakalpojumi vidēji izmaksā zem 50 eiro mēnesī.

Vienīgais acīmredzamais secinājums ir šāds: “lielais kombinators” ar Lihtenšteinas ofšorbanķieru gādību pats ticis “apkombinēts” — procentu saņemšanas vietā no R. Meroni (un viņa sabiedroto) pārziņā esoša konta nauda tiek paņemta, neprasot R. Meroni vai Latvijas Naftas tranzīta piekrišanu.

An error has occured