Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Tagad! Ir svarīgākais brīdis politikā

Jurģis Liepnieks, Neatkarīgā
11.10.2023.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ak, cik daudz vārdu mēs visi esam pateikuši par valsti, politiku, par visām nejēdzībām, kas notiek, un visiem uzlabojumiem, kas nepieciešami. Par nepietiekamo finansējumu, izglītībai, zinātnei, medicīnai, policijai, par lielo birokrātiju, uzpūsto, neefektīvo valsts aparātu, par nepieciešamību transformēt ekonomiku, mazināt nabadzību, attīstīt reģionus, samazināt nodokļus darbaspēkam, panākt lētākus energoresursus, labot ceļus, atbalstīt jaunuzņēmumus un ko tikai visu vēl ne.

Ne tikai mēs, "parastie cilvēki", sabiedrība un dīvāna eksperti, arī politiķi tak to vien dara gadu gadiem. Tikko ir izveidota jauna valdība - atcerieties, kādi vārdi skanēja vēl pirms dažām nedēļām - pirmo reizi kreisa valdība Latvija vēsturē, milzīgs panākums, visu pārskatīs un izvērtēs, un sāks no jauna, beidzot sadarbosies, atrisinās, būs jauna pieeja utt.

Tad, lūk, - tagad ir tas brīdis. Tagad ir tas brīdis, kad top budžets. Vienīgais īstais dokuments, ar kura palīdzību valdība un Saeima var kaut ko mainīt tajā, kā valsts dzīvo un attīstās. Sava veida visu dokumentu dokuments, visu lēmumu lēmums, jo budžetā beigās atduras pilnīgi viss.

Nodokļi, un tēriņi, algas un izdevumi, pensijas un pabalsti, skolas un slimnīcas, policijas iecirkņi un armijas aprīkojums, zāles pret vēzi, bedres uz ceļiem, lielais bizness un mazais bizness, enerģētika un komunālie maksājumi. Viss atduras budžetā.

Budžets noteiks to visu gadu uz priekšu, bet ilgtermiņa un vidēja termiņa sekas katram budžetam vienmēr attiecas ne tikai uz to gadu, par kuru tas konkrēti tiek pieņemts. Attiecīgi, ja par kaut ko mums būtu tagad jārunā no rīta līdz vakaram, tad tas ir budžets. Pozīciju pa pozīcijai, jādiskutē, jāprasa pamatojumi, jāpiedāvā risinājumi. Visiem gudrajiem ekspertiem un kritiķiem, sabiedriskajiem medijiem jau jo īpaši, bet arī visām NVO, visām uzņēmēju organizācijām, pašvaldībām, protams.

Tagad ir tas brīdis. Tagad vēl var mainīt, ietekmēt, labot budžetu. Ja tagad tas netiks darīts, ja tagad sabiedrība, profesionālās organizācijas, politiķi, mediji to nedarīs, tad mēs atkal vienu gadu (un, kā jau es teicu, tas nekad nav viens gads) būsim zaudējuši bez cīņas, bez piepūles, vienkārši tērējot savu laiku un resursus lietām, kas tieši šobrīd nav tik svarīgas kā budžets (piemēram, krievu valodas liktenis vienā medijā pēc trīs gadiem. Turklāt ņemot vērā, ka lēmums jau ir pieņemts gan valdības, gan parlamenta līmenī).

Bet kāpēc tā ir? Kāpēc neviens nekur, neko, pat mazāko uzmanību nepievērš tam, kas patiesībā Latvijas politiskajā dzīvē šobrīd visādā veidā ir pats svarīgākais.

Es saprotu, kāpēc vadības politiķi to nedara. Tāpēc, ka tas ir ļoti grūti. Tas prasa desmitiem un simtiem stundu ļoti smaga darba. Tas prasa smagus, "nepopulārus" lēmumus, izlēmību, kompetenci, atbildības uzņemšanos - visu tieši to, kas lielākajai daļai šo cilvēku ir pilnīgi svešs. Viņiem ne tikai nav šo īpašību pašiem, bet, tā kā viņi savā dzīvē parasti paši neko nav vadījuši, radījuši, sasnieguši, viņi pat nenojauš, kas un kā viņiem būtu te jādara.

Attiecīgi viņi nav spējīgi sastādīt budžetu, kas risinātu kaut jel vienu problēmu kaut jel vienā jomā, un paši to apzinās. Attiecīgi viņiem nav izdevīgi par to runāt vispār neko. It kā tāds sīkums nemaz neeksistētu. Viņu stratēģija ir visu novilkt un aizmuļļāt, lai tad jau vēl pēc īsa brīža varētu atkal teikt - nu tagad jau par vēlu par to runāt, šo visu risināsim nākamgad.

Nākamgad, tad gan! Nākamgad, tad mēs sāksim jau vasarā par to runāt, apspriest un veidot. Tagad mums nekas nesanāca, jo vainīgi visādi apstākļi, kas mums neļāva te īsti labi pastrādāt, bet nu nākamgad, tad jūs redzēsiet, tad gan mēs strādāsim.

To es visu saprotu. Bet kāpēc sabiedrība, mediji, NVO, visādas domnīcas un biedrības, nemaz nerunājot par medijiem, - kāpēc neeksistē sabiedrības pieprasījums pēc atklāta, caurspīdīga budžeta procesa, diskusijas un vismaz centieniem kaut ko valstī mainīt uz labu?

Budžets ir ārkārtīgi apjomīgs dokuments, kas aptver visplašāko tēmu spektru, savā ziņā tas ir tik liels kā dzīve, tur ir viss, un tieši šāda dokumenta analīzē tik noderīga būtu visplašākā zinātāju iesaiste. To, kas tiešām saprot, kas slēpjas aiz tās vai citas pozīcijas un cik lietderīgi tas ir. Te tieši būtu īstā vieta tviterspēkam, pūļa gudrībai un labai žurnālistikai. Jo tādi cilvēki ir. Mums katrā jomā ir pa kādam izcilam speciālistam, par to nav nekādu šaubu. Un pa kādam skaitļu mīlim, un pa kādam ārvalstu pieredzi zinošajam utt.

Kur tas viss ir? Kāpēc mēs neķidājam budžetu rindiņu pa rindiņai, prasot - bet kas ir tas, un kam domāts šis, un kas slēpjas aiz tā, un vai tiešām par to jāmaksā tik daudz? Mēs to nedarām. Mēs gaidām, ka nākamgad. Un mums apsola, ka nākamgad, un mēs pievēršamies savām mīļajām vieglajām bezpiepūles, bezdomāšanas tēmām. Kāpēc tā notiek?

Viens no iemesliem noteikti ir tas, ka daudzi, kuri varētu šādu sabiedrības pieprasījumu un spiedienu veidot, paši tieši vai netieši pārtiek no šī budžeta un gļēvulīgi baidās tieši tagad pievērst sev uzmanību, lai nesanāk tā, ka paši saņems mazāk.

Bet vai tas izskaidro visu? Es, atklāti sakot, neesmu drošs, ka zinu atbildi uz šo savu jautājumu. Es nezinu, kāpēc mēs kā sabiedrība, mēs, kas esam gatavi piebļaut pilnu tviteri un feisbuku par jebkuru sīkumu, mēs gadu no gada pilnīgā klusumā, bez neviena pīkstiena noraugāmies, kā tiek pieņemts, visur apstiprināts atkal nākamā gada budžets, kurš tiešā veidā lielāko daļu no mums nolemj nabadzībai un valsti atpalicībai. Pat aitas, kad tās dzen uz aploku, saceļ lielāku troksni.

Es nezinu, kāpēc tā ir. Varbūt mēs esam pārāk stulbi tik nopietniem jautājumiem un mūsu žurnālistiem nav pietiekamas izglītības vai prāta, varbūt katru reizi, kad mēs kaut ko rakstām soctīklos vai komentējam par politiku, tam patiesībā nav nekāda sakara ar politiku, ar rūpēm par valsti, bet tas ir tikai veids, kā mēs izgāžam kaut kur drošā vietā savas uzkrātās dusmas, neapmierinātību, rūgtumu, kam iemesls patiesībā esam mēs paši, mūsu pašu neveiksmes, grūtā dzīve u.tml.

Šādam mērķim, protams, vislabāk der tikai ļoti viegli un ātri sagremojamas tēmas, kas neprasa nekādu iedziļināšanos. Iespējams, ir vēl kaut kas, bet, kamēr tas tā būs, kamēr budžeta veidošanas process ne tikai nebūs svarīgs politiskās dzīves notikums, bet vispār neparādīsies mediju un sabiedrības dienaskārtībā, nez vai mēs varam pat cerēt sagaidīt kādas pozitīvas pārmaiņas valsts attīstības tempos un virzienā.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...