Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nepiepildoties trīs mēnešu termiņam, kādā Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) jāizsludina pašvaldības domes vēlēšanas, tagad Saeimai ir jādomā par speciālā likuma pieņemšanu tādā veidā, lai tas regulētu ārkārtas pašvaldību vēlēšanu izsludināšanu saīsinātā termiņā.

Atlaižot domi, Saeima vienlaikus ieceļ pašvaldības pagaidu administrāciju (likumā nav noteikts, no cik un kādiem cilvēkiem tai jāsastāv — ņemot vērā, ka pašvaldības ir ļoti dažādas, pagaidu administrācija var sastāvēt no četriem ierēdņiem kādā mazākā novadā, taču Rīgas iedzīvotāju skaita dēļ pagaidu administrācijai galvaspilsētā, visticamāk, būs jābūt vismaz padsmit speciālistu sastāvā, ja ne vairāk), un šī administrācija darbojas vai nu dažus mēnešus līdz ārkārtas vēlēšanām, vai arī līdz nākamajām regulārajām vēlēšanām, ja līdz tām palicis mazāk par 15 mēnešiem.

Tā kā 15 mēnešu termiņš līdz kārtējām vēlēšanām, kas notiks 2021. gada 5. jūnijā, iestājas 2020. gada 5. martā, tad pēdējā sestdiena, kurā var sarīkot ārkārtas vēlēšanas Rīgā, Garkalnē vai jebkurā citā pašvaldībā, kuras deputāti pelnījuši atlaišanu, ir 29. februāris.

Savukārt Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma 4. pants nosaka: “Domes vēlēšanas izsludina Centrālā vēlēšanu komisija ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms vēlēšanu dienas”. Attiecīgi trīs mēneši pirms 5. marta (ja nu izņēmuma kārtā vēlēšanas nenotiktu sestdienā, bet gan darbadienā) iestājas šodien.

Viens no tiesību normu organizācijas pamatprincipiem nosaka: ja par kādu jautājumu Saeima pieņēmusi ne vien kādu “parasto” likumu (piem., Civillikums, Darba likums utt.), bet arī speciālu likumu, kas regulē īpašus gadījumus, tad konkrētajā gadījumā vispirms jāņem vērā speciālais likums. Attiecīgi pie kādas pašvaldības domes atlaišanas, pieņemot speciālo likumu konkrētajam gadījumam, Saeimai jāiestrādā šajā speciālajā likumā norma, ka jaunas vēlēšanas šajā konkrētajā gadījumā izsludināmas nevis trīs, bet divus mēnešus pirms balsošanas dienas. Viena paralēle jau ir atrodama citā likumā — ja referendumā tiek atlaista Saeima, ārkārtas vēlēšanām jānotiek divu mēnešu laikā.

Skatoties tālāk, Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma 4. nodaļas 15. panta (4) daļa nosaka: “Kandidātu saraksti iesniedzami, sākot ar piecdesmito dienu pirms vēlēšanu dienas, bet ne vēlāk kā 40 dienas pirms vēlēšanu dienas.” Pieņemot, ka ārkārtas vēlēšanas notiek 29. februārī, sarakstu iesniegšana varētu sākties 10. un beigties 20. janvārī.

Augšminētais princips par speciālā likuma piemērošanu ir spēkā arī tad, ja Saeima gribētu jaunā domes sastāva darbu izņēmuma gadījumā pagarināt uz pieciem gadiem, lai pēc gada nebūtu atkal jārīko vēlēšanas: šis princips skaidri jāieraksta speciālajā likumā par domes atlaišanu, lai nebūtu neskaidrība. Turklāt likumam jābūt izcili pamatotam, lai neizdotos tā apstrīdēšana Satversmes tiesā.

Tā kā Rīgas pilsēta vēl nav pieņēmusi savu nākamā gada budžetu, tad Rīgas domes atlaišanas speciālo likumprojektu loģiski būtu pieņemt galīgajā lasījumā Saeimas 19. decembra plenārsēdē, jo dienu iepriekš (18. decembrī) Rīgas domē ieplānota galvaspilsētas nākamā gada budžeta pieņemšana — pagaidu administrācijai nebūs iespēja atlikušajā nedēļā izstrādāt “savu” budžetu, savukārt pašvaldības iestāžu funkcionēšana bez budžeta plāniem ir praksē neiedomājama.

Tiesa gan, visus šos plānus krietni sarežģījusi šodien Saskaņas līdera Jāņa Urbanoviča publiski sniegtā informācija, ka aizvadītajā pavasarī no mēra amata atlaistais un uz Briseli aizmukušais Nils Ušakovs būtu gatavs atgriezties, lai vadītu Saskaņu ārkārtas vēlēšanu cīņā. Acīmredzot iespēja atgriezties mēra amatā, turklāt šoreiz jau uz pieciem gadiem, ir pietiekami liels stimuls pamest samērā drošo un mierīgo Eiropas Parlamenta deputāta amatu.

Viņa apņēmību, visticamāk, varētu stiprināt latvisko partiju līderu trūkums (daudzi no Rīgas domes opozīcijas deputātiem ievēlēti Saeimā) un sabiedrības augošā neapmierinātība ar Krišjāņa Kariņa valdības politiku. Turklāt “latviskās” partijas pirms gada iztērēja resursus Saeimas vēlēšanās, pirms pusgada — Eiropas Parlamenta vēlēšanās, toties pašreizējie pilsētas tēvi ir izzaguši Rīgu desmit gadus no vietas un tāpēc noteikti atradīs resursus, lai cīnītos ārkārtas vēlēšanu zibenskampaņā, sevišķi jau tāpēc, ka tēriņi nebūs paredzami ilgi.

Pretēja aina būtu vērojama gadījumā, ja Saeima atlaistu Rīgas domi uz 15 mēnešiem, sākot ar aprīli — tad pagaidu administrācija izravētu visas Saskaņas korupcijas shēmas citu pēc citas, nogriežot finansējumu kampaņošanai, un tad 2021. gada jūnija domes vēlēšanas Rīgā beidzot būtu godīgas.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Lai arī Latvija kā laicīga valsts ir reliģiski neitrāla un garantē reliģijas brīvību, tā respektē sabiedrības vērtības, kas veido mūsu identitāti (un tas nekas, ka jūs nesaprotat, ko es te saku)

FotoAglyunīši! Svātceļnīki! Meilī draugi! Maņ ir eistyna prīca byut otkon kūpā ar jiusim Aglyunā. Sirsneigi sveicīni itymūs skaistajūs i īdvasmojušūs svātkūs!
Lasīt visu...

3

Visi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki

FotoVisi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki. Jūs jau tagad grasījāties rakstīt heita komentāru. Bet vispirms izlasiet, kāpēc es šo teikumu uzrakstīju.
Lasīt visu...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja...

Foto

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

Rīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā...

Foto

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

Pilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru...

Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...