Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nepiepildoties trīs mēnešu termiņam, kādā Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) jāizsludina pašvaldības domes vēlēšanas, tagad Saeimai ir jādomā par speciālā likuma pieņemšanu tādā veidā, lai tas regulētu ārkārtas pašvaldību vēlēšanu izsludināšanu saīsinātā termiņā.

Atlaižot domi, Saeima vienlaikus ieceļ pašvaldības pagaidu administrāciju (likumā nav noteikts, no cik un kādiem cilvēkiem tai jāsastāv — ņemot vērā, ka pašvaldības ir ļoti dažādas, pagaidu administrācija var sastāvēt no četriem ierēdņiem kādā mazākā novadā, taču Rīgas iedzīvotāju skaita dēļ pagaidu administrācijai galvaspilsētā, visticamāk, būs jābūt vismaz padsmit speciālistu sastāvā, ja ne vairāk), un šī administrācija darbojas vai nu dažus mēnešus līdz ārkārtas vēlēšanām, vai arī līdz nākamajām regulārajām vēlēšanām, ja līdz tām palicis mazāk par 15 mēnešiem.

Tā kā 15 mēnešu termiņš līdz kārtējām vēlēšanām, kas notiks 2021. gada 5. jūnijā, iestājas 2020. gada 5. martā, tad pēdējā sestdiena, kurā var sarīkot ārkārtas vēlēšanas Rīgā, Garkalnē vai jebkurā citā pašvaldībā, kuras deputāti pelnījuši atlaišanu, ir 29. februāris.

Savukārt Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma 4. pants nosaka: “Domes vēlēšanas izsludina Centrālā vēlēšanu komisija ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms vēlēšanu dienas”. Attiecīgi trīs mēneši pirms 5. marta (ja nu izņēmuma kārtā vēlēšanas nenotiktu sestdienā, bet gan darbadienā) iestājas šodien.

Viens no tiesību normu organizācijas pamatprincipiem nosaka: ja par kādu jautājumu Saeima pieņēmusi ne vien kādu “parasto” likumu (piem., Civillikums, Darba likums utt.), bet arī speciālu likumu, kas regulē īpašus gadījumus, tad konkrētajā gadījumā vispirms jāņem vērā speciālais likums. Attiecīgi pie kādas pašvaldības domes atlaišanas, pieņemot speciālo likumu konkrētajam gadījumam, Saeimai jāiestrādā šajā speciālajā likumā norma, ka jaunas vēlēšanas šajā konkrētajā gadījumā izsludināmas nevis trīs, bet divus mēnešus pirms balsošanas dienas. Viena paralēle jau ir atrodama citā likumā — ja referendumā tiek atlaista Saeima, ārkārtas vēlēšanām jānotiek divu mēnešu laikā.

Skatoties tālāk, Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma 4. nodaļas 15. panta (4) daļa nosaka: “Kandidātu saraksti iesniedzami, sākot ar piecdesmito dienu pirms vēlēšanu dienas, bet ne vēlāk kā 40 dienas pirms vēlēšanu dienas.” Pieņemot, ka ārkārtas vēlēšanas notiek 29. februārī, sarakstu iesniegšana varētu sākties 10. un beigties 20. janvārī.

Augšminētais princips par speciālā likuma piemērošanu ir spēkā arī tad, ja Saeima gribētu jaunā domes sastāva darbu izņēmuma gadījumā pagarināt uz pieciem gadiem, lai pēc gada nebūtu atkal jārīko vēlēšanas: šis princips skaidri jāieraksta speciālajā likumā par domes atlaišanu, lai nebūtu neskaidrība. Turklāt likumam jābūt izcili pamatotam, lai neizdotos tā apstrīdēšana Satversmes tiesā.

Tā kā Rīgas pilsēta vēl nav pieņēmusi savu nākamā gada budžetu, tad Rīgas domes atlaišanas speciālo likumprojektu loģiski būtu pieņemt galīgajā lasījumā Saeimas 19. decembra plenārsēdē, jo dienu iepriekš (18. decembrī) Rīgas domē ieplānota galvaspilsētas nākamā gada budžeta pieņemšana — pagaidu administrācijai nebūs iespēja atlikušajā nedēļā izstrādāt “savu” budžetu, savukārt pašvaldības iestāžu funkcionēšana bez budžeta plāniem ir praksē neiedomājama.

Tiesa gan, visus šos plānus krietni sarežģījusi šodien Saskaņas līdera Jāņa Urbanoviča publiski sniegtā informācija, ka aizvadītajā pavasarī no mēra amata atlaistais un uz Briseli aizmukušais Nils Ušakovs būtu gatavs atgriezties, lai vadītu Saskaņu ārkārtas vēlēšanu cīņā. Acīmredzot iespēja atgriezties mēra amatā, turklāt šoreiz jau uz pieciem gadiem, ir pietiekami liels stimuls pamest samērā drošo un mierīgo Eiropas Parlamenta deputāta amatu.

Viņa apņēmību, visticamāk, varētu stiprināt latvisko partiju līderu trūkums (daudzi no Rīgas domes opozīcijas deputātiem ievēlēti Saeimā) un sabiedrības augošā neapmierinātība ar Krišjāņa Kariņa valdības politiku. Turklāt “latviskās” partijas pirms gada iztērēja resursus Saeimas vēlēšanās, pirms pusgada — Eiropas Parlamenta vēlēšanās, toties pašreizējie pilsētas tēvi ir izzaguši Rīgu desmit gadus no vietas un tāpēc noteikti atradīs resursus, lai cīnītos ārkārtas vēlēšanu zibenskampaņā, sevišķi jau tāpēc, ka tēriņi nebūs paredzami ilgi.

Pretēja aina būtu vērojama gadījumā, ja Saeima atlaistu Rīgas domi uz 15 mēnešiem, sākot ar aprīli — tad pagaidu administrācija izravētu visas Saskaņas korupcijas shēmas citu pēc citas, nogriežot finansējumu kampaņošanai, un tad 2021. gada jūnija domes vēlēšanas Rīgā beidzot būtu godīgas.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...