Tagad kārta cilvēku zombēšanai ar geju propagandu ir Latvijai
Pietiek lasītājs06.05.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Acīmredzot portāliem Delfi un TVNET nepatika teksts, kurā pagājušā nedēļā Pietiek.com lasītājs tos nosauca par geju propagandas ruporiem. Visticamāk, atbildot uz šo tekstu, abi portāli publicēja rakstus, kuros svinīgi paziņoja, ka visi iepriekšējie materiāli ir rakstīti saskaņā ar objektīvās žurnālistikas augstākajiem principiem.
Lai gan šie raksti izskatās autentiski, tie, pirmkārt, attiecas uz sabiedrībā it kā cienītas personas viedokli un, otrkārt, piemin gan nelaiķa Normunda Kindzuļa psihisko stāvokli, gan viņa noziedzīgo pagātni.
Bet vai ir svarīgi, ko par šo tēmu tagad rakstīs valsts lielākie mediji? Vai visi turpmākie materiāli par Tukuma traģēdiju spēs aizēnot kalnu ar agrāk rakstītiem vienpusīgiem rakstiem par homofobiju? Vai Delfi un TVNET spēs likt sabiedrībai atcerēties to vienu notikumu versiju, kura ir patiesa?
Protams, ka nespēs. Tagad portāli var pat policijas protokolus un video ierakstus publicēt internetā, taču tas nekādā veidā neietekmēs to, kā viņu postošā "žurnālistika" sadalīja sabiedrību Tukuma jautājumā. Manuprāt, sabiedrības sašķeltība notika četrās lielās un daudzās mazās grupās.
Pirmā grupa ir cilvēki, kuri, neskatoties uz neko, vienmēr un visur atcerēsies Normundu kā upuri. Nav pilnīgi taisnīgi vainot šos cilvēkus, ņemot vērā, to ka Delfi un TVNET vairākas nedēļas pēc kārtas zombēja visu valsti ar materiāliem par homofobiju.
Otrā grupa ir cilvēki, kuri, neskatoties uz vienpusēju rakstu straumēm, ir atraduši pacietību uzgaidīt līdz brīdim, kad būs pieejama vairāk vai mazāk objektīva informācija. Šie cilvēki vēlāk atcerēsies, ka homofobijai bija maz vai vispār nebija saistības ar Normunda nāvi.
Trešo grupu veido cilvēki, kuri nolēmuši neticēt nevienai no versijām. Šie cilvēki ir noguruši katru dienu medijos lasīt pretrunīgus materiālus, kā rezultātā viņiem ir izveidojusies neuzticība šai tēmai kopumā.
Ceturtā grupa ir cilvēki, kuri uzskata, ka visas versijas ir daļēji pareizas. Šī grupa tāpat kā trešā sabiedrībā izveidojās tieši plašsaziņu līdzekļu informācijas neatbilstības dēļ.
Ja ziņu portāli jau kopš pirmajām izmeklēšanas dienām būtu objektīvi atspoguļojuši situāciju, tad lielākajai daļai cilvēku mūsu valstī arī būtu vienots viedoklis par to, kādu lomu Normunda nāvē nospēlēja viņa dzimumorientācija. Tiesa, šāda notikumu attīstība nebūtu izdevīga tiem, kuri geju propagandu cilvēkiem rīklēs ir gatavi bāzt visu diennakti, un tāpēc viņi nolēma izmantot šo traģēdiju, lai sašķeltu sabiedrību.
Kāpēc šī sašķeltība bija nepieciešama geju propagandas lobistiem? Kāpēc viņi "lūdza" Delfiem un TVNET izveidot daudzus un dažādus viedokļus sabiedrībā par šo temu? Tāpēc, ka, pateicoties sašķeltībai, tagad lobistiem ir auditorija (vismaz pirmā grupa), kas vienmēr un visur izraisīs paniku ikreiz, kad kāds homoseksuālim uzkāps uz kājas.
Protams, pirms Tukuma traģēdijas Latvijā arī bija daudz homoseksuāļu aizstāvju. Vienkārši tagad viņu ir daudzkārt vairāk, un tagad viņus vieno kopīga ideja par to, ka Normunds nomira uzbrukuma dēļ.
Šai cilvēku grupai nav svarīgas izmeklēšanas detaļas vai acīmredzams noziedzīgu nodarījumu trūkums. Šie cilvēki, pateicoties Delfi un TVNET, tagad tiek uzlādēti ar ideju, ka mūsu valsts ir piepildīta ar homofobiem, kuri ir gatavi aizdedzināt cilvēkus, un ka policija šos cilvēkus ir gatava piesegt un attaisnot. Un tieši šo emocionāli uzlādēto domubiedru grupu nākotnē izmantos geju propagandas lobisti, lai spiestu gan uz sabiedrību, gan uz politiku, valdību un ierēdņiem.
Tāda sabiedrības šķelšanas shēma ir agresīvs paņēmiens manipulēšanai ar sabiedrisko domu. Shēmas autori (neatkarīgi no tā, kādā vēstniecībā viņi sēž) to jau daudzus gadus pārbaudījuši citās konservatīvajās valstīs, piemēram, Polijā, Ungārijā, Ukrainā un Krievijā.
Ir acīmredzams, ka tagad cilvēku zombēšanas kārta ar geju propagandu ir sasniegusi Latviju. Šajā sakarā ir diezgan pamatoti sagaidīt turpmākas provokācijas no geju lobistiem, kuriem tos īstenot labprāt palīdzēs gan portāli Delfi un TVNET, gan arī visi tie Latvijas iedzīvotāji, kuri Normundu uzskata par homofobijas un policijas patvaļas upuri.
Seko mums 
Kādā senāku laiku dziesmā vai pat kinematogrāfiskā tēlā (atmiņa diemžēl vairs nav saglabājusi precīzākas ziņas par konkrētu avotu) – dzimtene alegoriski salīdzināta ar pamātes tēlu. Vai šis salīdzinājums patiešām ir absurds? Uzkrītoši pieaugošs empātijas deficīts pārvaldē (bet ne tikai), absurdā un nesamērīgā nodokļu nasta, uz tās rēķina pārmērīgi uzblīdusī un dāsni atalgotā birokrātija, ārišķīga eksaltācija un vienlaikus – neadekvāti augsts pašnovērtējums, tiesiskais nihilisms tur, kur tas nekādā gadījumā nedrīkstētu būt, un tamdēļ – nereti veselajam saprātam gluži vienkārši nepieņemama netaisnība – daudziem padarījusi dzīvi gluži vai nepanesamu. 
Mani sauc Evija Rača. Šobrīd man ir 36 gadi. Esmu, pirmkārt, jau mamma, sieva un Latvijas iedzīvotāja, kas cīnījusies ar vēzi. Izgājusi cauri vairāk nekā 40 ķīmijterapijām un kaulu smadzeņu transplantācijai. Un jau vairāk nekā piecus mēnešus es cīnos ne tikai par savu dzīvību, bet arī par taisnīgumu VISU PACIENTU VĀRDĀ!
Cenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Pretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
