Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Es, kā jebkurš Latvijas patriots, ticu, ka Ukraina uzvarēs Krieviju un pilnībā atgūs visu savu teritoriju. Ukraina karo arī mūsu karu un tāpēc mana nelokāma pārliecība ir, ka Latvijai  jābūt par līdervalsti atbalsta sniegšanā Ukrainai.

Vakar tika izplatīti atsevišķi fragmenti no intervijām, ko dažādos gados esmu sniedzis Latvijas medijiem. Daudzi no komentāriem pie šiem fragmentiem apšauba manu atbalstu Latvijas un Ukrainas neatkarībai un teritoriālai integritātei. To absolūti noliedzu un uzskatu par savu pienākumu sniegt skaidrojumu sabiedrībai.

1940. gadā Latvijā tika okupēta. 1991. gadā atguvām savu valstisko neatkarību. Latvijas valsts un Satversmes tiesiskā nepārtrauktība ir absolūti nenoliedzama. Tā ir Latvijas valstiskuma pamatā. Vienlaikus Latvijas brīvvalsts sabiedrība, politiskā kultūra un starptautiskie izaicinājumi, kas ir bijuši pirms un pēc padomju okupācijas, atšķiras.

Krima ir un būs daļa no Ukrainas. 2016. gada intervijā kā Latvijas Ārpolitikas institūta vadītājs un universitātes profesors sniedzu savu profesionālo vērtējumu aktuālajai ģeopolitiskajai situācijai saistībā ar Krimas okupāciju. Nekad neesmu paudis uzskatu, ka Krimai ir jābūt Krievijas sastāvā.

Toreiz diemžēl nepastāvēja priekšnosacījumi, lai pašu spēkiem Ukraina atgūtu savu teritoriju. Bet šobrīd ar nelokāmu Rietumu atbalstu tas var tikt izdarīts.

Visvairāk tika apzināti sagrozīts mans citāts par “Ukrainas projektu”. Paudu, ka politiskās elites Ukrainā pirms Pašcieņas revolūcijas, tādu kā Janukoviča un citu prokrievisko prezidentu valdīšanas laikā, valsti izmantoja kā savu savtīgu projektu.

Atšķirība ir kritiska. Kā norādīju tajā pašā intervijā, bija un ir cerība, ka ukraiņu jaunā politiskā paaudze spēs konflikta apstākļos stiprināt nācijas apziņu ar savu ukrainiskumu un patriotismu.

Man nekad nav bijušas ilūzijas par Krievijas patieso seju. Pastāv iemesls, kāpēc jau 2012. gadā Krievija iekļāva mani nevēlamo personu sarakstā. Esot pētnieka un mācībspēka statusā, vienmēr uzskatīju par pienākumu skaidrot starptautiskās politikas procesus, aicinot uz argumentētām diskusijām. Arī šobrīd esmu gatavs diskutēt par visiem manis paustajiem publiskajiem vēstījumiem.

Manas vērtības ir skaidras. Apzinos, ka pēdējo dienu veiktā kampaņa un vērstās aktivitātes ir daļa no politikas. Esmu pateicīgs par savu vēlētāju sniegto mandātu un turpināšu pēc labākās sirdsapziņas strādāt, lai veicinātu mūsu drošību, kā arī starptautiski stiprināt atbalstu Ukrainai.

* Saglabāta oriģinālrakstība

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

FotoKā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Lasīt visu...

21

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

FotoBrīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Lasīt visu...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...