Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šī saīsinātā un anonimizētā formā ir runa, kādu es tiesā sniedzu pēc tam, kad viens no Saeimas deputātiem mani apvainoja neslavas celšanā par it kā divu rakstu publicēšanu portālā.

Cienīto priekšsēdētāj un godājamie klātesošie tiesas zālē! [...]

Manā žurnālista profesijā juceklīgi notikumi, kuros pretējās puses vaino cita citu kaut kādās nejaucībās un nelietībās, parasti kļūst skaidri, ja tos saliek hronoloģiskā secībā. Tad ir skaidrs, kurš ko izdarīja kurā brīdī un pie kāda rezultāta kura darbība novedusi. Tāpēc savā tiesas runā es strukturēšu notikumus to secībā.

Lietā nepastāv strīds par to, ka 2017. gada nogalērudenī, kamēr darbojās parlamentārās izmeklēšanas komisija par t.s. "Rīdzenes sarunām", uz šo komisiju es tiku nosūtīts uzstāties a kā Latvijas Žurnālistu savienības valdes loceklis Imants Liepiņš, jo "Rīdzenes sarunās" cita starpā tika izteiktas neglaimojošas aizdomas par mediju vidi Latvijā. Atspēkojot izdomājumus un apstiprinot faktus, Saeimas komisiju sēžu zālē izraisījās atklātas, publiskas debates starp mani, žurnālistu Liepiņu, un citiem klātesošajiem, tajā skaitā Saeimas deputātu [X.]. Lietā šīs sēdes atreferējums ir ievietots 1. sējumā, sākot no 36. lappuses.

Tāpat lietā nepastāv strīds, ka deputāts [X.] pēc šīs sēdes mēģināja sūdzēties par mana ziņojuma īsu atreferējumu, kurš tika ievietots attiecīgajā parlamentārās izmeklēšanas komisijas mājaslapā. Kā izrādījās, sūdzības pamatā bija deputāta nepietiekamās valsts valodas zināšanas, kā rezultātā viņš nesaprata atšķirību starp ciešamo kārtu un pavēles izteiksmi. Pirms Saeimas Mandātu un ētikas komisijas sēdes [...] es nosūtīju šai komisijai iesniegumu par deputāta valsts valodas prasmes pārbaudi, kurš 11.10.2017. tika pārpublicēts Pietiek.com ar tādu pašu raksta nosaukumu — "Saeimas Mandātu un ētikas komisijai: derētu pārbaudīt deputāta [X.] valsts valodas prasmi". Lietas materiālos tas ir atrodams 2. sējuma 98. lappusē. Attiecīgajā Saeimas komisijā atkal sākās publiskas un atklātas debates starp mani un minēto deputātu. [...]

Tāpat lietā nepastāv strīds par to, ka mums ir notikusi vēl viena viedokļu apmaiņa — šoreiz rakstveidā. [Mans raksts saucās] "Apstiprinās [deputāta X.] izteikumi par „partiju barotavām”: pie vislielākās siles — viņa paša frakcija", publicēts 13.12.2017. un lietas materiālos atrodams 2. sējuma 99. lappusē. [...]

Pēc šīm trijām publiskām debar mani  nomelnojošu rakstu neesamība netraucējaatēm attiecīgais Saeimas deputātams nam vērstiesvērsās Valsts policijā ar it kā portālā [P.] publicēta raksta izdruku. Patiesībā, kā mēs redzam, šāda publikācija portālā [P.] nav ievietota vispār un nav atrodama arī portāla arhīvā.

Vēlāk, jau tiesas izmeklēšanas laikā, noskaidrojāskļuva skaidrs, ka tamlīdzīga publikācija patiesībā ir tikusi ievietota kādā Kremļa propagandu tiražējošā vietnē[, bet nevis portālā P. ...]

Nopratināts 2019. gada 20. septembra tiesas sēdē, deputāts [X.] atzina, ka izdruku, kurā šis teksts vizuāli izskatās pēc [portāla P.] raksta, viņš ir izgatavojis pats un lūdzis rosināt lietu. [...]

Kad lietu izdevās ierosināt tikaivienīgi par faktu, bet ne konkrēti pret mani, tad [deputāts X.] 2018. gada augustā [no savas Saeimas oficiālās e-pasta adreses] nosūtīja vēl vienu publikācijas atdarinājumu, kurai šoreiz jau pievienots konkrēti mans uzvārds, lai panāktu [tiesvedības] ierosināšanu tieši pret mani.

Arī šāda publikācija portālā [P.] patiesībā nemaz neeksistē — tā nav publicēta un nav atrodama portāla arhīvā.

Abu man, Imantam Liepiņam, piedēvēto rakstu nepublicēšanas faktu apstiprina gan zvērinātas tiesu izpildītājas akts par faktu fiksēšanu, kurš ir iesniegts lietā un atrodas otrā sējuma 91. lappusē, gan liecinieka [Nr. 1] liecība tiesas sēdē 2019. gada 20. septembrī, gan šī paša liecinieka iepriekš sniegtais rakstveida paskaidrojums, kurš [jau pirms tiesvedības sākuma] tika iesniegts un ir atrodams lietas materiālos pirmā sējuma 152. lappusē. Turklāt attiecībā uz pirmo raksta imitāciju [liecinieks Nr. 1] liecināja, ka man, žurnālistam Liepiņam, [attiecīgajā portālā] nekad nav bijis pseidonīms "lasītājs". [...]

Iespējams, ka visinteresantākais šeit ir liecinieka [Nr. 2] teiktais 20. septembra tiesas sēdē. [Liecinieks Nr. 2 — kāda agrākā valsts amatpersona] liecināja, ka [...] no tiesas sēdē klātesošajiem pazīst vienīgi [deputātu X.] kā vēl vienu jurista profesijas pārstāvi, taču arī liecinieks nav lasījis tās it kā publikācijas, kurās it kā esot ticis pieminēts viņa vārds — kas mūsu gadījumā ir tikai loģiski, jo liecinieks nevar izlasīt publikācijas [par sevi portālā P.], kuras tur nav ievietotas! 20. septembra tiesas sēdē liecinieks [Nr. 2.] apliecināja, ka lasījis vienīgi "izdruku izstrādājumus", kad tie viņam tikuši uzrādīti [pusgadu vēlāk], un viņš parakstījies, ka iepazinies. Taču portālā tādas redzējis un lasījis nav!

Līdz ar to nav atrasts neviens pats cilvēks, kurš būtu portālā [P.] lasījis man piedēvētos brīnumus. [...]

Lai varētu apiet faktu, ka portālā [P.] minētie teksti nav publicēti, procesa virzītāja[amatpersonas pētījušas e-pasta saraksti] nevis manā, bet gan kaut kādam [Z.] piederošā pastkastē. Iemesls skaidrs: manā nosūtītajā sarakstē nevarēs atrast tādus materiālus, kurus es nekad neesmu rakstījis, un manu e-pastu pētīšanas gadījumā nāksies izdarīt slēdzienu, ka es šādus rakstus nekur nevienam neesmu sūtījis publicēt, un tiesvedība pret mani izjuks. Turklāt šī te Ivo Lejnieka (kādu es nezinu un nepazīstu) e-pasta sarakstes iegūšanu ir apstiprinājis izmeklēšanas tiesnesis [...]. Turpretī, ja pētītu manus e-pastus [...], tad es uzzinātu par notiekošo un varētu izmeklēšanas tiesnesim norādīt uz acīmredzamo faktu, ka konkrētie rakstu pakaļdarinājumi portālā [P.] nemaz nav publicēti! Izjuktu iespēja noorganizēt tiesas procesu pret mani kā pret politiķiem nevēlamu un nesimpātisku žurnālistu.

[...] Kad man beidzot bija iespējams saņemt šos lietas materiālus un salīdzināt ar portāla arhīvu, un es konstatēju, ka šie izdomājumi tur nav publicēti nav, tad es lūdzu rakstisku izziņu e-pastā no [liecinieka Nr. 1] kā viena no portāla līdzdibinātājiem, vai es šādus tekstus (rakstus) esmu tur, konkrētajā portālā,publicējis un vai vispār tādi tur ir atrodami. Atbilde visiem jau ir zināma un ir atrodama pirmā sējuma 152. lappusē. [...]

Līdz ar to rezumējums: es kategoriski noliedzu pašu faktu, ka šie divi raksti vispār būtu publicēti portālā.

Es kategoriski noraidu visus izteikumus no sērijas, ka es šādus tekstus būtu sacerējis vai sūtījis jebkādiem portāliem vai citiem medijiem publiskošanai.

Es principiāli noliedzu, ka es būtu vācis kādas ziņas publicēšanai par [liecinieku Nr. 2] un apstākļiem saistībā ar viņa aiziešanu no amata — ne 2015., ne 2018. gadā. Es par tiem sāku interesēties, tikai gatavojoties šim tiesas procesam, un nekas no manis savāktā nav ticis publicēts. Pat ne lietas dokumentos atrodamie fakti.

Tiesas izmeklēšanas laikā klāt nāca jauni fakti. Vispirms atklājās, ka līdzīgs teksts ir publicēts vienā no prokremliskajām vietnēm, ar ko man nekad nav bijusi it nekāda saistībaTaču šis links nestrādā: ja mēģināsiet uz tā uzklikšķināt, tas noved uz kļūdas paziņojumu Pietiek.com, ka šāda lapa nav atrasta! Un ar otru man inkriminēto rakstu ir tieši tas pats! (Pielikumā izdruka.)   un kādas es ciest nevaru.

Liecinieks [Nr. 1], būdams viens no portāla līdzdibinātājiem un [attiecīgās] SIA valdes priekšsēdētājs, mums visiem šinī tiesas zālē 20. septembra sēdē apliecināja — man nekad nav bijušaspiederējušas administratora tiesības šajā portālā, tātad man nekad nav bijusi iespēja tur neko ievietot, izmainīt un izdzēst. Jau iepriekš liecinieks rakstiskā izziņā to pašu paziņoja prokurorame-pastā.

[...] Kad mēs ar advokātu Aldi Alliku tiesas izmeklēšanas laikā uzdevām jautājumu [deputātam X.], kā tas var būt, ka lietas materiālos visi rakstveida pierādījumi — ieskaitot pēdīgo izdruku no soctīkliem — ir krāsaini, turpretī man pārmestie raksti ir melnbalti un graudaini (kamēr portāla [P.] dizains, protams, ir krāsains), tad mēs nesaņēmām atbildi, jo [deputāta X.] atbilžu sniegšana tika pārtraukta. Tas labi dzirdams 20. septembra sēdes audioierakstā. [...]

Lietā nav neviena pierādījuma, ka es šādus rakstus būtu rakstījis vai sagatavojis.

Lietā nav neviena pierādījuma, ka es šādus rakstus būtu nosūtījis publicēšanai — jebkādā veidā un formā.

Lietā nav neviena pierādījum, ka šādi raksti vispār būtu tikuši ievietoti vai publicēti portālā [P.]

Tieši pretēji: liecinieki [Nr. 1 un Nr. 2] liecināja, ka nav šādus rakstus portālā nemaz redzējuši. Pie kam atzīmēšu, ka šie abi liecinieki, kas liecināja man par labu, ir pretējās puses izsauktie liecinieki, kas uz tiesu ataicināti, lai pierādītu manu atbildību!

Lietā nav neviens pierādījums, ka šie nepublicētie un portālā neizlasāmie teksti būtu nodarījuši [deputātam X.] jebkādu kaitējumu — ne morālu, ne fizisku, ne materiālu. Aizvadītajās Saeimas vēlēšanās [X. bija] viens no tikai 33 deputātiem no iepriekšējās, 12. Saeimas, kas saglabāja mandātu. Tātad morālais kaitējums nav nodarīts, jo neeksistējoši raksti nevar nodarīt kaitējumu [deputāta] reputācijai, godam un cieņai ne vēlētāju, ne viņam pazīstamo personu, ne politisko partneru acīs. Runājot par materiālo kaitējumu — patiesībā [X.] pirms gada kļuva par vislabāk atalgoto Saeimas deputātu pašreizējā sasaukumā. Un par fizisko kaitējumu mēs runāt nevaram, jo es viņam pirkstu neesmu piedūris. Neplānoju to arī darīt.

Visi [pretējās puses] izteikumi ir pārbaudāmi un verificējami kā nepatiesi. Par tiem debašu laikā jau izteicās mans advokāts. Savukārt attiecībā uz Judina kā cietušā izteikumiem liecību sniegšanas laikā jāsaka, ka itin visi Judina izteikumi tajās vietās, kur tie ir pietiekami konkrēti, lai tos verificētu, ir izrādījušies melīgi.

[Deputāts X.] atzina, ka ir pārkāpis likumu "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem", kas man un visiem citiem visiem žurnālistiem ir saistošs. Šī likuma 21. pants "Nepatiesu ziņu atsaukšana un atvainošanās" nosaka: "Fiziskās vai juridiskās personas ir tiesīgas pieprasīt, lai masu informācijas līdzekļi atsauc par tām publicētās (pārraidītās) ziņas, ja tās neatbilst patiesībai. Citos goda un cieņas aizskaršanas gadījumos ir tiesības prasīt atvainošanos. Iesniegums par nepatiesu ziņu atsaukšanu vai atvainošanos iesniedzams masu informācijas līdzekļa redaktoram sešu mēnešu laikā no nepatieso ziņu vai godu un cieņu aizskarošās informācijas publicēšanas (pārraidīšanas) dienas. Iesniegumā precīzi norādāmas patiesībai neatbilstošās ziņas vai godu un cieņu aizskarošā informācija, to publicēšanas vieta (raidījums) un datums."

Kā 20. septembra tiesas sēdē liecināja [liecinieks Nr. 1.], šādu iesniegumu [portāls P.] saņēmis nav, un arī pats deputāts atzinās, ka šādu iesniegumu portālam vai tā administrācijai nosūtījis nav. Iemesls pašsaprotams — nav iespējams sūdzēties par rakstiem, kādi portālā nav ievietoti. Pie kam par to, ka šie raksti tajā portālā nav ievietoti, var pārliecināties ikviens lietotājs jebkurā laikā no jebkura telefona, datora vai planšetveidīgas ierīces.

Ja nu tas palīdz, katram gadījumam paziņoju: šādu darbību veikšana būtu diametrālā pretrunā ar visu manu iepriekšējo profesionālo darbību 20 gadu garumā. [...] Lūdzu tiesu kaut vai virspusēji pavērot manu rakstu argumentācijas pakāpi, lai pārliecinātos: es vienmēr rakstu konkrētas lietas, kas atbilst faktiem! Vienalga, vai tie ir ziņu materiāli vai arī viedokļa raksti.

Ārpus žurnālistikas mana specializācija literatūrā ir dokumentālā, uz patiesiem faktiem balstītā literatūra. Strādājot Ukrainā, sarakstīju grāmatu "UKRAINA. Dzīvība, nāve un iekšējā revolūcija: aculiecinieka stāsts", bez kuras man  unir vēl trīs citas dokumentālās prozas grāmatas, esmu bijis līdzautors divām "Latvijas Leģendu" grāmatām, līdzredaktors vēl vairākām. Ar to es gribu uzsvērt, ka pat literatūrā es nerakstu fikciju!

[...] Es atteikšos spekulēt par iemesliem, kāpēc par nenotikušu neslavas celšanu tiek vainots žurnālists, kura visa iepriekšējā profesionālā darbība ir diametrāli pretēja [man pārmestajiem izdomājumiem, bet atkārtošu: tagad es zinu, kā Krievijā jūtas Navaļnijs!

Nobeidzot šo tiesas runu, es jo īpaši lūdzu tiesvedību izbeigt sakarā ar to, ka šie raksti nav publicēti vispār.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...