Taisa partijas kampaņu, papildalgu saņem ministrijā: KNAB izvērtē faktus par „bezkompromisa tiesiskuma partijas” reklāmas kampaņas vadītājas „darbavietām”

Lato Lapsa, Kristīne Bormane
20.08.2020.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu:

Nenotveramā sabiedrisko attiecību speciāliste

Pašlaik Tieslietu ministrijas interneta mājaslapā H. Graumanes vārds un uzvārds nav atrodams, taču pārlūkprogrammu arhivētajā mājaslapas versijā viņa ir minēta kā ministrijas Komunikācijas un tehniskā nodrošinājuma nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste ar savu ministrijas elektroniskā pasta adresi un kabineta tālruņa numuru.

Cilvēku, kuram var rasties nepieciešamība sazināties ar šo ministrijas sabiedrisko attiecību speciālisti, izmantojot oficiāli uzrādītos saziņas kanālus, visticamākais, gan gaida vilšanās: vairāku dienu laikā, regulāri zvanot uz uzrādīto tālruņa numuru, tas tā arī neatbild, un visu rīta cēlienu sabiedrisko attiecību speciālisti nav iespējams pamanīt arī, ieejam ministrijas ēkā.

Vēl vairāk, kad tiek sazvanīta otra nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste Lana Mauliņa, viņa uz jautājumu, kāpēc gan Graumanes kundzei nav iespējams piezvanīt, vispirms pārjautā: „Graumanes kundzei?” un pēc apstiprinošas atbildes atteic: „Tādu nepazīstu. Vai kādai ministrijas darbiniecei? Nē, tādas Graumanes kundzes, cik man zināms, nav.”

Tikai vairākkārt atkārtojot sabiedrisko attiecību speciālistes uzvārdu un minot arī vārdu, H. Graumanes it kā tuvā kolēģe beidzot „atceras” par šādas darbabiedrenes eksistenci, taču lūdz: „Pārsūtiet, lūdzu, to e-pastiņu, ko sūtījāt Hildegardei, atsūtiet to man!”

Neko citu L. Mauliņa skaidrot īsti nevēlas un uz jautājumu, vai kolēģe pārsvarā ir uz vietas ministrijā vai strādā kaut kur citur, nervozi atbild: „Nē, nē, viņa ir, viņa strādā. Uzrakstiet man visus tos jautājumus, kas jūs interesē, un es mēģināšu operatīvi atbildēt.”

Izrādās, ka to, kur atrodas un ko dara viņas padotā, nespēj pateikt arī H. Graumanes un L. Mauliņas oficiālā priekšniece, Komunikācijas un tehniskā nodrošinājuma nodaļas vadītāja Ksenija Vītola. Saruna ar viņu norisinās šādi:

„Es meklēju jūsu darbinieci Hildegardi Graumani.” –Jā, man tikko zvanīja arī Lana, ka jūs ar viņu par šo lietiņu runājāt.” – „Vai viņa ir atvaļinājumā, ka ar viņu nevar sazināties?” – „Nav atvaļinājumā.” – „Bet viņa ne telefonu ceļ, ne atbild uz e-pastiem.” – „Kā jau Lana jums teica, atsūtiet mums.” – „Jā, es saprotu, bet kāpēc ar viņu pašu nevar sazināties?” – „Nē, nu noteikti, ka var. Es viņai varētu, nu, mēs varam uzjautāt...”

Arī K. Vītola izklausās nervoza, un tam ir iemesls: no kāda Tieslietu ministrijas ierēdņa, kurš bezkompromisu tiesiskuma apstākļos acīmredzami nespēj paciest fiktīvu darbinieku pieņemšanu darbā, Diena dažas dienas iepriekš ir saņēmusi izvērstu un detalizētu informāciju par H. Graumanes uzturēšanos – bet pareizāk sakot, neuzturēšanos – oficiālajā darbavietā Tieslietu ministrijā.

„Tas, par ko ir radušās šaubas, vai, pieņemot darbā Hildegardi, tiešām viņu bija plānots iesaistīt reālā darbā vai aizpildīt konkrēto štata vietu, piešķirot viņai “īpašus” uzdevumus un pilnvaras. Ja vien apkārt necirkulētu runas par to, ka viņa vienlaikus ir arī Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu JKP reklāmas kampaņas vadītāja, tā teikt galvenā,” minēts vēstules noslēguma daļā.

JKP vadības nezinīši

Izrādās, ka Jaunajā konservatīvajā partijā vismaz attiecībā uz tās priekšvēlēšanu kampaņu, kas šoreiz, pateicoties arī partijas Saeimas deputātu balsojumam, lielākoties tiek apmaksāta no nodokļu maksātāju kabatas, nekāda atklātība nevalda. Ja ticēt tās vadības pārstāvjiem, viņi nemaz īsti nenojauš, kas tieši vada viņu kampaņu.

„Oi, es tas noteikti neesmu,” vispirms paziņo JKP Saeimas deputāts Sandis Riekstiņš. „Es pieļauju, ka ir vairāki cilvēki. Ja godīgi, es pat neesmu jautājis, tur ir komanda, kas strādā. Kas tieši tur ir galvenais, es nezinu, godīgi saku. Es nemāku pateikt. Vai jūs partijā nevarat pajautāt?”

Arī JKP oficiāli otrais cilvēks, partijas valdes priekšsēdētāja vietnieks Krišjānis Feldmans jautājumā, kas ir JKP kampaņas vadītājs, sākotnēji šķiet tikpat nezinošs: „Visi kaut kā kopā vadām.” Nav tāda viena vadītāja? „Bija tāda doma, bet šobrīd katrs uzņemas kādu daļu atbildības.”

Arī Dienai ministrijas darbinieka vēstulē minētās H. Graumanes Facebook profilā nekas neliecina, ka viņa būtu jebkādā veidā saistīta ar JKP vai tur strādātu, - iepriekš darbojusies festivāla Positivus organizēšanā, tagad pamatdarbavieta – Tieslietu ministrija.

Tomēr, kad žurnālists piezvana uz partijas biroju un vēlas sazināties ar H. Graumani, aizbildinoties ar to, ka ir steidzami jāsaskaņo makets, tur šāda vēlme nerada ne mazāko izbrīnu – jā, protams, Hildegardei tikšot nodots tālruņa numurs, un viņa atzvanīšot.

Arī JKP „spices” pārstāvji, viņiem jau minot tieši Hildegardes Graumanes vārdu un uzvārdu, negribīgi sāk atcerēties, ka tāds cilvēks pie viņiem tomēr varētu gan darboties – jā, varbūt pat priekšvēlēšanu kampaņā.

„Ka viņa ir partijā, tas nav noslēpums, bet, vai viņa vada kampaņu, es nezinu, godīgi saku. Es nejaucos, mēs katrs darām savu darbu,” enerģiski turpina neko daudz nezināt Saeimas deputāts S. Riekstiņš.

„Bija tāda runa, ka viņa varētu vadīt, bet tas bija jau pirms pāris mēnešiem un šobrīd ir izkristalizējušies segmenti, kur katrs dara vairāk to, kas vislabāk padodas,” izvairīgi skaidro K. Feldmans. Jā, H. Graumane „darbojas pie kampaņas”, taču kopā „ar daudziem, daudziem”, kuru vārdus partijas otrais cilvēks nenosauc.

Savukārt partijas valdes loceklis Gatis Eglītis atbildēt uz jebkādiem jautājumiem šai sakarā kategoriski atsakās, - galu galā visu jau esot paskaidrojis viņa „priekšnieks” K. Feldmans.

Beigu beigās Dienai atliek vien vērsties pie partijas pārstāvjiem izpildvaras struktūrās, kuri tad arī, lūdzot nepieminēt viņus kā informācijas avotus, skaidri apstiprina – tieši Hildegarde Graumane esot reālā Jaunās konservatīvās partijas Rīgas vēlēšanu kampaņas vadītāja.

Darbs „sarunāšanas kārtībā”

Vadīt priekšvēlēšanu kampaņu – tas ir milzīgs organizatorisks darbs, kas no cilvēka prasa faktiski visu viņa laiku. „Vadīt vēlēšanu kampaņu var salīdzināt ar liela orķestra diriģēšanu, vienlaicīgi vēl apmācot mūziķus spēlēt savu instrumentu, gādājot viņiem krēslus, apģērbu, transportu un komponējot mūziku,” šo darbu Dienai raksturo Jurģis Liepnieks, kuram aiz muguras ir veselu deviņu vēlēšanu kampaņu vadīšana (neskaitot tās, kur viņš ticis pieaicināts kā konsultants).

„Pat nelielas vēlēšanu kampaņas vadīšana prasa milzīgu enerģiju, laiku un maksimālu visu intelektuālo, radošo un psiholoģisko resursu mobilizāciju vairāku mēnešu garumā, turklāt ne tikai no vadītāja, bet visas vadības komandas, kas parasti ir vadītājs un vēl divi, trīs cilvēki. Godprātīgi savienot šo darbu ar kādu citu nav iespējams, un es par tādiem gadījumiem arī neesmu dzirdējis,” saka J. Liepnieks.

Taču, ja ticēt H. Graumanes ministrijas kolēģēm, kuras nu jau ir „atcerējušās” visu par jaunās sabiedrisko attiecību speciālistes nodarbēm, „H.Graumane veic pienākumus atbilstoši amata aprakstā noteiktajam, tai skaitā gatavo ministra komunikācijas plānu, sadarbojas ar lielākajiem medijiem, rīko un vada preses konferences un brīfingus, gatavo ministra uzrunas, tēzes pasākumiem, pavada ministru uz raidījumiem/intervijām, apkalpo ministra sociālos kontus, kā arī vada mediju treniņus ministram”.

Vai tas viss patiešām tiek darīts, neraugoties uz partijas priekšvēlēšanu kampaņas vadītāja reālo noslogotību, vai arī H. Graumanes darbs ministrijā ir tikai fikcija? Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs atkārtoti izvairās no atbildes uz Dienas jautājumu – kāds ir darbinieces ministrijā pavadītais laiks atbilstoši elektroniskās caurlaižu sistēmas datiem.

Uz šo jautājumu neatbild arī H. Graumanes formālā priekšniece K. Vītola, tā vietā atrunājoties ar to, ka „H.Graumane darba pienākumus veic gan klātienē, gan arī izmanto attālinātā darba iespēju”.

Ne R. Kronbergs, ne K. Vītola gan nenoliedz to, ka sabiedrisko attiecību speciāliste šā gada aprīļa beigās – tieši laikā, kad jau bija skaidri zināms Rīgas domes vēlēšanu laiks un partijām vajadzēja sākt gatavoties priekšvēlēšanu kampaņai – ministrijā darbā ir pieņemta bez jebkāda oficiāla konkursa vai kaut vai vakances publiskas izsludināšanas.

„Uz minēto amatu netika izsludināts amata konkurss. Administratīvā departamenta Komunikācijas un tehniskā nodrošinājuma nodaļas sabiedrisko attiecību speciālista amats ir darbinieka amats (nevis ierēdņa amats). LR likumdošana nenosaka, ka, pieņemot darbinieku, ir izsludināms konkurss,” skaidro K. Vītola.

Valsts sekretārs ir atklātāks: „Jautāju kolēģiem, vai ir zināms kāds cilvēks, kuram ir pieredze šādam darbam, kurš vēlētos strādāt uz limitētu laika posmu, un saņēmu kandidātus, kurus uzrunāju!” Kandidāti bijuši precīzi divi. Cik vēl šādi „uzrunāšanas” gadījumi ministrijā gada laikā ir bijuši? „Šogad uzrunājot ir pieņemts viens darbinieks!” atbild R. Kronbergs.

Savukārt tas, ka ministrijas sabiedrisko attiecību speciālistes kontakti vairs nav atrodami iestādes interneta mājas lapā, esot skaidrojams ar to, ka „mājaslapā ir publicēti tikai struktūrvienību vadītāju kontakti, kā arī par noteiktām funkcijām atbildīgo darbinieku kontaktinformācija”. Kāpēc vienas sabiedrisko attiecību speciālistes kontaktinformācija ir minēta, bet otras kontakti no mājaslapas ir izņemti, ministrija nevēlas izskaidrot.

No izvairīgajiem izteikumiem iespējams noprast arī to, ka H. Graumanei noteiktā alga Tieslietu ministrijā varētu būt lielāka nekā tas, ko viņai par „nelielu slodzi partijā” (viņas pašas formulējums) maksā JKP. Pati viņa šī atalgojuma apmēru neatklāj, un arī K. Feldmans atsakās atbildēt uz jautājumiem, kad tieši H. Graumane ir sākusi strādāt JKP un kāds tieši ir viņai noteiktais atalgojums. Taču zināms, ka ministrijā viņas alga ir 1382 eiro. Noskaidrot to, par ko tieši šī nauda tiek saņemta, tagad ir KNAB ziņā.

Kurš saka patiesību, kurš melo?

Par Hildegardes Graumanes pieņemšanu darbā Tieslietu ministrijā

Hildegarde Graumane: „Tur bija izsludināta vakance, es pieteicos, gāju aprunāties, tā kā visi to dara.”

Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs: „Jautāju kolēģiem, vai ir zināms kāds cilvēks, kuram ir pieredze šādam darbam, kurš vēlētos strādāt uz limitētu laika posmu, un saņēmu kandidātus, kurus uzrunāju!” 

Par to, vai Hildegardes Graumanes „darbu” savienošana ir saskaņota ar Tieslietu ministrijas vadību

H. Graumane: „Jā, protams. Jā, ar ministru tā bija pirmā runa. Jā, jā, jā, jā.”

Tieslietu ministrijas Komunikācijas un tehniskā nodrošinājuma nodaļas vadītāja Ksenija Vītola: „H. Graumane pilda pienākumus JKP brīvajā laikā, tam nav nepieciešams saskaņojums ar ministriju.”

Par to, vai jaunā Tieslietu ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste ir ziedojusi naudu JKP

H. Graumane: „Kaut kad ļoti, ļoti sen. Kaut kad pasen un es to nedaru regulāri. Es to daru reizi gadā. Man šķiet, ka pēdējais ziedojums bija pagājušajā gadā kaut kad.”

KNAB publiskā datu bāze: Hildegarde Graumane vienīgo reizi oficiāli kādai partijai naudu ir ziedojusi nevis „kaut kad pasen”, bet šā gada 30. jūnijā, divus mēnešus pēc stāšanās darbā Tieslietu ministrijā, kad viņa Jaunajai konservatīvajai partijai ir ziedojusi 41,20 eiro. Neviens cits viņas ziedojums nekad nav reģistrēts.

Par to, kas tad īsti ir JKP priekšvēlēšanu kampaņas vadītājs

H. Graumane: „Faktiski kampaņas vadītājs oficiāli ir Krišjānis Feldmans. Tas visiem ir tā kā zināms.” 

Partijas valdes priekšsēdētāja vietnieks Krišjānis Feldmans (pirmā saruna): „Visi kaut kā kopā vadām.” Nav tāda viena vadītāja? „Bija tāda doma, bet šobrīd katrs uzņemas kādu daļu atbildības.” 

K. Feldmans (otrā saruna): „Es esmu valdes priekšsēdētāja vietnieks. Es praktiski par visu tāpat atbildu.”

Par to, kādus īsti pienākumus Hildegarde Graumane veic JKP

H. Graumane: „Ziniet kā. Teikšu godīgi. Mums šāda saruna bija divas reizes. Un faktiski es zinu, ka viņi ļoti gribētu, ka es šo kampaņu patiešām vadu no A līdz Z. Bet, tā kā es esmu ministrijas un tieši Bordāna darbinieks, man fiziski nav laika to darīt.”

K. Feldmans (pirmā saruna): „Bija tāda runa, ka viņa varētu vadīt, bet tas bija jau pirms pāris mēnešiem un šobrīd ir izkristalizējušies segmenti, kur katrs dara vairāk to, kas vislabāk padodas,”

K. Feldmans (otrā saruna): „Viņa, viņa… Nu, sākotnēji bija domāts… Viņa arī ir tā kā, tā kā, viņa koordinē visu, visu administratīvo. Teiksim tādu. Nē vairāk kvalitāti kontrolē. Tā es gribētu teikt. Jo viņai ir tā pieredze par kvalitāti. Bet es īsti nesaprotu, kas jums ir par Hildegardi. Kāpēc jūs esat tā uzsēdušies uz viņu. Tāpēc, ka viņa partijā mums ir darbā… Es nesaprotu, kur ir tā jūsu interese paaugstinātā. Es esmu ļoti, teiksim tā, sarūgtināts par jūsu šo tendenciozitāti.”

H. Graumane: es esmu tā, kas uzstājas biedru kopsapulcē, un dažreiz kaut ko pastāstu no savas pieredzes

- Vai jums pašai ienāca prātā stāties darbā Tieslietu ministrijā? Kāpēc tieši tur?

- Tāpēc, ka es esmu JKP biedrs.

- Un tāpēc jums likās svarīgi strādāt tieši ministrijā, kuru vada JKP biedrs?

- Jā, es gribēju strādāt kādā ministrijā, kuru vada mūsu partija. Es esmu aktīvs partijas biedrs.

- Kādus tieši pienākumus jūs pašlaik veicat partijā?

- JKP es esmu partijas biedrs, es piedalījos pie stratēģijas izstrādes, un tālāk pēc stratēģijas izstrādes tīri esmu sabiedrisko attiecību jautājumos palīdzējusi. Bet tālāk tā kampaņa, kas ko koordinē, to droši vien vajadzētu jautāt… Biedri varbūt mani uztver kā faktisko vadītāju, jo es esmu tā, kas uzstājas biedru kopsapulcē. Un dažreiz kaut ko pastāstu no savas pieredzes.

- Vai partija jums maksā algu par šo pienākumu veikšanu? Cik tieši? 

- Es esmu uz nelielu slodzi arī partijā.

- Un cik liela ir šī alga?

- Es domāju, ka es drīkstu uz to neatbildēt. Tā nav pilna slodze.

- Kā komentējat sakritību, ka darbu ministrijā ieguvāt tad, kad esat apstiprināta par partijas vēlēšanu kampaņas vadītāju? 

- Paga, paga, paga. Nu, ziniet, kā, es teikšu drusku savādāk. Mēs sākām to pirmo kampaņu ar Jurašu, un tad Covid to visu pārtrauca. Savukārt partijā zināja, ka es esmu darba meklējumos, jo es esmu sabiedrisko attiecību speciālists, to zināja, es meklēju darbu. Un tad tas tā loģiski notika.

- Un tad viņi piedāvāja, lai jums būtu kur strādāt?

- Es vienmēr esmu arī atklāti teikusi, ka es gribu strādāt kādā no ministrijām, pie mūsu ministriem, un tā tas viss arī notika.

Seko mums