Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Taisnība uzvar

Andris Rubins*
26.07.2015.
Komentāri (27)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Dalos ar jums pieredzē par Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) lietā “Rubins pret Latviju” pieredzēto un saprasto. Pilns sprieduma teksts ir pieejams ECT mājas lapā internetā.

Es, Andris Rubins, biju likumīgi ievēlēts Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) par Dermatoveneroloģijas katedras vadītāju līdz 2013. gada 13. aprīlim (RSU strādāju no 1980. gada, bet par RSU Dermatoveneroloģijas katedras vadītāju no 1991. gada).

2010. gadā RSU Medicīnas fakultātes dekanāts nolēma mūsu katedru apvienot ar Infektoloģijas katedru, izveidojot tādu kā “hibrīdkatedru” ar nosaukumu “Infektoloģijas un dermatoloģijas katedra”. Apvienošanas rezultātā tika likvidēts mans amats (katedras vadītājs), kurā es biju ievēlēts. Apvienotās katedras vadību piešķīra Infektoloģijas katedrai, netika rīkotas jaunas vēlēšanas.

Vēl pirms šīs apvienošanas RSU vadība man noteica divas prasības: vienkāršot apmācības programmu (to saīsinot) un samazināt katedras darbinieku skaitu. Gadījumā, ja es piekristu šiem noteikumiem, man solīja: “Jūs varēsiet šeit palikt vēl kaut vai 25 gadus”! Parafrāzējot – “Nodod, melo, un mēs tevi godā celsim!” Man tas viss šķita nepieņemami. Tāpēc es sāku protestēt un cīnīties, lai saglabātu neatkarīgu katedru, darbiniekus un kvalitatīvu apmācības programmu.

Gala rezultātā es tiku atbrīvots no darba RSU, kā uzteikuma iemeslu minot manu rektoram adresēto vēstuli, kurā rektors saskatīja šantāžu un apmelošanu. Uzteikums tika pamatots ar Darba likuma 101.panta 1.daļas pirmo (būtiski darba līguma vai noteiktās kārtības pārkāpumi) un trešo punktu (darbinieks, veicot darbu, rīkojies pretēji labiem tikumiem).

Cīņa sākās smagi

Tas bija smags brīdis manā dzīvē, jo pēc vairāk nekā 30 nostrādātiem gadiem Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) ar mani šādi izrēķinājās. Lai gan daudzi kolēģi bija manā pusē, viņi neuzdrīkstējās to atklāti paust, baidoties no RSU vadības represijām (šādu iebiedēšanas risku konstatēja arī ECT savā spriedumā). Bija, protams, arī tādi, kas praktiski otrā dienā pēc lēmuma skrēja pie RSU vadības cerībā uz paaugstinājumu, neapzinoties, ka tieši viņus RSU vadība man ieteica atlaist... Bet tāds nu ir cilvēks, tāda ir dzīve. Jāteic, ka īpaši nepārliecinoši un vāji sevi parādīja RSU arodbiedrība, kas vairāk izdabāja RSU rektoram un vadībai, nevis aizsargāja mani kā darba ņēmēju.

Rezultātā man neatlika nekas cits kā celt prasību tiesā. Pirmajā instancē uzvarēju, vēlākās zaudēju. Iespējams, viens no iemesliem, kas nosvēra Rīgas  apgabaltiesu man par sliktu, bija apstāklis, ka pret mani tika uzsākts safabricēts kriminālprocess (par šantāžu un izspiešanu!); man tika ierobežota pārvietošanās brīvība. Vēlāk kriminālprocess tika izbeigts.

Lietu pēc iztiesāšanas Latvijā pārsūdzēju ECT, prasību pamatojot ar Eiropas Cilvēktiesību Konvencijas (turpmāk – Konvencija) 10.panta – “Vārda brīvība” – ierobežojumiem.

Savukārt Latvijas Republikas valdība Eiropas Cilvēktiesību tiesā savu pozīciju balstīja uz šādam apsvērumiem:

1)  mana lieta esot darba strīds, nevis izteiksmes brīvības ierobežošana; atbrīvošana no amata notikusi sakarā ar manu e-pasta vēstuli, kurā tikušas izvirzītas nelikumīgas prasības, draudi un apmelošana;

2) mani motīvi esot tīri personīgi un savtīgi, t.i., saglabāt savu posteni universitātē;

3) sabiedrības intereses manā gadījumā netiekot aizskartas, bet mans e-pasts esot personīgi draudi rektoram;

4) mana rīcība esot pretēja labiem tikumiem (īpaši par “labo tikumu” tēmu valdībai patika daudz un gari spriest).

Taču Eiropas Cilvēktiesību tiesa lēma pretēji valdībai un RSU, uzskatot, ka mana atbrīvošana no amata nebūt nebija darba konflikts, bet gan cilvēktiesību pārkāpums.

Pat pieturoties pie valdības pozīcijas “darba strīds”, bija jāņem vērā, ka es biju vēlēta amatpersona, un man netika konstatēti nekādi būtiski pārkāpumi, ja neskaita manus kritiskos izteikumus un e-pasta vēstuli rektoram. ECT secināja, ka Latvijas tiesas nebija pietiekami pamatojušas cilvēktiesību ierobežojumu atbilstību leģitīmajam mērķim un līdz ar to “nepieciešamību demokrātiskai sabiedrībai”.

ECT konstatēja, ka ir noticis Konvencijas 10. panta “Vārda brīvība” pārkāpums.

Atlaists no darba par taisnības paušanu

ECT atšķirībā no Latvijas valdības uzskatīja, ka manām e-pasta vēstulēm bija publisks raksturs, jo:

1) es atsaucos uz Valsts kontroles Revīzijas ziņojumu (2009. gada 18. decembris, Nr. 5.1-2-8-2/2009) un tajā norādītajiem pārkāpumiem Rīgas Stradiņa universitātes darbībā;

2) es runāju par plaģiātismu RSU.

Tiesa ņēma vērā arī to, ka es šos faktus biju publicējis ziņu aģentūrā LETA, bet pretējā puse Latvijas tiesās tos nenoliedza, kas liecina, ka tā bija patiesa informācija. ECT arī uzsvēra, ka jautājumiem, par kuriem es runāju, varēja būt publiska interese, jo Rīgas Stradiņa universitāte bija valsts finansēta izglītības iestāde. Neskatoties uz to, apelācijas tiesa Latvijā, nepārbaudīja publisko interešu klātbūtni un manas informācijas patiesumu (netieši tas liecina, ka Rīgas apgabaltiesa lietu skatīja pavirši).

Attiecībā uz darba līguma vai kārtības ievērošanu, ECT uzskatīja, ka, pirmkārt, es esmu centies ievērot hierarhiju, t.i., rakstīju e-pastus rektoram ar saviem priekšlikumiem, lūdzot tos nosūtīt RSU Senātam – gan par katedras reorganizāciju, gan sūdzoties un uzdodot jautājumus par šī procesa caurspīdīgumu. Otrkārt, ņemot vērā universitātes struktūru, tas arī bija saprātīgi adresēt prasības rektoram, ņemot vērā, ka pēdējais bija atbildētājs apelācijas procesā un saskaņā ar universitātes satversmi varēja sasaukt senātu, kā arī rektoram bija tiesības uz atceļošu veto attiecībā uz senāta lēmumiem. RSU rektors J.Gardovskis bija augstākā amatpersona, kas varēja pārstāvēt universitāti bez speciālas pilnvaras.

Tiesa uzskatīja, ka es esmu visādi centies informēt RSU Senātu par lietas apstākļiem, pirms tas pieņem lēmumu. Treškārt, ECT uzskatīja, ka arī pieprasīt materiālu kompensāciju man bija pamats, jo es bija ievēlēts līdz 2013. gada aprīlim, un šie aprēķini balstījās uz vidējo mēneša atalgojumu. Šis ir ļoti svarīgs secinājums, jo līdz šim RSU rektors Jānis Gardovskis ir mēģinājis manas prasības interpretēt kā izspiešanu un šantāžu.

ECT konstatēja, ka atlaišana bija bargākā no iespējamām sankcijām, kas varēja nopietni ietekmēt, iebiedēt citus darbiniekus, atturot viņus no kritikas paušanas. Tiesa atzina, ka nav tiesiska pamata tik smagām sankcijām (kā mana atbrīvošana no amata).

Rezultātā ECT nolēma :

1. Noraidīt valdības viedokli attiecībā uz ratione personae.

2. Vienbalsīgi atzīt, ka pieteikums ir izskatāms.

3. Ar 5 balsīm (pret 2) atzīt, ka ir notikusi Konvencijas 10.panta pārkāpums.

4. Ar 5 balsīm (pret 2) atzīt, ka atbildētājai valstij ir jāmaksā 8000 EUR morālie zaudējumi (non-pecuniary) un 2280 EUR tiesas izdevumi par labu prasības iesniedzējam.

5. Vienbalsīgi noraidīt parējās prasības par taisnīgu kompensāciju.

Tiesa atzina, ka es esmu cietis morālus zaudējumus, nosakot to lielumu 8000 EUR apmērā kā līdzvērtīgās situācijās.

Turklāt ECT izpratnē tas nebija darba strīds, tāpēc tā nevērtēja un nepiešķīra man materiālo zaudējumu kompensāciju. Ir svarīgi, ka ECT atzina, ka man bija pamats prasīt augstāku kompensāciju. Līdz ar to ECT zināmā mērā ar mani solidarizējas.

Vai Latvijā valda tiesiskums?

Nobeigumā – daži secinājumi no šīs tiesvedības:

1) vārda brīvība Latvijā tiek neleģitīmi ierobežota;

2) darba ņēmējs nav aizsargāts pret darba devēju patvaļu;

3) arodbiedrības ir dekoratīvas un bieži administrācijas pusē;

4) Valsts kontroles ziņojumi netiek uztverti nopietni un parasti paliek bez tiesiskām sekām;

5) valsts finansētas universitātes var brīvi veidot jebkādas struktūrvienības – bez lietderības apsvērumiem;

6) atšķirībā no augstākajiem ierēdņiem valsts pārvaldē ar vēlētām amatpersonām un mācībspēkiem universitātēs var brīvi izrēķināties, t.i., valdības un darba likumdošanas dubultā morāle;

7) rektoru vara nereti balansē uz autoritārisma un absolūtisma robežas, kas Latvijas valdībai liekas pieņemami un aizstāvības vērts;

8) atsevišķi Latvijas tiesneši nav pakļauti likumam;

9) uz vienas personas denunciāciju un slimīgu aizdomu pamata pret citu nevainīgu personu var uzsākt kriminālprocesus, ko pēc kāda laika var tik pat viegli izbeigt bez jebkādas nepieciešamības atvainoties vai atbildības, t.i., tipiska varas patvaļa, voluntārisms.

Es ceru, ka šis ECT spriedums palīdzēs citiem cilvēkiem Latvijā līdzīgās situācijās un aizsargās katru godprātīgu personu, it īpaši darba ņēmēju. Uzskatu šo ECT spriedumu par ieguldījumu ne tikai izteiksmes brīvībā, bet arī darba tiesībās.

Pēc ECT sprieduma stāšanās spēkā nosūtīju Ministru kabinetam un Saeimai jautājumus, uz kuriem gaidu atbildes:

1. Cik Latvijas valstij izmaksāja tiesvedība ECT pret profesoru, ārstu Andri Rubinu?

2. Kurš no Latvijas valdības (Ministru prezidente L.Straujuma, tieslietu ministrs Dz.Rasnačs vai ārlietu ministrs E.Rinkēvičs) ierosināja pārsūdzēt ECT 2015. gada 13. janvāra spriedumu, ar kuru bija atzīts, ka Latvijā pret A.Rubinu ir pārkāptas cilvēktiesības, tiesības uz vārda brīvību, un cik šī pārsūdzība izmaksāja Latvijas valstij?

3. No kādiem līdzekļiem Latvijas valdība maksās visus izdevumus par tiesāšanos ECT ar profesoru A.Rubinu un piespriesto ECT atlīdzību?

4. Kāda atbildība ir paredzēta tiesnešiem, ierēdņiem, iestādēm u.c. gadījumos, kad Latvijas valsts zaudē tiesvedību ECT, jo zaudējumi ir tāpēc, ka tiesas – tiesneši Latvijā (apzināti vai neapzināti) ir pieņēmuši nepareizus lēmumus un spriedumus, tas ir, bijuši neobjektīvi un līdz ar to nodarījuši Latvijai gan materiālus, gan morālus (prestiža graušana) zaudējumus.

5. Vai Ministru kabinets vai LR Saeima izstrādā likumu, kas paredzētu atbildību tiesnešiem Latvijā par neobjektīviem, nekvalitatīviem tiesas spriedumiem, kuru rezultātā Latvija zaudē tiesu ECT un Latvijas valdībai ir jāmaksā piespriestās kompensācijas? Vai ir plānots, ka visu vai daļu no piespriestās ECT kompensācijas lietās, kur Latvija ir zaudējusi, maksātu tiesneši vai ierēdņi, kuru vainas dēļ ir notikusi tiesvedība ECT un Latvija ir zaudējusi?

* Profesors, Dr.hab.med., ārsts

Foto no lu.lv

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

Aizbraukt uz vietu ar skaistu skatu un izslāpušām acīm divatā skatīties uz klienta alkohola pudeli...

FotoPēc Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) statistikas 2019. gadā vadītāji alkohola reibumā izraisīja 173 ceļu satiksmes negadījumus (CSNg) ar cietušajiem, 14 CSNg ar bojā gājušajiem un 232 CSNg ar ievainotajiem. Pēc Eiropas Komisijas statistikas 2018. gadā Latvija pēc ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaita bija trešā valsts ES pēc Rumānijas un Bulgārijas.
Lasīt visu...

3

Lai novērstu uzmanību no izgāšanāsa ar kadastrālajām vērtībām, esam uzmeistarojuši slepenu projektu par jaunu tiesiskuma darba grupu

FotoPiektdien, 7. augustā, Tieslietu ministrija ir iesniegusi izskatīšanai Ministru kabineta sēdē ziņojuma projektu, kas paredz izveidot darba grupu ar valsts tiesisko drošību saistīto problēmjautājumu risināšanai.
Lasīt visu...

18

Neuzskatām par iespējamu piedalīties priekšvēlēšanu aģitācijas pasākumos, kas tiek organizēti svešā valodā

FotoEsam aicināti piedalīties priekšvēlēšanu aģitācijas raidījumos, ko organizē Latvijas sabiedriskie mediji, kas cita starpā iekļauj arī raidījumus, kas notiek svešvalodā, konkrēti - krieviski.
Lasīt visu...

6

Izliksimies, ka esam norūpējušies: valsts prezidenta Egila Levita paziņojums par vēlēšanām Baltkrievijā

FotoLatvija kā Baltkrievijas kaimiņvalsts pilnībā atbalsta baltkrievu tautas dziļo vēlmi dzīvot savā neatkarīgā, brīvā, demokrātiskā un tiesiskā Baltkrievijas valstī.
Lasīt visu...

12

Par dzīves mērķiem un jēgu

FotoKas mēs esam? Kāds ir mūsu dzīves mērķis? Kāda ir jēga cilvēces pastāvēšanai? Atbilstoši savām zināšanām un prāta spējām mēs meklējam atbildes uz šiem jautājumiem vai arī lieki nelauzām galvu ar šādām “muļķībām” un mierīgi dzīvojam tālāk. Tomēr šie jautājumi nav tik maznozīmīgi, kā tas varētu likties ikdienas darba steigas un problēmu pārņemtam cilvēkam. No tā, kādas atbildes mēs sameklējam uz šiem jautājumiem, lielā mērā ir atkarīga mūsu dzīve.
Lasīt visu...

6

Pamēģiniet mums noticēt, ka vislielākajā luterāņu draudzē viss ir gandrīz kārtībā

FotoRīgas Lutera draudze kategoriski noraida medijos izskanējušās interpretācijas par draudzes ilggadējo mācītāju Kaspara Simanoviča un Induļa Paiča darba attiecību pārtraukšanas iemesliem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par ko balsot vēlēšanās?

Vatikāna II koncils par katoļu aktīvu līdzdalību politiskajā un sabiedriskajā dzīvē uzsver, ka "visiem pilsoņiem ir jāatceras savas tiesības un reizē pienākums...

Foto

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens...

Foto

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

Esam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību...

Foto

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā...

Foto

Pa iznīcības ceļu…

Kāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad...

Foto

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

Vides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības...

Foto

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

Pārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi...

Foto

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

Publiskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM)...

Foto

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

Jau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto...

Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene. “Progresīvākajiem”...

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...