Iesaki rakstu: 
Godātie Latvijas pilsoņi, mūsu valsts spēks balstās uz taisnīgumu. Tiesiskums ir tās pamats, un no tā atkarīga mūsu tautas nākotne, valsts attīstība un mūsu bērnu labklājība. Diemžēl šodien mums ir jārunā par plaisu starp šo ideālu un realitāti. Tā ir plaisa, kuru veido sistēma, kas ir kļuvusi par pašpietiekamu, korumpētu un izstumjošu — sistēma, kurā tiesneši un prokurori tiek iecelti uz mūžu bez pietiekamas atbildības sabiedrības priekšā.
Problēmas būtība: Nepieskaramā kasta
Mūža iecelšana tiesnešiem un prokuroriem bez regulāra darba izvērtējuma un bez atbildības mehānismiem ir radījusi vidi, kurā veidojas elites grupa — kasta, kas nereti nevis darbojas sabiedrības interesēs, bet gan aizsargā pašas savas privilēģijas. Šī sistēma, kas tika veidota ar cerību stiprināt neatkarīgu tiesu varu, ir kļuvusi par pamatu stagnācijai un pat korupcijai.
Pārāk bieži redzam gadījumus, kad korumpēti politiķi, valsts izzadzēji vai pat organizētās noziedzības pārstāvji izvairās no atbildības. Kāpēc? Tāpēc, ka sistēma, kurai vajadzētu būt taisnīguma garantam, ir kļuvusi par barjeru pārmaiņām. Tā darbojas kā mafioza struktūra, kur lēmumi tiek pieņemti, balstoties nevis uz likuma varu, bet gan uz savstarpējo lojalitāti un nereti — uz ekonomiskiem vai politiskiem ieguvumiem.
Taisnīguma bloķēšana kā attīstības kavēklis
Kā lai valsts attīstās, ja noziedzība, izšķērdība un valsts izzagšana netiek pienācīgi sodīta? Kā lai investori uzticas mūsu valstij, ja viņi redz, ka taisnīguma atjaunošana ir atkarīga no draugu un paziņu lokiem? Mūžīgā neaizskaramība ir pretrunā gan ar sabiedrības interesēm, gan demokrātijas principiem. Tā veicina sabiedrības neuzticēšanos tiesu varai un kopumā valstij.
Risinājumi: atbildība un pārskatāmība
Šī problēma ir jārisina drosmīgi un izlēmīgi. Latvijai ir nepieciešamas fundamentālas reformas tiesu sistēmā, lai atjaunotu sabiedrības uzticēšanos un atbrīvotu valsti no tās attīstību bloķējošajiem mezgliem. Es ierosinu šādus soļus:
1. Mūža iecelšanas atcelšana – tiesnešu un prokuroru pilnvaras jāierobežo ar skaidri noteiktu termiņu, pēc kura viņu darbs tiek rūpīgi izvērtēts.
2. Neatkarīgas uzraudzības institūcijas – izveidot neatkarīgu institūciju, kas regulāri pārbauda tiesnešu un prokuroru darbību, izvērtē viņu lēmumus un saikni ar sabiedrības interesēm.
3. Atbildības mehānismi – ieviest mehānismus, kas nodrošina tiesnešu un prokuroru personisko atbildību par profesionālajām kļūdām vai tīšu nelikumīgu rīcību.
4. Caurspīdīgums – padarīt tiesu un prokuratūras darbu pilnībā caurspīdīgu sabiedrībai, lai cilvēki redz, ka lēmumi tiek pieņemti taisnīgi un likumīgi.
Secinājums: par taisnīguma Latviju
Latvija nevar atļauties stāvēt uz vietas. Mums jālauž sistēma, kas nodrošina neaizskaramību un kavē attīstību. Ir pienācis laiks pateikt skaidru "nē" privilēģijām un "jā" atbildībai. Taisnīgums nav privilēģija, tas ir valsts pamats. Tikai tad, kad taisnīgums tiks atjaunots, mēs varēsim runāt par patiesi attīstītu un vienotu Latviju.
Tā ir mūsu tautas izvēle, mūsu atbildība. Vai mēs to darīsim? Es esmu pārliecināts, ka jā!
Seko mums 
Kāds cilvēks man pārsūtīja iekšējās sarakstes vēstuli, rakstītu vēl 2022.gadā, kurā viena no galvenajām “progresīvajām ”ideoloģēm Krista Burāne apspriež un piedāvā kultūrpolitikas plānu Latvijai līdz 2027.gadam.
Latvija ir atteikusies no Krievijas gāzes un naftas. Tomēr pie mums turpina ieplūst kāda īpaša Krievijas eksporta "prece" – sazvērestības teorijas. Kādu lomu šis propagandas instruments spēlē Kremļa informatīvajā karā pret rietumiem?
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
