Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Katrā pašvaldībā Latvijā ir kāds klusais deputāts, kurš četru gadu laikā tā arī ne reizi never muti domes sēdēs, taču vienmēr kā puķu pods uz palodzes ir klāt un dekorē peizāžu. Gandrīz katrā pašvaldībā ir kāds bļauris, kura vokālā tembra skaņa spēj likt cirvja kātam uzplaukt, jo tas gandrīz nepārtraukti muld pa tukšo. Taču Talsu novada pašvaldībā ir deputāti, kurus domē ievilkuši vēlētāji, kas balsoja par jenotu sarakstu. Un pilsētas pakalnos jenoti manīti ar svaigi aptaisītām pakaļkājām, jo jau kuro reizi nav sanācis cerētais varas maiņas mēģinājums.

Jaunajā domes sastāvā jenoti sākumā bija gatavi zvērēt mūžīgu uzticību vairākumam. Vietējās partijas kurators Rozenbergs no auto tirgotāja kļuva par ostu ekspertu un ik mēnesi no nodokļu maksātāju iemaksātās naudas izvelk savas kabatas virzienā nieka astoņus simtus eiro. Cits jenotu līdzskrējējs un Kolkas taurētājs Pinkens kļuva par domes vadības vietnieku. Varas grožus stingri, pār plecu mollīgajai dāmai labākajos gados turēja kādreiz ministra amatā bijušais Bērziņš, un viss šķita esam vislabākajā kārtībā.

Taču idilli grāva neprognozējams lielums, kas savu sārti marksistisko orientāciju vēl nesen slēpa aiz partijas "Mēs Talsiem un novadam" nosaukuma. Galu galā ievēlēti veseli četri grūtgalvji, no kuriem katrs ir pārliecināts, ka ir pats gudrākais visā plašajā novadā un spožākais starp visiem deputātiem jau noteikti.

Jenotu Pinkenu izdevās izsviest no ērtā domes vietnieka krēsla. Sociāldemokrāti Norenbergu izdevās aizvadīt pa taku prom no atbildības par sportu un kultūru. Starp citu, nevienā no jomām spicpapēžu progresīvā dāma nejēdz vairāk nekā jenoti no zolītes spēlēšanas un blēdīšanos pokera spēlē (kas varētu būt tuvākais teātra mākslai) arī nespēj parādīt.

Varas maiņa neietekmēja Bērziņa turētos grožus, pašvaldības vadība bija šķietami stabila, lai gan uz katru domes sēdi bija vajadzīgs ikreiz vairāk baldrijāņa.

Un tad notika mazticamais.

Grupas, kura gan pirms vēlēšanām, gan dažādo koalīciju laikā viena otru nīda un pazemoja, sāka ostīt gaisu cita citas virzienā.

Nav jau tā, ka jenoti iepriekš būtu solījuši ar tiem nekad nebrāļoties. Nav jau tā, ka Norenberga šņāc kā kaķis uz sātanu uz katru jenotu, sākot no iepriekšējā domes sasaukuma. Bet karā kā karā - katrs salmiņš šķiet baļķis, ar kuru var izpeldēt starp brūnajiem pleķiem dzīves upē uz augšu.

Talsi ir maza pilsētiņa, un, ja kāds palaiž purkšķi Celtnieku ielā, tad Fabrikas ielā to zina ātrāk nekā kaimiņi aiz sienas. Trešās koalīcijas sarunas pamanīja un sazvērniekus atpazina ātri. Jenotu plānu "gāzt varu" uzoda, vēl pat pirms tie bija nelāgi noķēpājušies.

Gandrīz jau viss būtu aizgājis pa diegu un Talsu novads stabili ietu uz Ginesa rekordos rakstāmu īsākajā laikā varas maiņu pašvaldībā piefiksētu atzīmi, bet.

Notika neticamais.

Lai gan Talsos jau labi zināmais.

Norenbergas partijas biedrs Zelderis pamodās pilnmēness rītā ar misijas apziņu un izbļaustījās, kā marksistu listes tieslietu ministram pienākas, solot iemest Molotova kokteili Bērziņa turēto grožu klēpi. Varētu jau arī viņam piekrist, bet Zeldera gājiens ar novada partijas pievienošanu vistrakāko jauno komunistu Progresīvo partijas Saeimas vēlēšanu kampaņai bija pievērsis uzmanību Talsiem. Arī tādu cilvēku uzmanību, kuriem Rīgas biroju drēgnums tiek mazināts ar ļoti labu konjaku.

Zelderi kaunināt un par atstumto padarīt ieskrējās daudz aktīvu sargsuņu.

Bet jaunās koalīcijas aprises deldēt un jaunos Talsu progresīvos atstāt peļķē pacentās vēl vairāk Rīgas biroju planktona.

Šodien, ceturtdienā, kad jenotiem vajadzēja noplūkt sārto odziņu un iestumt kādu pakaļpusi priekšsēdētāja krēslā, sanāca nesmukums. Gudri cilvēki palūdza aiziet novada izpildvaras trim galvenajiem zobratiem, izpilddirektora amatu atstājot kā zobenu virs koloaborantu galvām, un apvērsums apsīka. Jenoti rūgti rija dusmas, un Pinkens domes sēdē izklausījās tikpat saerrots kā savulaik Dundagā, kad vajāja tās pašvaldības deputātus par kavētu iedzīvotāju pieņemšanu.

Norenbergas un Zeldera teikto varēja tulkot visādās valodās, bet saprast varēja tikai to, ka viņi enerģiju veltīs domes vadītājas personības pazemošanai, ik pa laikam uzskaitot, cik robotu pieslēgušies pašvaldības sēdes tiešraidei, un klaigājot par to, ka jākustas, bet traucējot sēdes gaitu.

Apvērsuma nav. Summa no saskaitāmo kārtības nemainās.

Saeimas vēlēšanām tuvojoties un ZZS sašķeļot, lai tās daļa pielietos miljonāra Pīlēna projektam, arī Talsu dome balansē uz klupšanas robežas. Lai ko skaitītu jenoti un progresori Mēs Talsiem, ne šiem septiņiem bezkompromisa krēslu meklētājiem, ne kādam citam nesanāk sadegt stabilu varas maiņas deķi. Pārējo partiju deputāti un varas grožu turētāji zina, ka ar skandālos enerģiju uzsūcošo Zelderi un Norenbergu tāpat kā Pinkenu nav droši sadarboties, jo vienošanās, kas bijusi aiz slēgtām durvīm, var pēkšņi tikt izbļauta sēdes interneta tiešraidē. Savukārt Rozenbergu interesē tikai ikmēneša saņemtais kontā, un tam deguns jau prom Saeimā.

Pārējie trīs no pārmaiņu koalīcijas ir dekori savu vadoņu ambīcijām.

Kas notiek ar novadu?

Pateicoties revolūcijām, tas atkal zaudējis izpildvaru, un, ja atkal izpilddirektoru meklēs "atklāti un godīgi konkursā", vēl vismaz sešus mēnešus novadā nebūs cilvēku, kuram ir tiesības parakstīties uz projektu papīriem. Bet tas nozīmē, ka pārējā Latvija ripos uz priekšu un attīstīsies, bet Talsos pa pakalniem joprojām ļekās jenoti ar aptaisītām pakaļkājām.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...